Mēģinot saprast Ameriku
Juris Lorencs    09.06.2020

 

 

Pēc 25. maijā Mineapolē notikušās afroamerikāņa Džordža Floida aizturēšanas un nāves visā Amerikā joprojām turpinās ielu protesti. Daudzviet tie pārauguši vardarbībā, grautiņos un laupīšanās. Un pasaule, tai skaitā Latvija, uzdod jautājumu - kas notiek ar Ameriku? Kas tieši izraisīja šo sprādzienu? Covid-19 karantīna, apnicīgā sēdēšana mājās? Bezdarbs, ar to saistītās materiālās un psicholoģiskās problēmas? Joprojām pastāvošā melno cilvēku diskriminācija? Bet varbūt jaunie mediji, kas jebkuŗu notikumu momentāni dara zināmu visai pasaulei? 1. jūnijā sociālajos tīklos parādījās video no Čatanūgas pilsētas Tenesijas štatā - policisti no kādas ēkas pakāpieniem tēmē ar pistolēm uz pūli, kas viņus ielencis. Savukārt katram protestētājam rokā ir pret policistiem pavērsts viedtālrunis. Un nav pat īsti skaidrs, kurš ierocis šodien ir spēcīgāks - pistole vai ierīce, kas notiekošo “pa tiešo” straumē internetā.

 

Neesmu ASV pilsonis, tāpēc nejūtos tiesīgs vērtēt notiekošo, to, kas ir labi, kas slikti, kas pareizi vai kļūdaini. Taču amerikāņu sabiedrības reakcija uz Floida nāvi brīžiem šķiet pārspīlēta. Es vēroju dīvainas procesijas, kuŗās soļo ķēdēs saslēgti baltie amerikāņi un tēlo vergus. Policistus un FBI darbiniekus, kuŗi metas uz ceļgala pūļa priekšā. White Guilt jeb “balto vaina”! Daļa no 16. ielas Vašingtonā pārdēvēta par Black Lives Matter ielu. Mūsdienu Latvijas latvietim tas šķiet jocīgi - ne pati ielas pārdēvēšana, bet jaunais nosaukums - “Melno dzīvības ir svarīgas”. Protams, ka svarīgas! Bet vai tāpēc pārdēvēt ielu par, teiksim, “zagt ir slikti”? Starp citu - par zagšanu. Šajās dienās esam apguvuši jaunu vārdu - “looting”. Latviski tas tiek tulkots kā “izlaupīšana” vai “marodierisms”. Taču “looting” laikam ir kas cits - gandrīz vai pati par sevi saprotama, dabiska lietu “paņemšana” no izdemolēta veikala. “Laupi salaupīto!” - no malas izskatās, ka Amerikā daudzi cilvēki dzīvo ar šādu ideju galvā. Lozungs, kas radies boļševiku revolūcijas laikā Krievijā. Arī Latvijā, Vecrīgas grautiņu laikā 2009. gada 13. janvārī, tika izlaupīta “šnabja bode” - “Latvijas Balzama” veikals.

Interesanta ir Krievijas reakcija. Oficiālie masu mediji (valsts televīzijas, propagandas kanals “Russia Today”) burtiski izgaršo Amerikā notiekošo, lietojot tādus epitetus kā “pilsoņu kaŗš”. Pats Putins klusē. Un tas ir saprotami- viņš gatavojas 1. jūlijam, ka paredzams referendums par Krievijas prezidenta pilnvaru pagarināšanu. Un es jau zinu, ko teiks Putins, ja Krievijā sāksies masu protesti - “jūs gribat, lai pie mums notiek kā Amerikā?!” Ja policists Maskavā ar steku sitīs pa galvu demonstrantam - “likums un kārtība pirmajā vietā, mēs rīkojamies tāpat kā Amerikā!” Tikmēr Krievijas komjaunatne (kompartijas jaunatnes organizācija) pieņēmusi īpašu paziņojumu, kuŗā izsaka atbalstu “ASV darbaļaužu protestiem”. Savukārt krievu nacionālisti (kuŗu vidū ir arī baltie rasisti) pilnībā atbalsta Trampu un tos, kuŗi saka: “when the looting starts, the shooting starts”! Ja laupīs, mēs šausim!

 

Atliek konstatēt - ja Floida nāve dažu dienu laikā varēja izsaukt milzu ugunsgrēku, tad Amerikā pastāv problēmas, un tās ir jārisina. Nepietiek tikai skandināt “Black Lives Matter”, ir jābūt reālai, mērķtiecīgai rīcībai. Man pašam liekas dīvaini, ka 1865. gadā pieņemtais 13. ASV Konstitūcijas labojums, kas aizliedza verdzību, Misisipi štatā formāli tika ratificēts vien 2013. gadā. Bet Eiropa, it īpaši jau Krievija un Vācija, neko daudz nevar pārmest Amerikai. Nesena Eiropas vēsture bijusi daudz briesmīgāka par verdzības laiku ASV - lai pieminam kaut vai Staļina čekas terroru, GULAG nometnes, holokaustu un nacistu gāzes kameras. Un kas tad bija cītīgākie vergu mednieki un tirgotāji? Eiropieši! Dzimtbūšana, kas patiesībā nav nekas cits kā verdzība, tagadējās Latvijas territorijā (Latgalē) pilnībā tika atcelta vien 1861. gadā. Tātad vienā laikā ar verdzības aizliegumu ASV. Līdzīgi kā Amerikā melnie vergi pēc atbrīvošanas nesaņēma solītos 40 akrus zemes un mūli (“forty acres and a mule”), arī Krievijas impērijā zemnieki tika atlaisti brīvībā bez zemes. Viens no galvenajiem 1905. gada un 1917. gada revolūciju iemesliem! 40 akri - tas ir ap 16 hektari zemes. Mans vectēvs pēc agrārreformas saņēma 30 hektarus, no kuŗiem tieši 16 hektari bija aramzeme, pārējais meži un pļavas. Un kas zin, vai jaunā Latvijas valsts būtu noturējusies zem boļševiku propagandas spiediena, ja turpat 100 000 zemnieku nebūtu tikuši pie vācu baronu zemes un sākuši veidot savas saimniecības, tā beidzot kļūdami saimnieki paši savā zemē- gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.

 

Latvijā tikpat kā nav rasu problēmas. Arī tāpēc, ka vēstures gaitā esam reti saskārušies ar citas ādas krāsas cilvēkiem. Šķirtne, kas šķeļ sabiedrību, mums ir valoda. Latvijas latvietim savējais var būt arī melnais, arabs, krievs, ebrejs vai uzbeks - ja vien viņš runā latviski. Vietējie čigāni ir “ok”, jo viņi visi tekoši runā latviski. Un otrādi- ģenētiski 100 % latvietis tomēr ir mazliet pasvešs, ja viņš runā vien krieviski vai angliski. Tikmēr latvieši Latvijā šodien droši var teikt- “mums ir svarīga Amerika”. Kā NATO stūrakmens, kā mītnes zeme daudziem tautiešiem. Okupācijas laikos ASV bija viens no mūsu lielākajiem neatkarības balstiem. Mēs varam pateikties Amerikai par okupācijas neatzīšanas polītiku, par Latvijas vēstniecības darbību Vašingtonā. Visus atjaunotās neatkarības gadus Latvija deklarējusi, ka ASV ir mūsu stratēģiskais partneris un ciešs sabiedrotais. Bet tagad rodas jautājums - vai ASV šodien ir tā pati kas 1991. gadā? Vai tās iekšējā vienotība, ietekme pasaulē, polītiskā, militārā, ekonomiskā varenība un morālā autoritāte ir tikpat augsta kā tolaik? Diemžēl Eiropas un tātad arī Latvijas drošības situācija kopš Trampa ievēlēšanas prezidenta amatā ir pasliktinājusies. Par to nerunā Latvijas polītiķi, kuŗi joprojām dzied veco dziesmu par “stratēģisko partneri aiz okeāna”, bet to visai skaidri pasaka vācieši, skandināvi, francūži, briti. Vašingtona ir tālu, bet Krievijas robeža ir tepat blakām - ar Pleskavas desanta divīziju, ar “Iskander” tuvās sniedzamības raķetēm Kaļiņingradas (bijušās Kēnigsbergas) apgabalā. Labi, ka ASV vismaz parādīja stingrību jautājumā par Krievijas- Vācijas gāzes vadu “Nordstream - 2”, uzliekot sankcijas cauruļvada būvē un apkalpošanā iesaistītajām kompānijām. Vienlaikus Wall Street Journal raksta, ka Tramps pavēlējis Pentagonam jau tuvāko mēnešu laikā samazināt amerikāņu karavīru skaitu Vācijā par vairāk nekā ceturtdaļu. 

 

Diemžēl pasaule kļūst aizvien sarežģītāka un neprognozējamāka. Cik saprotama un vienkārša tā bija vēl 2019. gada Ziemassvētkos! Kā dzīvot tālāk - tas ir jautājums, uz kuŗu jāmeklē atbildes visiem - pasaulei, Amerikai, Eiropai, Latvijai, katram no mums.

 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem