Ligita Kovtuna 19.07.2022
Lielupes krastā netālu no Bauskas un vien pāris kilometru, ejot pa taisno, no Latvijas pērles Rundāles pils zaļā, skaisti iekoptā dārza ainavā slejas Mazā Mežotnes pils. 19. gs. klasicisma meistardarbs, savulaik piederējusi firstam fon Līvenam. Tās liktenis, atšķirībā no daudzām citām Latvijas māsām , nav bijis gluži drāmatisks vienmēr, visos laikos pilī mituši cilvēki un notikusi kāda rosība. Te bijusi gan viesnīca, gan dzīvokļi, padomju laikos arī ēdnīca un veikals. Lielu postījumu nav bijis, nolaista gan... Bet liktenis tomēr bijis labvēlīgs, jo 2007. gadā tā nonākusi uzņēmēju Regīnas un Andŗa Deičmaņu īpašumā. Viņi to restaurēja (kopā ar architekti Lieni Griezīti) un dažu gadu laikā pārvērta par nozīmīgu vides objektu, kas ieguvis ne vien architektoniski, bet arī kultūras telpā nozīmīgu vietu. Te ir mītnes vieta mūsu pasaulslavenā komponista Pēteŗa Vaska fondam, kuŗa paspārnē tiek rīkoti augstas raudzes akadēmiskās mūzikas, kā arī džeza koncerti. Jāpiebilst, ka Regīna ir šī fonda prezidente. Un vēl būdama pēc profesijas tēlniece, Regīna pilī ik vasaru kopš 2008. gada rīko mākslas plenērus, kuŗos piedalījušies gan talantīgi un pieredzējuši latviešu mākslinieki, gan jaunie.
Interesanti, ka kopš 2009. gada plenēri tiek papildināti ar kulinārijas meistarklasēm, ko vada Ilze Auzere (ex Jurkāne), kuŗu meistars Mārtiņš Rītiņš savulaik nogodājis par Rīgas gardēžu karalieni. Acīmredzot iedvesma nākusi no pils vēstures, kuŗā sava vieta bijusi arī tās mītnieku saistībai ar ēdienu.
Pils lielā viesu zāle ir pārtapusi par koncertzāli ar teicamu akustiku, kā radītu kamerstila koncertiem. Bet pašā centrā 1938. gadā būvēts Steinway&Sons flīģelis, arī ar savu likteņstāstu, daudzu slavenu mūziķu spēlēts, nule restaurēts un izjutis daudzu izcilu latviešu un ārzemju mūziķu pieskārienus.
Kopš 2009.gada Mazajā Mežotnes pilī notikuši gandrīz pussimt koncerti, te mūzicējuši trīs Osokini, Gidons Krēmers, dziedājuši Aleksandrs Antoņenko, Egils Siliņš, Evija Martinsone, Zanda Švēde, te pirmatskaņojumu piedzīvojuši Georga Pelēča, Andŗa Vecumnieka, Daces Aperānes un daudzu citu komponistu jaundarbi, te ik gadu iegriežas Māŗa Briežkalna Riga Jazz Stage festivālu laureāti, te skatuves gaitas sāka zināmais Rothko in Jazz. Aizvadītajās Lieldienās Regīna bija uzaicinājusi savu pastāvīgo viesu pulkā arī ukraiņu sievietes, lai kopā baudītu džeza koncertu un viņu gatavoto mielastu.
Šā gada sezona sākās 7. maijā ar spožu stīgu trio Šūmane, Veselova, Frolova koncertu, kas guva visaugstāko atzinību gan no klausītājiem, gan no oficiālās kritikas. Dzirdēts, ka tas tikšot arī iekļauts Lielās Mūzikas balvas 2022 nominantu skaitā. Trīs jaunās mūziķes vijolniece Paula Šūmane, Lielās Mūzikas balvas 2011 laureāte, guvusi labu profesionālo izglītību ārzemēs, altiste Jevgēnija Frolova, Kremerata Baltica altu grupas koncertmeistare, un čelliste Anna Veselova, Daugavpils meitene, kuŗas koncertu ģeografija aizsniegusies pat aiz Eiropas robežām. Tieši viņai pieder ierosme izveidot šo trio , jo pietrūka kamermūzikas un saiknes ar dzimteni. Visas trīs vieno tas, ka, augstāko mūzikas izglītību ieguvušas Austrijā un, protams, galvenokārt tas, ka visām visvairāk interesē niansēta, izjusta un patiesa mākslas darbu interpretācija. Koncertā niansēti un smalki skanēja Gundara Pones Lielais duets čellam un vijolei, Agŗa Engelmaņa un Aivara Kalēja skaņdarbi, un noslēgumā Tālivalža Ķeniņa Stīgu trio, apliecinot mūziķu spēju un prasmi ievibrēt vecmeistara Parīzē pie Mesiāna izkopto izsmalcinātību...
3. jūnijā Mazajā Mežotnes pilī mūzicēja jaunais, izcilais pianists Daumants Liepiņš ar māsu vijolnieci Madaru Liepiņu. Arī viņi savā programmā bija iekļāvuši Ķeniņu (1. sonāte klavierēm un vijolei), arī retāk atskaņoto Maksi Rēgeru un klasisko Edvardu Grīgu. Bet īpašs pārsteigums bija jaundarbs, Pēteŗa Vaska fonda pasūtinātais un Meistara iedvesmotais Purvītis. Koši pelēkais latvietis. Autore 1980. gadā dzimusī komponiste Agneta Krilova. (Viņai arī maģistra grads mākslas terapijā!) Agneta savulaik arī saņēmusi Latvijas Nacionālās operas ģildes Amerikā Atzinības balvu par etnooperu Mēmā, viņas darbi atskaņoti Eiropā, Amerikā, Izraēlā. Un šogad Purvītis, mākslinieka jubilejas gadā. Agneta: Mēs, latvieši, esam tik līdzīgi dabai, kuŗā dzīvojam esam reizē gan mierīgi un nosvērti, gan ekspresīvi, kad mūsos kaut kas tiek sabangots, vienlaikus gan pelēki, gan koši kā Purvīša gleznās. Šo latvisko dvēseli mēģināju ietvert jaundarbā.
Nākamais šīsvasaras koncerts notiks 30. jūlijā, un tajā mūzicēs Mazajā Mežotnē jau redzētās un dzirdētās mākslinieces vijolniece Magdalēna Geka un čelliste Gunta Ābele, pie klavierēm Giovanni Formasini. Programmā Pēteris Vasks, Romualds Kalsons, Jānis Mediņš. Matīsa Čudara un Andra Ritmaņa Radošās nākotnes fonda aizvadītā gada laureātes Ellas Mačēnas (Austrālija) jaundarbi. Uz šo koncertu vēl varam paspēt! Tiklab, kā uz sezonas noslēguma koncertu 3. septembrī.
***
7. jūlijā, jaunajā Mežaparka estrādes Kokaru zālē notika kāda īpaša konkursa noslēguma ceremonija. Konkurss saucas Sieviete architektūrā, būvniecībā, dizainā, to rīko nozares praktiķi biedrība Building Design and Construktion Counsil, un par tās motto ņemti Amerikas rakstnieces Henrietes Bīčeres-Stovas (1811-1896) vārdi: Sievietes ir īstās sabiedrības architektes. Vienu no sešām balvām Sieviete dizaina pasūtinātāja un iedvesmotāja saņēma Regīna Deičmane par to, ka veicinājusi kvalitatīva dizaina iedzīvināšanu būvē un bijusi sabiedriski aktīva kultūras rosinātāja un īstenotāja. Apsveicam ar godam nopelnīto atzinību un lai veicas, lai izdodas visi iecerētie darbi un ierosmes!
Atpakaļ
.jpg)
