Luksemburgā Roze Lux un rudzu lauks…
Valda Liepiņa    05.04.2016

 

13. martā Luksemburgas latviešiem vēlreiz bija iespēja piedalīties savdabīgā Luksemburgai unikālā saietā, kā arī noklausīties lielisku koncertu Latvijas trijotnes – Ievas Akurateres, Raimondas Vazdikas un Ilzes Gruntes – izpildījumā. 

 

Par koncertu būtu it kā skaidrs, bet kas gan ir Roze Lux ikgadējā skapja tīrīšanas balle? Par to pajautāju vienai no Simpatisko sieviešu savienības Roze LUX dibinātājām Gunitai Puciriusai: “Ideja par šādu sarīkojumu rīkošanu radās man, jo, dzīvojot Luksemburgā un audzinot divus mazus puikas, pietrūka tādas ballītes, kuŗā tiktu stiprināta sievišķīga kopā būšanas dimensija. Doma par to, ka dāmas ap 8. martu iztīra savu skapi, demonstrē savus hobijus un radošās izpausmes, svin savu sievišķību plašākā lokā labas mūzikas pavadībā, uzrunāja arī Ingunu Miļūnu un Ilzi Lasi  ̶  tā mēs nodibinājām savu "Simpatisko sieviešu savienību Roze LUX un nolēmām rīkot šādus sarīkojumus reizi gadā. Pagājušogad notika pirmais veiksmīgais mēģinājums ar nosaukumu "Džezā tikai meitenes" (filma “Some like it hot” – V. L. ) ar stilistisku mājienu uz pagājušā gadsimta 30. gadiem, otrais sarīkojums  šogad  ̶  ballīte "Strawberry Fields Forever" tika veltīts hipijiskām noskaņām. Šobrīd sarīkojums vairāk domāts latviešu dāmām, bet nākotnē domājam aicināt viesos arī citu tautu Luksemburgā rezidējošās interesentes.”

 

Nu jā ‒ bija jāpadomā, kā gan tajos 70. gados ģērbos. Tie bija mani universitātes gadi. Šo to sagrabināju, bet atradās arī “īsta relikvija” – pa visiem šiem gadiem un pasaules ceļiem man bija vēl saglabājusies kaklarota, ko universitātes draugi bija dāvinājuši. Tā nu varēju bezbailīgi un “autentiski” doties uz “Mūžam zemeņu lauki” sarīkojumu. Varētu būt, ka šogad tirdziņam mazliet traucēja iepriekšējās nedēļas lielais koncerts, bet jāteic, ka Meluzīnas koristes piedalījās gan ar savu skapju tīrīšanas priekšmetiem, gan apmeklējot tirdziņu. Lieliska ideja un prieks pabūt kopā šajā jaukajā kompānijā.

 

Man paveicies, ka dzīvoju netālu no vietas, kur notika tirdziņš un koncerts, tātad paspēju vēl mājās ieskriet pirms došanās uz koncertu, kas notika tajā pašā portugāļu restorāna 2. stāva zālē. Šis ir Tavs dzīves laiks! Tāda bija devīze koncertam. Lieliskās balss īpašniece Ieva Akuratere, unikālā ģitāriste Ilze Grunte, neatkārtojamā un apbrīnojamā Raimonda Vazdika caur saturīgiem dialogiem un viedām dziesmām izspēlēja aizkustinoši uzmundrinošu stāstu, kuŗa laikā pabijām Rīgas 70. gadu puķu bērnu hipijiskajā gaisotnē un salīdzinājām tā laika idejas ar mūsdienu uztveri. Dzīve iet pa spirāli, notikumi un kaislības atkārtojas, cilvēki cieš, ilgojas, meklē mīlestību un lielo dzīves jēgu vienmēr un visos laikos līdzīgi. Šo drastisko gluži vai psihoterapijas seansu mākslinieces mums sniedza kā aicinājumu – ķer mirkli, dzīvo skaisti un kvēli šeit un tagad!

 

Koncerta uzvedumā varējām pakavēties laikā, kad Radio Luksemburga bija brīvības simbols Latvijā, bet, kā uzsvēra mākslinieces, arī Rīgā bija skaisti. Pat neraugoties uz to, ka tā bija, kā to nosauca Anšlavs Eglītis, “padzeme”. Tomēr ar taureņiem vēderā varēja iebrist rudzu laukā (Uldis Stabulnieks, Roberts Bērnss) un dziedāt Imanta Kalniņa dziesmas. Varēja arī pabūt iecienītajās kafejnīcās: Piena kafejnīcā, Dieva ausī (t.i. planetārijs), Pie Kārļa (pils dārzā). Skanēja dziesma “Kur Tu biji, pasaulīt” no latviešu pirmās rokoperas “Ei, jūs tur” (Imants Kalniņš, Viks). Kur nu šajā laikā bez “Pērkona” dziesmām (kur Ieva bija dalībniece) un Māŗa Kulakova dziesmām, kā arī Raimonda Paula dziesmu skaņām? Publika dziedāja līdzi. Mēs būtu labprāt vēl dziedājuši un dziedājuši, bet arī šim jaukajam vakaram bija jābeidzas. Nobeigumā visi kopā nodziedājām Imanta Kalniņa dziesmu “Zilais putniņš”. Divas nedēļas pēc lieliskā koncerta un nedēļā, kad mūs visus satricinājuši Briseles notikumi, dziesmas nobeiguma vārdi skan vēl aktuālāki: Laikam zinu, kāpēc šorīt klusē zilais putniņš. Vai tu viņu šorīt apmīļoji, mīļo brālīt?