Lielo projektu kārdinājums
Juris Lorencs    13.10.2020

 

 

Ar nepacietību Latvija un Rīga gaida lielo “megaprojektu” - jauno Rail Baltica dzelzceļa maģistrāli. Tā būtiski izmainīs gan satiksmes iespējas, savienojot Latviju ar Rietumeiropu, gan vizuāli pārveidos patreiz nolaisto dzelzceļa stacijas un Centrāltirgus apkārtni. Projektā investētā nauda, ap 6 miljardiem eiro, būtiski sildīs Baltijas valstu ekonomiku. Vienlaikus rīdzinieku, patiesībā daudzu Latvijas iedzīvotāju uzmanību pēdējā laikā piesaistījuši vairāki būvniecības projekti, kuru izmaksas ne tuvu nav salīdzināmas ar Rail Baltica. It kā labi iecerēti, tie tomēr izsaukuši visai pretrunīgu sabiedrības reakciju. Viens no tādiem - jaunā koncertzāle. Tā plānota pašā Rīgas centrā, blakus Kronvalda parkam, Elizabetes ielā Nr. 2. Tātad vietā, kur patlaban atrodas Pasaules tirdzniecības centrs, bet līdz 1991. gada augustam pučam - Latvijas PSR kompartijas galvenais birojs. 16. jūnijā valdība sēdē tika lemts, ka šī valstij piederošā būve jānojauc un tās vietā jāuzceļ moderna koncertzāle. Iespējamās izmaksas - ap 100 miljoni eiro. Argumenti- izcila vieta, savukārt Pasaules tirdzniecības centra ēka esot “morāli un fiziski novecojusi”. Adrese patiešām ir lieliska. Viena no skaistākajām, sakoptākajām Rīgas vietām, “klusais centrs”. Bet ir viens “bet” - te nav kur novietot auto! Pat pazemes garāžas būvniecība neko neatrisinātu, turklāt lielu koncertu laikā pilsētas centrā iestātos satiksmes kolapss. Tā nu ir iznācis, ka visa Rīga no Daugavas līdz pat Grīziņkalnam uzbūvēta laikā, kad automašīnu vēl nebija. Ko 21. gadsimtā darīt ar 18. un 19. gadsimtos veidotu pilsētvidi- tā ir daudzu Eiropas pilsētu problēma, un Rīga te nav nekāds izņēmums. Tāpat neiztur kritiku apgalvojums par ēkas “fizisko nolietojumu”. Nesen veikta ekspertīze liecina, ka tās stāvoklis ir apmierinošs (kopējais nolietojums ir vien 40%), ēka ir droša izmantošanai. Netieši to apliecina fakts, ka ilgu laiku šeit atradās Izraēlas vēstniecība. Arī sabiedrība nav sajūsmā par vietas izvēli. Kā liecina aptaujas, koncertzāles būvniecību Kronvalda parkā atbalsta vien 18% rīdzinieku, neatbalsta – 61%. Turklāt tuvu Rīgas centram ir desmitiem degradētu rajonu, kuru apbūve un sakopšana būtiski uzlabotu pilsētas vidi.

 

Nākamais piemērs - jaunā Valsts drošības dienesta ēka. Vajadzīga, nepieciešama lieta.  Projekta iespējamās izmaksas tiek turētas noslēpumā. Medijos gan parādījušās ziņas, ka tie varētu būt ap 50 miljoni eiro. Bet atkal daudzos neizpratni rada būvniecības vietas izvēle- bijušā velotreka “Marss” teritorijā Rīgā, Brīvības gatvē Nr. 207. Te aug simtgadīgi koki, tāpēc saprotams, ka apkārtnes iedzīvotāji  šajā vietā vēlas (tika savākti vairāk nekā 10 000 paraksti!) redzēt parku. Viņu arguments - bijušās rūpnīcas VEF industriālajā apkaimē ir maz zaļumu. Pret būvniecības ieceri uzstājās arī tieslietu ministrs, Jaunās konservatīvās partijas vadītājs Jānis Bordāns. Viņa argumentācija: “Mums šobrīd ir daudz drošības dienestu, un, ja katrs gribēs būvēt savu ēku par milzīgiem līdzekļiem, tad tikai apstiprināsies Jaunās konservatīvās partijas deklarētais, ka drošības dienestu apvienošana ir ļoti steidzams uzdevums. Drošības dienestu daudzums nav mūs novedis pie to efektivitātes”. Diemžēl nu jau koki ir nozāģēti, turklāt tas notika 31. augustā, tātad tieši nākamajā darba dienā pēc Rīgas Domes ārkārtas vēlēšanām. Balsis nodotas, par reitingiem var nedomāt, uz priekšu!

 

Diskusijas radījusi arī ziņa par iespējamo jaunas sabiedrisko mediju (tātad Latvijas Televīzijas un Radio) ēkas celtniecību. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome uzskata, ka šim mērķim jāizmanto finansējums no Eiropas Savienības ekonomikas atveseļošanas programmas, kas paredzēta Covid 19 pandēmijas seku pārvarēšanai. Aptuvenās celtniecības izmaksas- 57 miljoni eiro. Bet dzīve ir paradoksu pilna. Tieši Covid 19 pandēmija, kuras dēļ pēkšņi pavērusies iespēja celt jauno mediju pili, rada daudz neskaidrību gan par iecerētās ēkas projektu, gan par tās iekšējo saturu. Kādu māju būvēt? Milzīgas atklāto biroju telpas ar simboliskām starpsienām starp darba vietām, kur vīruss var netraucēti izplatīties? Jeb par paraugu izvēlēties tradicionālās biroju ēkas, augstceltnes ar neskaitāmām mazām istabiņām? Trešā iespēja- uzcelt kaut ko pavisam nelielu. To varētu nosaukt par teritoriju, kur attālināti strādājošie cilvēki ik pa brīdim satiekas, ievērojot darba vajadzības un operatīvo epidemioloģisko situāciju. Turklāt tehnoloģijas nemitīgi attīstās, tās ļauj vienā istabā iekārtot radio studiju, bet viedtālrunis jau kļuvis par mobilu televīzijas staciju. Tomēr pats būtiskākais jautājums- kādam jābūt Latvijas sabiedriskajam medijam? Vēl pat nav izstrādāts plāns Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanai, bet mēs jau esam gatavi būvēt jaunu māju!

 

Neviens jau nav pret jaunas koncertzāles, Drošības dienesta ēkas vai sabiedrisko mediju nama celtniecību. Neizpratni un rūgtumu rada tas, ka iztrūkst dialoga, netiek uzklausīts sabiedrības viedoklis, ka politiķi un ierēdņi nespēj pamatot savas ieceres. Vēl vairāk - dažkārt pat necenšas to darīt.

 

Un tagad par kādu pavisam jaunu iniciatīvu, kas daļā sabiedrības izraisīja jautrību. Šoreiz gan lieta grozās ap virtuālu lietu - Latvijas tēlu pasaulē. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs atzinis, ka patlaban pastāvot vairāki savstarpēji nesaistīti Latvijas zīmoli, kas radot neviennozīmīgu priekšstatu par mūsu valsti. Tagad šajā lietā beidzot tikšot ieviesta kārtība. Turpmāk vienotā valsts tēla stratēģijas izstrādi koordinēšot Latvijas Investīciju attīstības aģentūra, pozicionējot Latviju kā radošuma lielvalsti. Paredzams, ka tuvākajos trīs gados šim projektam tērēs 4 miljonus eiro. Nu ko, lai veicas. Vienīgi vietā būtu atgādināt, ka pārdot pasaulei tik abstraktu lietu kā “radošums” nav tas vieglākais uzdevums. Iespējams, vēlmju domāšana ir radījusi iedomu tēlu. Mēs gribam, lai pasaule mūs redz kā radošu zemi! Bet tagad uz brīdi iedomāsimies, ka ir kāda valsts X, kas sevi prezentē kā “radošuma lielvalsti”. Ko mums, latviešiem, tas izteiktu? Neko daudz. Kuru tūristu atvilinās doma, ka viņš var ceļot uz radošu vietu? Dažus, bet ne daudzus. Kurš investors ieguldīs naudu, vadoties no abstraktiem “radošas vides” solījumiem? Viņiem interesē politiska stabilitāte, prognozējama nodokļu politika, minimāla birokrātija, godīga biznesa vide un iespēja gūt peļņu. Tad jau daudz aktuālāk skan patreizējais Latvijas tūrisma sauklis Best enjoyed slowly jeb “Izbaudi lēnām”. It īpaši šajā Covid 19 laikā, kad cilvēki meklē nevis radošu kņadu, bet gan mieru, klusumu un drošību.