EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
Lieliska pastaiga pa skaisto Liepāju
116717

Gundega Saulīte    03.05.2021

 

 

Melnbaltais fotoalbums ”Pastaiga pa skaisto Liepāju”, ko pirms dažām nedēļām klajā laidusi entuziastu grupa, kas apvienojusies biedrībā ”Liepājai 400”, piesaista gan ar satura, gan noformējuma un iespieduma kvalitāti. Attēliem, kas sakopti šai izdevumā piemīt ne tikai vēstures patīna un senlaiku šarms, tie runā ar mums pāri laikam, ļaujot ar sajūsmu un nostalģiju noraudzīties kādreizējā godībā – lielajā un varenajā ostas pilsētā, kur kūsā spraiga saimnieciskā un kultūras dzīve, kur nami, ielas un pagalmi liecina par vērienu, lielisku gaumi un sakoptību. Bet skati pāri namu jumtiem – visos debesu virzienos – rāda plašumus, kas paveŗas, ja paceļamies ikdienai pāri. Grāmatas veidotājiem izdevies uzburt pilsētas rosīgo garu, centienus pēc paliekošām vērtībām. Kā lai nepiezogas nostalģija, jo tik pilnīgu veselumu, kādu ieraugām šajās lappusēs, kaŗa un turpmāko vēsturisko pārmaiņu laikā Liepāja zaudēja. Sagrauta tika ievērojama pilsētas centra daļa, turklāt ilgus gadus tā bija slēgtā pilsēta, kuŗā kā Padomju Savienības robežpilsētā viesoties varēja tikai ar iekšlietu orgānu izdotām caurlaidēm. Lieki teikt, ka līdz pat Atmodai Liepāja bija pelēka un tās attīstība bija atstāta novārtā. Kaut arī pilsēta nekad nav trūcis gaišu prātu un rosīgu un apdāvinātu cilvēku. 

 

Neatkarības gados situācija ir krasi mainījusies, tāpēc arī šis atskats pagātnē noder gan vēstures faktu izzināšanai, gan liepājnieku pašapziņas apliecinājumam. Ar pilsētas pagātni ir vērts lepoties! Un tieši tādu – bagātu, gaišu, labi koptu un uzturētu ieraugām Liepāju šajās albuma lappusēs.

      

Par fotomaterālu savākšanu un projekta vadīšanu  uzslava pienākas Andrim Ivanovam, par atlasi un digitālo apstrādi – Kasparam Miglam. Viņi abi turklāt ir arī vēsturisko attēlu kollekcionāri un dedzīgi pilsētas vēstures izzinātāji. Grāmatas titullapā pieminēti arī citi kollekcionāri, kas devuši savu ārtavu vērienīgā kopdarba tapšanā, tie ir  Mečislava Zāģere, Valts Linde, Guntars Zariņš, Ēriks Hūns, Vladimirs Mickēvičs, Aleksandrs Kvartenoks, izmantota arī Liepājas mūzeja fotomateriālu kollekcija. 

     

Grāmatas ievadā lasām, ka „izdevuma galvenais mērķis ir sagaidot Liepājas 400. jubileju 2025. gadā, parādīt tās skaistumu un izvest pastaigā pa pilsētu melnbaltās fotografijas laikmetā no 20. gadsimta sākuma līdz Otrajam pasaules kaŗam”. Zīmīgi, ka attiecīgo pagājušā gadsimta noskaņu vietām trāpīgi papildina arī nu jau tālo gadu reklāmas. 

      

Ja šķirsim lapu pa lapai, tik tiešām piedzīvosim virtuālu pastaigu pa pilsētu. Un gribi vai ne, izejot no Rožu laukuma, tas ir, paša pilsētas centra, ik pa laikam tajā atkal atgriezīsimies. Gan tāpēc, ka mūsu pastaigā laukums daudzkārt būs jāšķērso, gan tāpēc, ka tas savulaik fotografēts ļoti bieži, turklāt daudz un dažādos rakursos. Grāmata sākas un beidzas ar Rožu laukumu, un šis pilsētas ”viduspunkts” ar īpašu centrtieces spēku pēc dažādu Liepājas rajonu izstaigāšanas mūsu gaitas atkal atsauc atpakaļ.

      

Šo grāmatu no sirds varu ieteikt arī kādreizējiem liepājniekiem vai viņu pēcnācējiem. Šī virtuālā pastaiga” būs vērtīgs piedzīvojums, atsaucot atmiņās savus jaunības laikus vai vecāku nostāstus par pilsētu pie Baltijas jūras. Tai ir bagāta vēsture, skaista senā architektūra un iespaidīgas mūslaiku jaunceltnes.

 

Atliek novēlēt biedrībai ”Liepājai 400”, pilsētas jubileju sagaidot, paveikt vēl kādu vērienīgu un mums visiem vajadzīgu darbu. 

 

 


 

Atpakaļ