Lēdurga – nepelnīti piemirstā Vidzemes pērle
Ieva Groza    25.05.2021

 

 

Pēc novadu administrātīvi territoriālās reformas Lēdurga atradīsies Siguldas novadā. Lēdurgai ir ļoti izdevīgs ģeografiskais izvietojums: attālums līdz Siguldai 25 km, līdz Limbažiem 25 km, līdz Cēsīm 35 km, līdz Valmierai 50 km, līdz Rīgai 65 km.

 

Lēdurga (Letthegore, Lettegore, Ledegore) pirmo reizi ir pieminēta Indriķa chronikas tekstā sakarā ar 1211. gada pavasaŗa notikumiem, kad ridalieši un sāmsalieši izpostīja bīskapam Albertam pakļautās līvu zemes, tai skaitā Lēdurgu. 1223. gada pavasarī sakalieši un igauņi kopā ar krieviem pēc līvu zemju izlaupīšanas sapulcējās Lēdurgā un devās atpakaļ uz ziemeļiem. Viņus kaujā pie Urēles sakāva Tālavas kaŗavadonis Remēķis un nogalināja Vīlandes krievu garnizona Pavēlnieku Varemāru. 1225. gadā Lēdurgas katoļu baznīcā Romas pāvesta legāts Modenas Viļums līviem noturēja misi. 1589. gadā Lēdurga apvienota ar Turaidu vienā Lēdurgas -Turaidas draudzes novadā. Apdzīvotā vieta izveidojusies ap bijušās Lēdurgas muižas (Loddiger) centru. 1932. gadā Lēdurgai piešķirts biezi apdzīvotas vietas (ciema) statuss.

 

Lēdurgas novads un Indriķa chronikā pieminētā Lēdurgas draudze (latīņu: Lethegore) bija senās Gaujas līvu zemes novads pie Metsepoles zemes robežas (tagadējais Krimuldas novads). Gaujas līvu zemju dalīšanas sakarā Lēdurgas novads nav pieminēts kā patstāvīga vienība, tāpēc domājams, ka tas arī ir atradies Livonijas bīskapam Albertam izlozētajā Turaidas zemes daļā.

 

Augusts Bīlenšteins jau 1892. gadā izteicis domu, ka Lēdurgas vietvārds cēlies no līvu vārdiem ‘lēd’ (lapa) un ‘urga’ (neliels strauts vai zemiene ar tekošu ūdeni, darbības vārds - plūst, tecēt).

 

Lēdurgai cauri vijās tirdzniecības ceļš, kas savienojis Turaidas un Metsepoles lībiešu novadus. Te atrasti arī naudas depozīti. Vēstures pētījumos izteikta doma, ka Lēdurgas novads stiepies līdz Aģes upes ietekai jūrā (Tonisson, 1974), tādejādi arī mūsdienu Saulkrastu novads būtu piederējis Lēdurgai. Tomēr tas tiek apšaubīts, jo Lēdurgas draudzei viduslaiku kartēs nebija pieejas pie jūras.

 

Lēdurgas apkārtne patiešām bagāta ar ūdeņiem  territorijai cauri tek Aģes un Braslas upes, ir daudz ezeru –Aijažu, Salas, Melnezers, Aunīškalna, Melnais, Aģes, Knīderu dzirnavu un Lēdurgas dzirnavu. Toreiz Lēdurgā dzīvoja somugru ciltīm piederīgie lībieši, kuŗi tad arī deva daudzus pirmatnējos vietu nosaukumus, no kuŗiem daudzi saglabājušies līdz mūsu dienām. Lēdurga sirmā senatnē piederēja pie  Turaidas novada un bijusi svarīgs centrs starp Metsepoli un Turaidu.

 

No 13. gs. līdz pat 19. gs. trīsdesmitajiem gadiem Lēdurga bija vienā draudzē ar Turaidu. Tagadējā baznīca Lēdurgā būvēta no 1767. līdz 1771. gadam,  un šie skaitļi ir iekalti tās pamatakmeņos. Lēdurgas baznīcā par mācītāju kalpojis Garlība Merķeļa tēvs Daniels Merķelis (pie baznīcas uzstādīts piemineklis Garlībam Merķelim).

 

Lēdurgas skola dibināta 1871.gadā. Pirmais skolotājs četru klašu skolā bijis Jūlijs Vistucis, pazīstams arī kā literāts ar pseidonīmu Aģinieks, apglabāts Upeskalnu kapos. Godinot Apgaismības ideju paudēja Garlība Merķeļa piemiņu un viņa dzimtas devumu, Lēdurgas skolai 1998. gada jūlijā piešķirts nosaukums – Lēdurgas Garlība Merķeļa pamatskola.

 

1871. gadā izveidojās Lēdurgas dziedāšanas biedrība, kuŗā piedalījās dziedātāji arī no apkārtējiem pagastiem. Dziedāšanas biedrības biedri un citi aktīvisti 1902. gadā nodibināja Lēdurgas Saviesīgo biedrību, pie kuŗas 1913. gadā dibināta bibliotēka. No šī laika lēdurdziešiem bija  pieejami bibliotēkas pakalpojumi.

 

Ievērojamākie Lēdurgas novadnieki

Garlībs Merķelis (1769.-1850.) -  publicists, Apgaismības laikmeta darbinieks,  Jūlijs Lācis (1892.-1941.) - žurnālists, rakstnieks, sabiedrisks darbinieks; Mārtiņš Liepa (1874.-1953.) - rakstnieks, žurnālists;  Hugo Legzdiņš (1903.-2004.) - jūrnieks, zemūdens ,,Ronis” komandieris, rakstnieks; Valda Mora (1902-2001 .) – dzejniece; Paula Baltābola (1891.-1978.) – pirmā aktrise; Eduards Brēms (1802.-1879.) – pirmais latviešu ārsts.

 

Straupes–Vidrižu ceļa kreisajā pusē atrodas divas mūŗa ēkas – no sarkaniem ķieģeļiem 1894. gadā celtā Lēdurgas pagastmāja un tam līdzās – magazīna. Lēdurgas pagastmājā  19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta pirmajā pusē darbojās pagasta pārvalde. Otrajā stāvā atradās liela zāle svinībām, ko izmantoja arī tiesas un sapulču vajadzībām.  Pirmā Pasaules kaŗa laikā pagastmāja tika izpostīta, naudas skapis sasists, kase izlaupīta, archīvs pa daļai iznīcināts. Šobrīd ēka ir pārveidota par dzīvojamo māju un tajā atrodas gan privātie, gan pašvaldības dzīvokļi.

 

Lēdurgas ūdensdzirnavas ir būvētas muižas laikos. Tās piederēja Lēdurgas muižas baronu Kampenhauzenu dzimtai. Dzirnavās bija ļoti laba maltuve, tajā pārstrādāja arī vilnu un kokmateriālus.

 

2007. gada vasarā Lēdurgas pagastā tika svinēta kristianizācijas 800. gadadiena. Livonijas Indriķa chronikā  atzīmēts, ka jau 1218. gadā Lēdurgā darbojies priesteris Gotfrīds (Gotfridus). 1767. gada 10. jūlijā, mācītāja Daniela Merķeļa  kalpošanas laikā,  tiek iesvētīts jaunās mūŗa baznīcas pamatakmens. Baznīca uzcelta vietā, kas agrāk saukta par Maiņkalnu un apkārtnes iedzīvotājiem kalpojusi par tirgus laukumu četru ceļu krustojumā. Baznīcu projektējis un būvējis mūrniekmeistars Bernhards Joachims no Švarcvaldes. 1772. gada 2. septembrī jauno dievnamu iesvētījis ģenerālsuperintendents Lange, par ko liecina uzraksts baznīcas pamatakmeņos – 1767 den 10 Juli aufgefangen, 1772 den 2 September eingeweiht.

 

Dievnams lauku draudzei bija neparasti grezns, un vēl mūsdienās tas ir viens no ievērojamākajiem vēlīnā baroka laika pieminekļiem Vidzemē. Apliecinājums tam ir greznais altāris un rokoko stilā veidotā kancele. Ķieģeļu sienas, kas pārsegtas ar koka buŗu velvēm,  veido plašu telpu ar 600 apmeklētāju vietām. Baznīcā uzstādītas E. Martina 1902. gadā būvētās divu manuāļu ērģeles.  Baznīcas interjeru grezno divi kroņlukturi, vienu no tiem ir dāvinājis pirmais brīvvalsts prezidents Kārlis Ulmanis.

 

Svētā un slavējamā Kunga Priekšteča un Kristītāja Jāņa baznīca Lēdurgā ir uzcelta 1876. ‒1878. gados pēc architekta Roberta Augusta Pflūga projekta. Pie baznīcas ieejas vārtiem aplūkojams tēlnieka Kārļa Baumaņa veidotais piemineklis Lēdurgā dzimušajam Garlībam Merķelim. Te arī Lēdurgas baznīcas krogs un Freileņu villa, Kampenhauzenes jaunkundzei 19.–20. gs. mijā tika uzbūvēta vasarnīca.

 

Muiža ir tikusi mantota un pārpirkta, bet no 19. gs. vidus atkal piederējusi Kampenhauzenu dzimtai. Muižas ēka diemžēl nav saglabājusies, bet vēsturiskie fakti liecina par to, ka tā ir celta 19. gs. 60. gados tā dēvētā Šveices vasaras mājas stilā – koka guļbūve ar barokālām iezīmēm. Pie Lēdurgas muižas bija iekopts skaists parks ar terasēm, kuŗas savienoja sarkanu ķieģeļu kāpnes, kas ir saglabājušās līdz mūsdienām.

 

2020. gada 12. septembrī Lēdurgā tika atklāta pastaigu taka “Lapu upe Lēdurga” – aptuveni 5980 soļu gaŗa (4,8 km). Takas sākuma un beigu punkts atrodas Lēdurgas Dendroparkā. 

 

Ēkas, t. sk. Lēdurgas baznīcas krogu, kas atrodas iepretim Lēdurgas luterāņu baznīcai un Lēdurgas dzirnavas paredzēts iekļaut Pieminekļu sarakstā kā vienotu kompleksu. 

 

Lēdurgas baznīcas kroga  ēka (1767. – 1772., valsts nozīmes architektūras piemineklis Nr. 6439) līdzīgi citiem mazpilsētu vēsturiskajiem centriem, kopā ar baznīcu iezīmē vēsturisko centru. Krogus ēkas būvniecības gads nav zināms, bet,  pēc izpētes materiāliem, apjoma un kompozicijas,  tā izbūvi var attiecināt uz 18. gs. beigām – 19. gs. vidu. Ēka pārbūvēta 20. gs. Senos laikos kroga misija bija daudz plašāka nekā šodien to saprotam. Krogi  ziedu laikos bija lauku sabiedriskās dzīves punkti – tautas kultūras nami, darba birža, mutvārdu „pasta” iestāde un it viss pārējais, kas notika ārpus lauku sētas.  Parasta lieta – kur baznīca, tur arī krogs! Bet ne tikai, jo kārtīgā krogā bija „vācu” istaba vai gals, bet karietes kučierim un parastai „tautai” –„stoika” (lete), kur pasūtināt alu vai brandavīnu. Zirgiem – stadula,  ratiem – vāgūzis. Kur tad citur, ja ne uz krogu gāja arī dzirnavnieks, skolmeistars un muižas dienderi! Zemniekam jau ārpus mājas citur nebija,  kur iet,  kā tikai uz baznīcu vai krogu. Krogā  varēja ne tikai iedzert – tur nolīga kalpus un norunāja maiņas vai citāda veida tirdznieciskus darījumus, uzdancoja un jaunie noskatīja savu nākamo laulāto. Dažreiz krogā arī izkāvās un vienu otru aplaupīja… Periodikā atrodams raksts, kurā var lasīt, ka Lēdurgā uz kroga sienas bijis rakstīts: ”Kampenhauzena slaucamā govs”, bet uz kroga durvīm : “Muļķu slauktuve”.

 

Padomju okupācijas laikā Lēdurgas kroga ēka tika izmantota kolchoza darbinieku dzīvošanai, te bijis stikla taras pieņemšanas punkts, te atradies kolchoza veikals, vēlāk  90. gados veikala telpās tirgotas humpalas. Krogam pieguļošā teritorija pushektara apmērā  padomju laikā tikusi sadalīta kolchoza darbiniekiem mazdārziņiem.

 

Šobrīd krogs ir ļoti bēdīgā stāvoklī, pirms vairākiem gadiem cieta ugunsnelaimē un tam daļēji ir nodedzis jumts. Lai saglābtu ēku, pirms gada jumts tika pārklāts ar pagaidu tentu un nobalstītas nedrošās sienas. Lai arī ēka ir ļoti cietusi, tomēr kroga telpā saglabājušies senie sienu apgleznojumi. Biedrība “Lēdurgas Ezerkalni” cenšas saglābt no sabrukšanas un  atjaunot seno krogu,  izveidojot to par kultūras centru, kas kalpotu gan  vietējiem iedzīvotājiem, gan Lēdurgas viesiem.

 

Daļu ēkas, kuŗā vēsturiski bijusi kroga zāle, ir iecere atjaunot kā kroga telpu,  bet atlikušās telpas izmantot par pulcēšanās vietu telpas dažādu interešu grupām. 

 

Kroga territoriju iecerēts labiekārtot kā nelielu pastaigu parku ar lapenēm un  terasi vasaras pasākumiem – kā kino, teātŗa vakariem, jo šai ēkā pagājušajā gadsimtā ir notikusi pirmā pašdarbības teātŗa izrāde Latvijā.

 

Otrā stāvā paredzēts veidot telpas nakšņošanai. Paredzēts arī izveidot nelielu maiznīcu – kafejnīcu, kur varēs nobaudīt svaigi ceptas maizītes ar  garšīgu kafiju vai tēju. Lai visas ieceres piepildītu ir nepieciešams financējums, un IKKATRS MAZUMIŅŠ IR NOZĪMĪGS!

 

Ja Jūsu dzimtas saknes saistās ar teiksmaino Lēdurgu un ja  vēlaties iesaistīties, ziedojumu ieskaitiet norādītajā  bankas kontā, rakstiet “Ziedojums”.

 

BIEDRĪBA “LĒDURGAS EZERKALNI”

Reģ.Nr. LV40008303050

Konta Nr.: LV75HABA0551050137870

Lai mums kopā izdodas! Un – gaidām ciemos!