Latvijas valsts apziņas veidošana
Dagmāra Beitnere-Le Galla, Dr. sc. soc. LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece, Saeimas vicepriekšsēde    19.02.2019

 

 

Egils Levits ir viens no pirmajiem juristiem un polītologiem, kuŗš jau 1985. gadā nāca klajā  ar rakstu par Latvijas valstiskuma atjaunošanu kā iespējamību. Dr. Egils Levits savu profesionālo darbību ir saistījis ar Latvijas valstiskumu, tā tiesisko statusu un atjaunošanas ceļiem.

 

Vēl pirms 4. maija deklarācijas viņš analizē divus ceļus, kā būtu iespējama Latvijas neatkarība – nācijas pašnoteikšanās ceļš vai 1918. gada 18. novembŗa republikas atjaunojums. Latviešu nācija savu vēsturisko izvēli bija veikusi 1918. gadā, tāpēc nav nepieciešama pašnoteikšanās, Latvijai ir jāatjauno 18. novembŗa republika. 

 

Egils Levits,  dzīvodams Vācijā, bijis klāt katrā svarīgā Latvijas neatkarības atjaunošanas notikumā un juridiskā pamatojumā. Viņš ienes svarīgas pārdomas par valstiskuma apziņu, kas ir katras nācijas pašizpratnes pamats. Paldies Rudītei Kalpiņai par ideju apkopot visas Egila Levita intervijas, paldies visiem žurnālistiem, kuŗi intervēja Egilu Levitu, lai latviešu nācijai lēni un uzmanīgi mācītu pašizpratni valstiskā nozīmē!

 

Pateicoties tolaik kultūras ministrei Sarmītei Ēlertei, 2011. gadā Kultūras ministrija iniciēja diskusiju par integrāciju un nacionālo pašapziņu. Egils Levits aizsāka sarunu, kas mēs esam. Ļoti uzmanīgi un skaidrojot viņš piedāvāja juridiski korrektu jēdzienu – valstsnācija. Biju lieciniece neskaitāmām diskusijām, kuŗās skaidri tika parādīta deformētā nacionālā apziņa – akadēmiskā un intelektuālā sabiedrība ir distancēta no šīs pašsaprotamības. Ja Latvijā ir mazākumtautības, tad loģiski ir valstsnācija. Šī elementārā patiesība  ilgi tika apšaubīta un pat noliegta. Arī tad, kad valodu referendums 2012. gadā parādīja nepieciešamību pēc precīzi formulēta ievada par Latvijas valsts virsuzdevumiem. Dr. Egils Levits aizsāka nākamo nacionālās pašapziņas veidošanas procesu, kuŗā iezīmējās nopietna nacionālās pašapziņas deformācija. Satversmes preambulu pieņēma 2016. gadā, taču bez jēdziena valstsnācija – jo likumdevējiem šis jēdziens palika nesaprasts. Daudzās akadēmiskās un intelektuālās grupās preambulas nozīme palika nesaprasta. Tā ir bīstamība Latvijas valsts attīstībai un arī pastāvēšanai, ja nacionālā intelektuālā, akadēmiskā un polītiskā elite ir ar vāju valstisku pašizpratni. Vēlos vēlreiz pateikties Egilam Levitam un Saeimas deputātei Ilmai Čepānei, kuŗu neatlaidīgais darbs, skaidrojot preambulas nepieciešamību, rezultējās ar Satversmes ievada pieņemšanu!

 

Egils Levits turpināja attīstīt valstsnācijas ideju, raidot spēcīgu indikāciju – jautājumu: vai gribam savu valsti?  Tā tapa nākamais jaudīgais jēdziens – VALSTSGRIBA, kuŗu nes Dr. Levita apjomīgā grāmata. Vairāk nekā 800 lappušu  apjomīgais foliants ietver intervijas dažādos medijos. Teksti ir lasāmi viegli – kā elpot. 

 

Dr. Egila Levita grāmata ir nācijai svarīgs teksts, kuŗu lasot un pārdomājot, var veidoties izpratne, ko nācijai nozīmēja zaudētā neatkarība, izkrišana no vēstures kā subjektam un pašapziņas zaudēšana. Kā saprotam sevi un Latviju? Vai valsts ir tikai pakalpojumu sniedzēja, vai valsts dod katram indivīdam pilnīgāko veidu pašizpratnei un realizācijai?  Nacionālā pašapziņa ir viena no vēlākām pašizpratnes formām, tā ir jutīga un trausla robeža katram sevis izpratnē. Egils Levits ir vēl gados jauns, taču viņam pēc nozīmes var piedēvēt nācijas tēva titulu.

 

Egils Levits ir ticējis Latvijas valstiskuma atdzimšanai un devis gan spēku ticēt, gan padomu katram, kuŗš tādu ir lūdzis. Viņš, līdzīgi kā Rainis, diezgan precīzi paredzēja neatkarības atgūšanu. Pamatoja nepārtrauktības doktrīnu 4. maija deklarācijā un vienmēr uzsvēra demokratijas, tiesiskuma un nacionālās pašapziņas lomu Latvijas valstiskuma stiprināšanā.

 

Būdams aizņemts darbā Eiropas divās tiesās, vienmēr radis laiku konsultācijām Latvijas valsts institūcijām – Ministru kabinetam, Saeimai, ministriem, deputātiem un NVO.

 

Pēc neatkarības atjaunošanas bijis tieslietu ministrs, vēstnieks vairākās Eiropas valstīs. Latvija darbu novērtējusi ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Cicerona balvu, Ministru kabineta balvu un Eiropas gada cilvēka titulu Latvijā 2018. gadā.