Latvijā lielākajai trimdas latviešu literātūras Grāmatu klēts Lielvārdē - 15 gadi
„Grāmatu klēts” vadītāja Dace Jansone intervijā Valijai Berkinai    21.09.2015

 

Lielvārdes „Grāmatu klēts” jau 15 gadus ir vienīgā Latvijā, kurā vienkopus un autonomi sakrātas trimdā izdotās daiļliterātūras grāmatas, sabiedriski politiskās literātūras paraugi, vēstures pētījumi un periodikas izdevumi. Tās izveides iniciators bija Amerikā pazīstamais laikraksta „Laiks” žurnālists (52 gadus), „Latvija Amerikā” žurnālists (43), viens no „Treji vārti” dibinātājiem, Latviešu preses biedrības ilggadīgs priekšsēdis, latviešu sabiedriskais darbinieks, mecenāts, Vītolu fonda labdaris Vilis Miķelsons (1918-2014) - apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Sudraba Goda zīmi. Viņa ieceres īstenotāja Latvijā un „Grāmatu klēts” vadītāja jau 24 gadus ir Mg.ped. Dace JANSONE. 1998.gadā viņa par rosīgu darbošanos kultūras druvā un Grāmatu klētī saņēma Latvijas valsts augstāko apbalvojumu - Triju Zvaigžņu ordeni. Šogad augustā Latviešu trimdas literātūras Grāmatu klētij Lielvārdē apritēja 15 gadi. Tāpēc aicinājām Daci Jansoni uz sarunu, jo Latviešu trimdas literātūras krātuvi Latvijā šajos gados palīdzējuši piepildīt 100-tiem tautiešu visā pasaulē.

 

Pastāstiet, lūdzu, kādi bija Latviešu trimdas literātūras Grāmatu klēts izveides pirmsākumi Latvijā? 

 

Šogad aprit 60 gadi, kopš 1955.gada, kad latvieši Amerikā, Kalamazū, nolēma iekārtot ārzemēs drukāto latviešu valodā izdoto grāmatu bibliotēku. Iniciatoru vidū bija arī žurnālists un sabiedriskais darbinieks Vilis Miķelsons. Tā tapa pirmā Grāmatu klēts ar 3 000 vienībām. Otrā latviešu apgādu izdotā grāmatu krātuve Amerikā tika izveidota Latviešu centrā „Garezers”, kur Vilis Miķelsons 22 gadus bija padomes loceklis, sarīkojumu daļas vadītājs, 18 gadus viceprezidents, tad prezidents, Dziesmu dienas un Draudžu dienas rīcības komitejas priekšsēdis. Tā kļuva par vienu no ievērojamākām ārzemēs izdoto latviešu grāmatu un žurnālu krātuvēm - Grāmatu klēts. 

 

1989.gadā Vilis Miķelsons pirmo reizi atbrauca uz Latviju, savu dzimto Lauberes pagastu, no kura 1944.gada 22.septembrī, ienākot padomju armijai, bijis spiests atstāt tēva mājas „Boķus”, un arī Latviju. Ciemošanās dienās V.Miķelsona k-gs apmeklēja arī Lauberes kultūras namu, kur strādāju par vadītāju. Sarunas gaitā noskaidrojās, ka abi esam tuvi dvēseļu radinieki, abiem rūp latviešu tautas gara kopšana. Viņš ieminējās arī par trimdā izdoto latviešu grāmatu, žurnālu, mūzikas ierakstu krātuves izveidi Latvijā. Vienojāmies, ka tas būtu svētīgs darbs abām pusēm, jo esot aiz dzelzs priekškara vairāk kā 50 gadus, Latvijā nav bijis iespējams iepazīties ar ārzemēs dzīvojošo latviešu radītajiem literārajiem darbiem un kultūrvēsturisko mantojumu. Apsolīju gādāt, lai atsūtītais būtu pieejamas plašam Latvijas sabiedrības lokam.

 

1991. gadā no Kalamazū Amerikā uz Lauberi atceļoja pirmais grāmatu sūtījums, pēc tam vēl un vēl. Tā Latvijā dzima pirmā Grāmatu klēts. Latvietis taču vienmēr visu vērtīgāko ir glabājis klēts apcirkņos! Tad pēc kāda svētku sarīkojuma Lielvārdē, kura vadīšana bija uzticēta man, kas guva pozitīvas skatītāju atsauksmes, drīz vien saņēmu piedāvājumu no domes priekšsēža nākt strādāt uz Lielvārdi. Lauberē biju nostrādājusi jau 20 gadus. Manā laikā tika uzcelts jauns un skaists kultūras nams, kurā atradās arī mājīgi iekārtotā bibliotēka ar Grāmatu klēti. Tobrīd neklātienē studēju Rīgas augstskolā. Laubere ir mazs pagasts, bet Lielvārde ir pilsēta, un gaidāmā administratīvā reforma, kad vēl nebija zināms, kas ar ko tiks apvienoti, kā ar ērtā nokļūšana Rīgā bija svarīgs priekšnoteikums, lai pieņemtu piedāvājumu strādāt un ar ģimeni pārceltos uz dzīvi Lielvārdē. Protams, Lauberē izveidoto Grāmatu klēti ņēmu sev līdzi. 

 

Tātad šogad aprit 24 gadi kopš Latvijā tika izveidota pirmā Trimdas latviešu Grāmatu klēts Lauberē. Cik atsaucīgi to uzņēma Lielvārdē? 

 

Mans dzīves moto ir: Kur būšu es, tur arī ārzemēs dzīvojošo latviešu izdotās un atsūtītās grāmatas. Tās man jāsargā un jānodod nākamām paaudzēm kā vēsturisks apliecinājums latviešu sīkstumam un gara cildenumam! 

 

Lielvārdes pilsētas domē sāku strādāt par izglītības, kultūras un sabiedrisko attiecību speciālisti. Telpas Grāmatu klētij ierādīja kultūras namā, un tā pirms 15 gadiem - 2000.gada 18.augustā tā uzsāka darbu. Savukārt Lauberē izveidojām tās filiāli, kur pagasta bibliotēkā iekārtota atsevišķa nodaļa trimdas latviešu grāmatām. Grāmatu klēts telpām bija vajadzīgs remonts. Uzrakstīju projektu ar nepieciešamo finansējumu un vērsos pēc padoma pie Amerikas latvieša Ulda Mārtiņa Klausa, kurš bija Latvijas Bankas prezidenta padomnieks un vēlāk arī Saeimas deputāts no partijas „Jaunais laiks”. Pateicoties viņa atbalstam, 2006.gadā no valsts budžeta, kur līdzekļi bija paredzēti arī pašvaldības iniciatīvām sabiedrības labā, saņēmām finansējumu 8 000 latus savam projektam „Grāmatu klēts telpu remonts un iekārtu iegāde”. Un tā, pateicoties Vilim Miķelsonam un vairākiem simtiem ārzemēs dzīvojošo latviešu sūtījumiem pie mums glabājas gandrīz visu latviešu trimdas apgādu - „Daugava” „Imanta”, „Gauja”, „Grāmatu Draugs”, „Latvju Grāmata”, „Tilts” un citu izdotās grāmatas. 

 

Mums bija prieks uzzināt, kad 2001.gadā Vilis Miķelsons par aktīvu sabiedrisko darbību un ieguldījumu nacionālās identitātes saglabāšanā saņēmis Pateicības rakstu no Amerikas valdības. Savukārt Latvijā viņu apbalvoja ar Triju Zvaigžņu ordeņa Sudraba Goda zīmi. 

 

Tagad ielūkosimies Lielvārdes Grāmatu klēts bagātīgajos apcirkņos.

 

Grāmatu klēts ir vienīgā Latvijā, kurā vienkopus sakrātas trimdā izdotās daiļliterātūras grāmatas, sabiedriski politiskās literātūras paraugi, vēstures pētījumi. Starp tām ir arī tādas, kuras rotā izcilu Latvijas personību autogrāfi – literāta un politiķa Kārļa Skalbes (1879 – 1945), LU profesora, literātūrzinātnieka, folklorista, mācītāja Luda Ernesta Bērziņa (1870.gada 14.septembrī Džūkstes pag. - 1965.gada 24.maijā Denverā, ASV), LELBĀL arhibīskapa Arnolda Lūša (1908 -1993) un citu. 

 

Latviešu trimdinieki jau nometnēs Vācijā veidojas grāmatu apgādus, bet kad pārcēlās uz ASV, Kanādu, Zviedriju, Dāniju, Angliju un Austrāliju savu literāro darbību turpināja emigrējošie rakstnieki un dzejnieki, dzima un par vārda meistariem izauga jaunie, veidodami spēcīgu atzaru latviešu grāmatniecībā - trimdas literātūru. Latvieši vienmēr un visur ir bijuši grāmatu cienītāji, tāpēc katrā mājā veidojās savas bibliotēkas, gleznas, lietišķās mākslas darbi. Tās sirsnībā no Viļa Miķelsona, Jāņa Klīmaņa un Ilzes Long (tēva Oļģerta Dīķa uzdevumā, Vašingtona, ASV), Annas Hobbs (Mineapole - St. Paulas ev. lut. draudze, ASV), Rasmas Lācis (Adelaides Daugavas Vanagu bibliotēka, Austrālija), Daces Ķezberes ( Evanstona, ASV), Valda Zebauera (Denvera, ASV), Jāņa Priedīša (Zviedrija), Dr. Kārļa Zvejnieka (Aberdeen, ASV), Ivara Švānfelda (Čikāgā, ASV, tagad dzīvo Latvijā), kā arī Ņujorkas, Minneapoles un Sirakūzas latviešu ev. lut. draudzēm ASV, Anglijas Daugavas Vanagu fonda, Sidnejas latviešu organizāciju apvienības Austrālijā, latviešiem Vācijā, Kanādā un vairākām citām vietām tika dāvinātas un kastēs atceļo uz Lielvārdes Grāmatu klēti Latvijā.

 

Kad atnācis kārtējais sūtījums, mums klētniecēm tie ir svētki. Mētrai Pučkai pagājušajā gadā pēc 14 gadu ražīga darba Grāmatu klētī nosvinējām 90.dzimšanas dienu un izvadījām pelnītā atpūtā. Liels atbalsts ir bijusi arī klētniece Elizabete Ozoliņa. Par to viņām sirsnīgs paldies! Tagad pa klēti darbojos kopā ar Genovefu Porieti. Grāmatu klētī atstājam viena nosaukuma grāmatas divus eksemplārus, bet pārējos sūtām uz savu filiāli Lauberē un citām bibliotēkām Latvijā. Bērnudārzos un skolās ir iecienījuši Amerikā un Kanādā no 1959. līdz 1994.gadam izdoto mēnešrakstu „Mazputniņš”, kur krāsainā, rotaļīgā, bērniem patīkamā veidā izskaidrota Latvijas valsts svētku būtība un nozīme, kā arī ir ierādīts kā labāk bērniem iemācīt lasīt un rakstīt.

 

Vairāk lasiet laikraksta Brīvā Latvija jaunākajā numurā Nr. 36