„Latvija ārpus Latvijas” PBLA Kultūras fonda II konferenci gaidot
   10.06.2014

 

Laiks neapturami uzņēmis tik lielus apgriezienus, ka dažkārt šķiet – gadi ir tikai viens mirklis, ieelpa un izelpa. Vai desmit gadu veikums aplūkojams pāris dienās? Tieši tik ilgi – desmit gadu – ir aiztecējis, kopš 2004. gadā notika PLBA Kultūras fonda un Latvijas Valsts archīva rīkotās I kultūras konferences „Trimda, kultūra, nacionālā identitāte”. Tās iniciātors un vadītājs Dr. Tālivaldis Bērziņš diemžēl pavisam nesen 14. maijā aizgāja mūžībā. Šāgada konferences galvenā rīkotāja ir Vija Zuntaka-Bērziņa, PBLA Kultūras fonda priekšsēde, kopā ar Dainu Kļaviņu, Latvijas Valsts archīva bijušo direktori.

 

Paskrējušie desmit gadi ir krietni gaŗš laiks, kas pasaulē un arī Latvijā ienesis būtiskas pārmaiņas, tostarp arī tā sauktajā latviešu diasporā. Dzimtenes dzīvē jaunus vaibstus ir ienesusi Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO. Latvija ir kļuvusi par pasaules daļu, kas līdz ar citām valstīm nosaka Eiropas ekonomisko un polītisko dzīvi. Robežu atvēršana ir veicinājusi daļas latviešu aizplūšanu uz citām zemēm. Ekonomiskā emigrācija rosinājusi problēmu – vai jaunemigranti vēlas palikt latvieši, dzīvojot Īrijā, Anglijā, Kanadā vai Amerikā, vai viņi tiecas saplūst ar šo valstu kultūru, aizmirstot savu latvietību? Ir pienācis brīdis apzināties, kas ir noticis, kādas jaunas nianses ir ienesuši šie desmit gadi. Jāatzīst, ka mītnes zemēs tomēr ir saglabātas sabiedriskās aktīvitātes, joprojām tiek turpinātas kultūras tradicijas, rit nozīmīgs darbs latvietības saglabāšanai un turpināšanai. Daudz dara latviešu skolas, koŗi, deju grupas un lietišķās mākslas meistari.

 

Taču to visu ir nepieciešams izanalizēt, izprast jauno, vēl neaptveŗto, palūkoties uz notiekošo ar zinātnieka vērīgo skatienu. Tāpēc arī tiek rīkota kārtējā, nu jau II kultūras konference.

 

Konferencei, kas notiks 6.- 7. oktobrī jaunajā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā, dots nosaukums – „Latvija ārpus Latvijas. Kultūra, vēsture, emigrācija un nacionālā identitāte”.

 

Konferences sagatavošana ir „finiša taisnē” – referāti ir apzināti, noteiktas galvenās temas un runātāji. Laika gaitā gan vēl iespējamas korrekcijas, taču konferences rīkotāji jau zina, ka tā notiks astoņās sesijās, kuŗās runāsim gan par kultūras nozīmi un vietu diasporas dzīvē, par dziesmu un deju svētku, literātūras, tēlotājas un lietiskās mākslas tradiciju turpināšanu un uzturēšanu, par latviešu diasporas vēsturi, par emigrāciju un nacionālo identitāti.

 

Jāuzsveŗ arī tas, ka konferences rīkotāji cenšas ierosinātās problēmas aplūkot no vairākiem skatu punktiem – kā tās redz tā sauktie trimdinieki un kā – Latvijas pētnieki. Zināmu niansi konferencē ienesīs arī jaunie zinātnieki no Latvijas, kuŗi izglītību papildina ārzemju augstskolās.

 

Te gan jāteic, ka referātu pieteikumu bija tik daudz, ka visus šajās divās dienās nevarēs nolasīt. Taču tie visi  pilnā apjomā tiks publicēti referātu krājumā, kas tiks sagatavots un laists klajā pēc konferences. Šāds izdevums ir ļoti nepieciešams, jo, kā rāda pieredze, iepriekšējās konferences referātu krājumu izmanto studenti un zinātnieki tālākai pētniecībai.

 

Vēl jāpiemetina, ka konferenci kuplinās divi koncerti Cēsīs un Rīgā, kā arī vairāku grāmatu izdošana.

 

Konferences programma
(Rīkotāji ziņo, ka tā var arī tikt precīzēta)

6. oktobrī
9.00 Konferences dalībnieku reģistrācija.
9.30 Konferences atklāšana.
9.40 LR kultūras ministre Dace Melbārde.
9.50 PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis.
10.00 LNB direktors Andris Vilks      

1.sesija. PBLA Kultūras fonds- darbība, sasniegumi. Latviešu diaspora un valsts.
2.sesija. Dziesmu  un deju svētki, mūzika ārpus Latvijas.
3.sesija. Teātris kā latviskā kultūras mantojuma popularizētājs un uzturētājs
4.sesija. Proza un dzeja  ārpus Latvijas.
5.sesija. Tēlotāja un lietišķā māksla  un tradīcijas ārpus Latvijas mūsdienās.
17.05. Grāmatas „Čikāgas Piecīšu dziesmas” atvēršana.

7. oktobrī
1. sesija. Skolas, valoda, tradicijas, baznīcas loma nacionālās identitātes uzturēšanā ārpus Latvijas.
2. sesija. Pētījumi par latviešu diasporas vēsturi, kultūru.
3.sesija. Emigrācija un nacionālā identitāte
16.00 Konferences noslēgums.
16.10 Mūzeja „Latvieši pasaulē” grāmatas „Dziesma trimdā” atvēršana.
Konferences laikā apskatāma Latvijas Nacionālā archīva Latvijas Valsts archīva  sagatavotā izstāde „Dziesmu svētki Eslingenā”. 

8. oktobrī
PBLA Kultūras fonda konferences noslēgums  un PBLA  pieņemšana Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
Konferences  ietvaros 4. un 5. oktobrī  Cēsīs un Rīgā notiks J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas simfoniskā orķestŗa koncerti.

 

Reģistrēties šeit