Latvija - maizes lielvalsts
   21.01.2014

Latvija - maizes lielvalsts
Latvijas Maiznieku biedrībai – 20 gadi

Valija Berkina

Vācijā no 17. līdz 26. janvārim notiek Berlīnes Starptautiskais pārtikas izstāde - gadatirgus Internationale Grüne Woche Berlin 2014 (Zaļā nedēļa 2014), kas ir lielākais Vācijā. No Latvijas gadatirgū tiek piedāvāti dažādi pārtikas produkti, neiztrūkstoši arī rudzu maize – šoreiz no SIA „Lāči” un SIA „Dona”.

Uz izstādi Berlīnē Salas novada SIA „Dona” aizvedusi rudzu (melno) maizi: „Senču”, „Ķiplociņš”, „Rudzu sēklu maizi”, „Piknika maizi” un veidņu maizi („ķieģelīti”) „Borodina”, ko īpaši iecienījuši no Latvijas uz Vāciju emigrējušie. Par to zina stāstīt SIA „Dona” (apritējuši 20 gadi) valdes priekšsēdis Kārlis Zemešs. Viņš ir arī Latvijas Maiznieku biedrības (LMB) priekšsēdis. Biedrībai arī nesen nosvinēti 20 gadi. Pagājuša gada nogalē Kārlis Zemešs ievēlēts par LMB vadītāju uz trešo termiņu.

„Latvijai atbilst apzīmējums „maizes lielvalsts” – par maizes daudzveidīgo sortimentu un lielo ražotāju skaitu. Tāds nav nevienā pasaules valstī. Mēs esam izlutinājuši savus pircējus,” saka LMB valdes priekšsēdis Kārlis Zemešs. „Maiznieku biedrība ir Latvijā vienīgā profesionālā asociācija, kas apvieno maizes ražotājus. Arī SIA „Dona” ir viena no biedrības dibinātajām, kuŗā strādā vairāk nekā 100 cilvēku.. Mūsu produkcija – 40 maizes un 60 konditorijas izstrādājumu (tortes, smalkmaizītes, plātsmaizes, pīrāgi) ir nopērkama gandrīz visos valsts reģionos - 700 tirdzniecības vietās Latgalē, Zemgalē, Vidzemē, Kurzemē, Rīgā un Jūrmalā. Visos lielveikalu tīklos, mazos veikaliņos, Rīgas Centrāltirgū, Daugavpils, Jēkabpils tirgū un pašu veikalos.”

Latvijas Maiznieku biedrības izpilddirektore, diplomēta maizniekmeistare Gunta Duka

LMB darbības mērķi ir uz kopīgu interešu pamata veicināt Latvijas maizes ceptuvju sadarbību, nozares attīstību un perspektīvas, pārstāvot biedrību valsts pārvaldes institūcijās.

Maiznieks ir viens no senākajiem amatniecības arodiem Latvijā. Pirmie tā statūti bija izstrādāti jau 1235. gadā. Latvijas Maiznieku biedrības ģerbonis ar iegravētu 1236. gadu vēl tagad ir apskatāms Rīgā Mazā ģildes zāles griestu greznojumā. Līdz 1934. gadam visa biedrības informācija bija vācu valodā. Pēc pirmskaŗa maiznieku meistara Alberta Blumberga ierosmes, pag.gs. 80. gadu beigās tika atjaunota tradicionālās saldskābmaizes un rudzu maizes cepšana Latvijā, kas padomju gados bija zudusi.

SIA „Dona” tiek cepts vairāk nekā 30 nosaukumu gan klasiskā, rudzu un saldskābā maize, gan ar piedevām – no 260 gramu klaipiņiem („Rupjmaizes kēkss”) līdz 2,5 kilogramu rudzu maizes kukuļiem.
 Latvijas Maiznieku biedrība tur godā senās tradicijas. Sadarbībā ar Amatniecības kameru izskolo un piešķiŗ maizes cepēja kvalifikāciju. Lai kļūtu vispirms par zelli, eksāmenā ir jāizcep vismaz divu veidu maize, pēc tam jāatbild uz teorētiskiem un praktiskiem jautājumiem. Kļūt par meistaru ir vēl grūtāk. LMB pastāvēšanas 20 gados maiznieku meistara diplomu saņēmis 31 maizes cepējs, arī Latvijā labi pazīstamais ceptuves „Lāči” vadītājs Normunds Skauģis, kas ir Maiznieku biedrības Meistaru brālības priekšsēdis un darbojas LMB valdē. Ceptuve „Lāči” atrodas Rīgas-Liepājas 12. kilometrā, bet tās ceptā maize ir nopērkama visā Latvijā. LMB izpilddirektore Gunta Duka ir maiznieku meistare ar 20 gadu darba stāžu SIA „Ādažu kukulītis”. Viņa pārmantojusi arodu no māmuļai Martas Budovskas, kuŗai piešķirts Goda maiznieka nosaukums.

Latvijas Maiznieku biedrības priekšsēdis Kārlis Zemešs Maizes svētkos Rīgā

Par godu LMB 20 gadu jubilejai tika rīkots konkurss, kuŗā godināja īsteno, tradicionālo rudzu maizi. Piemēram, Zemgalē degustācijai tika piedāvāti 18 paraugi, pircēji ar „garšo!” par labāko atzina Limbažu SIA N. Bomja maiznīca „Lielezers” plaucēto rupjmaizi „Alberts” (1. vieta) un „Minchauzena rupjmaizi” (3. vieta).

Jau vairākus gadus Rīgas svētku laikā notiek arī Maizes svētki. Rīgas centrā, - Vērmanes dārzā tiek izveidota Maizes iela. Maiznieki visas dienas gaŗumā cienā ar „spēka riku” - rudzu maizi ar medu un pārbauda zināšanas labības vārpu, graudu un miltu pazīšanā. Miniceptuves piedāvā siltus pīrāgus un dažādus citus gardumus. Latvijas maiznieki, izmantojot autentiskas receptes un izejvielas, kā arī ievērojot konkrētās valsts cepšanas tradīcijas izcepusi arī Grieķijas Tsoureki, Francijas Bageti, Meksikas Concha, Italijas Ciabattu, Beļģijas Craquelin, Spānijas Bolla galega. Rīdzinieki un svētku viesi balsojumā par garšīgāko atzina Beļģijas tradicionālo maizi „Craquelin” un Meksikas „Concha”.
Latvijā ikdienas ēdienkarte nav domājama bez maizes. Dodoties ārpus Latvijas, ciemakukulī bieži vien ņemam līdzi īstas rudzu maizes klaipu.

Berlīnes Zaļajā nedēļā Latvijas maizniekiem parasti ir liela piekrišana, jo maize ir bez jebkādiem uzlabotājiem un konservantiem.