Latvieši spēlē Rothko in Jazz
Ligita Kovtuna    23.02.2021

 

 

Nākammēnes, 11. martā, svinībās par godu Marka Rotko kapelas (Rothko Chapel) Hjūstonā, Teksasā, 50. gadadienai skanēs latviešu mūzika – Māra Briežkalna kvinteta (Maris Briezkalns Quintet) veidotā un Rīgā ieskaņotā programma Rothko in Jazz. Šoreiz – vienu stundu garš koncerts video formātā, ar Meistara mākslas darbiem un desmit latviešu komponistu skaņdarbiem, kas tapuši, iedvesmojoties no tām. 

 

12. februārī nu jau leģendārajā Latvijas Radio 1. studijā tapa ieraksts, ko martā tīmekļa vidē skatīs pasaulē. Kāpēc leģendārā? Kaut vai tāpēc vien, ka šajā studijā Rīgā, Doma laukumā, tapa arī Lolitas Ritmanes mūzikas ieraksts filmai „Dvēseļu putenis”, kas jau pāršalcis pasauli, iekļūstot prestižā Oskara balvas finālistu sarakstā.  Te tapa vēl viens mūzikas ieraksts ar plašu starptautisku skanējumu – tieši pirms gada Latvijas Radio 1. studijā ierakstīja ASV diriģentes un producentes Eimijas Andersones (Amy Andersson) un Lolitas Ritmanes koncertuzveduma „Women Warriors: The Voices of Change”  („Varones: Pārmaiņu balsis”) mūziku. 

 

Māris Briežkalns  ir šīs studijas vadītājs, un ne tikai – pateicoties Mārim un viņa džeza festivāliem „Rīgas Ritmi” (kopš 2001. gada), Rīga ir iekļuvusi un stabili turas pasaules džeza apritē. Viņš ir arī Rothko in Jazz idejas „tēvs” un īstenotājs, lai gan džentlmeniski „pirmo roku” dod dāmai no Latvijas kultūras ministrijas – Selgai Laizānei, kura esot bijusi rosinātāja. Proti, 2015. gadā, kad Latvija bija Eiropas Savienības rezidējošā valsts un kad pavērās plašas iespējas mūsu kultūru, īpaši mūziku, parādīt pasaulei, viņa uzrunājusi  Māri ar priekšlikumu dot idejas kādam spilgtam starptautiskam mākslas projektam, vēlams, piesaistot, piemēram, M. Rotko Mākslas centru Daugavpilī... Māris atminējies, ka viņš ar sava kvinteta mūziķiem jau kādreiz spēlējis latviešu gleznotāju mākslas izstādēs un pārliecinājies, cik organiski džezs mijiedarbojas ar glezniecību. Tāpēc “Rotko ideja” attīstījusies ļoti ātri.  

 

M. Briežkalns. Sazinājies ar Marka Rotko dēlu Kristoferu, kurš atsūtīja 30 – 35 gleznu reprodukcijas, ko mums bija tiesības izmantot savā projektā, izraudzījāmies desmit no gleznām, kas tapušas laika posmā no 1945. līdz 1969., Marka Rotko dzīves pēdējam gadam.  Sanāca tāda retrospekcija, kuŗā interesanti vērot, kādas krāsas mākslinieks lietojis, gleznās ieliekot savas dzīves attiecīgo posmu izjūtas. Tad uzrunāju desmit latviešu komponistus, piedāvājot katram izraudzīties vienu darbu mūzikālajai inspirācijai. Pirmo uzrunāju Lolitu Ritmani, un viņa izvēlējās, nu, ļoti avangardisku gleznu, rezultātā tapa „Pret straumi” (Against The Current), kas arī ir mūsu programmas pirmais skaņdarbs. Ēriks Ešenvalds uzrakstīja „Mīlestības temu” (Love’s theme), Arturs Maskats – „Dzeltensarkans” ( Yellow -and- Red), un tapa „džezīga”, dzīvespriecīga tema, Richards Dubra uzrakstīja „Atmiņu ainavu” (Memories Landscape), Jēkabs Jančevskis – „Sarkanbalts” (Red-and-White), Vilnis Šmīdbergs uzrakstīja „Valsi”, Jēkabs Nīmanis „Divi trijos” (Two in Three), bet Georgs Pelēcis izvēlējās Rotko dzīves pēdējā – 1969. gadā tapušu gleznu un nosauca to „Melns un pelēks” (Black and Grey), piebilstot, kā tās ir viņa krāsas. Īstenībā tapa ļoti raksturojošs darbs – stāsts par to, ka glezna ir „dvēseles stāvokļa portretējums”, kā teicis pats autors. Ja esi „viļņa mugurā”, krāsas ir spilgtas un spēcīgas, ja depresijā – melns un pelēks. Georga Pelēča darbu uzskatu par „projekta centrālo tēmu/moto”. 

Grūti iedomāties Pēteri Vasku džeza ritmos...  

M. B.  Vasks, protams, palicis uzticīgs pats sev – mūzikas tema rit lēnā plūdumā, apcerīgi, dziļdomīgi. Ar roku uzrakstīja notis un klāt pielikt savu izjūtu stāstu – par jaunu zēnu, kas iet pār Latgales laukiem un ieklausās dabas skaņās. („Rudenīgi” – (Autumnal). Jāteic, mums, mūziķiem, nemaz nenācās viegli sasaistīt dažādo pazīstamo komponistu skaņdarbus vienā ciklā, aranžēt, izvērst temu. Vaskam no sevis „likām klāt” vismazāk, centāmies, lai klausītājs tiktu vests pa pamattēmas noskaņu...

 

Un ciklu noslēdz Raimonda Paula „Dvinskas svings” (Swing of Dvinsk), ar ko, droši vien, gāja visvieglāk, ņemot vērā, ka mūsu Maestro ir arī izcils džeza meistars. 

M. B.  Jā, Paulam tika pēdējā izvēle no desmit, un viņš, protams, ar sev raksturīgo humoru teica, ka nekas nenākot prātā, bet galvā griežoties tie 80 miljoni dolaru, par ko tieši ap to laiku tika pārdots katrs no diviem Rotko darbiem... Pauls „inspirējās” no 1968. gadā tapušas gleznas, un cikls izskan ar cerīgu, gaišu prieku – Maestro stilā.

 

Rothko in Jazz jau skanējis pasaulē arī „dzīvajā” – Ņujorkā, Barišņikova centrā, 2018.  gadā.

M. B. Un vēl citās ļoti prestižās zālēs – Vašingtonas Kenedija centrā, Briseles Bozar, Londonas džeza festivālā, Polijā, Vācijā, protams, arī Latvijā. Ceram, ka klātienē muzicēsim arī Hjūstonā un citviet ASV šā gada novembrī – tas ir mūsu plānos. Un te vietā pateikties Latvijas Goda konsulam Teksasas pavalstī  Pēterim Ragaušam un Sandijai Baijetai (Bayot), kura ir Hjūstonas municipalitātes ārlietu departamenta direktore. Sandija mūsu koncertu noskatījās Ņujorkā, Barišņikova mākslas centrā (Baryshnikov Arts Center) un tieši viņai pieder ideja par šī projekta realizāciju Hjūtonā Rothko kapelas (Rothko Chapel) 50 gadu svinībās. 

 

Pats arī muzicējat – pie bungām. Jūsu kvinteta citi mūziķi?   

M. B.  Pianists Viktors Ritovs, Kristaps Lubovs – saksofons, Raimonds Macats –harmonikas un čells, Andris Grunte – kontrabass. Vēlos piebilst, ka ir ļoti labi, ka ieraksts notika Rīgā, Radio 1. studijā, kur ir ideāla akustika un kvalitatīvi instrumenti (Steinway flīģeli ieskaitot!). Ārpus savām mājām mums būtu sarežģīti atrast līdzvērtīgus instrumentus un ieraksta apstākļus, arī video iespējas. 

 

Un tomēr – lai komponētu, iedvesmojoties no cita mākslinieka (Rotko nebūt nav tas visvieglāk iedvesmojošais!), lai aranžētu un radītu jaunu darbu, jābūt kādai privātai izjūtai, kas uzrunā...

M. B. Mākslinieki ir tik sensitīvi... un aiz katras krāsas vai skaņas atrod vēl citus, dziļākus slāņus. Redzi, pirms 450 gadiem ir izgudrotas 12 notis, ar kurām joprojām tiek radīta daudzveidīga un vienreizīga mūzika, jo jāprot radīt ar tām skaņām un niansēm, kas ir aiz šīm 12 notīm! Gluži tāpat ir ar Rotko krāsām. Rotko darbi nav baudāmi tīmeklī, tie uzrunā arī ar savu apjomu, ne tikai ar krāsu. Arī mūzikā katrai tonalitātei ir sava krāsa, un kas var būt vēl labāk, ja abas mākslas ar savām krāsām saskaņojas un pārklājas! Ideāla iespēja jaunu darbu iedvesmai! Rotko mākslu – tāpat kā labu mūziku – nevar baudīt garāmejot, pie tās ir ilgāk jāpakavējas, tai jāļaujas, kā ticībai.

 

“Man Marks Rotko ir patiešām iedvesmojošs mākslinieks, abstraktās glezniecības ģēnijs ar suģestējošu krāsu un emociju blīvumu, kuŗa māksla ir ļoti daudznozīmīga, daudz dziļāka, nekā pirmajā acumirklī varētu likties,” saka komponists Arturs Maskats.

 

 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem