LATVIEŠI PASAULĒ – PIEDERĪGI LATVIJAI UN SAVAM NOVADAM
Sallija Benfelde    28.07.2015

 

Jau piekto reizi Latvijā, šogad Cēsīs 24. un 25. jūlijā, notika pasaules latviešu diasporas konference „Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai un savam novadam”, kas bija sapulcējusi latviešus no 16 valstīm. Tās mērķis bija turpināt dialogu starp ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem, Latvijas valsts iestādēm un sabiedrību latviskās identitātes saglabāšanai un saišu stiprināšanai ar Latviju. Konferenci organizēja Kultūras ministrija un Cēsu novada dome, sadarbības partneri – Ārlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Pasaules Brīvo latviešu apvienība un Īrijas-Latvijas Tirdzniecības kamera. Gandrīz 200 konferences dalībnieku bija ieradušies no ASV, Kanadas, Austrālijas, Lielbritanijas, Īrijas, Dānijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Islandes, Nīderlandes, Vācijas, Austrijas, Beļģijas, Spānijas un, protams, arī no tuvākajiem kaimiņiem – Igaunijas un Krievijas.

 

Konferencē bija pārstāvētas visdažādākās latviešu organizācijas: PBLA, ALA, Latviešu nacionālā padome Lielbritanijā, Grācas latviešu kultūras biedrība, Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē, kultūras biedrība „Norvēģija – Latvija”, Latviešu biedrība Norvēģijā, Maskavas latviešu kultūras biedrība, Minesotas Latviešu koncertapvienība, Gērnsijas Latviešu asociācija (Lielbritanija), Latviešu kultūras biedrība TILTS (ASV), grupa „Letiņi Maastricht” (Nīderlande), Latviešu-dāņu biedrība, Dāņu-latviešu biedrība, Andreja Eglīša Latviešu nacionālais fonds (Zviedrija), Latviešu biedrība Hamburgā, Tartu - latviešu biedrība. Savukārt no Latvijas piedalījās ne tikai nevalsts organizāciju pārstāvji, bet arī vairāki Saeimas deputāti, Latvijas vēstnieki Īrijā un Lielbritanijā, darbinieki no sešām ministrijām, pārstāvji no Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Latviešu valodas aģentūras, Latviešu nacionālā kultūras centra, Ziemeļu ministru padomes biroja, vairākām Latvijas pašvaldībām, arī no Latvijas Pašvaldību savienības u.c.

 

Konferences darba tēmas bija sadalītas divās lielākās grupās: dzīves materiālās jeb praktiskās vajadzības un identitātes apzināšanās un stiprināšana. Pirmajā konferences dienā dalībnieki strādāja 6 darba grupās: Pašvaldību atbalsts novadniekiem, Uzņēmējdarbības attīstība – priekšnosacījums, lai paliktu un lai atgrieztos, Mobilitāte un piederība – 21. gadsimta reālitāte, aktuālitātes izglītības jomā, Tautas māksla un profesionālā kultūra latviskai apziņai, Latvijas simtgade – kopības apzināšanās un iespēja sadarbībai.

 

Darba grupās to dalībnieki tika iepazīstināti ar pētījumiem un atziņām – piemēram, ar Latvijas Universitātes (LU) pētījuma „Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas polītika” pirmajiem rezultātiem, Latvijas vēstnieks Īrijā Gints Apals dalījās pieredzē, kas gūta Īrijā, strādājot ar diasporu izglītības jautājumos, pašvaldību pārstāvji stāstīja par savu pieredzi un iespējām ieinteresēt cilvēkus atgriezties dzimtajā pusē. Tāpat arī darba grupās tika veidoti ieteikumi un priekšlikumi turpmākajai saziņai ar diasporu. Interesants bija darbs Latvijas simtgades darba grupā, kur dalībnieki sadalījās vairākās komandās, lai meklētu atbildes uz jautājumiem, kā ieinteresēt latviešus visā pasaulē atcerēties Latviju un justies lepniem par savu latvietību, kā iesaistīt simtgades notikumos latviešus gan nomaļos Latvijas laukos, gan tālo valstu štatos un pavalstīs.

 

Pirmā konferences diena beidzās ar tās neformālo atklāšanu un viduslaiku vakaru Cēsu pils dārzā. Pie pils dārza dzelzs mežģīnēs kaltajiem vārtiem viesus sagaidīja 17. gs. apģērbos tērpti vīri (pils kalpotāji), kuŗi uzrunāja viesus, aicinot tos vakariņās un atgādinot, ka pirms ēdiena baudīšanas rokas jāmazgā rožūdenī. Sievietes (kalpones) viduslaiku apģērbos katram viesim lēja uz rokām ūdeni ar rožu ziedlapiņām, bet bērni pasniedza linu dvieli, lai pēc tam viesi varētu baudīt maltīti.  Viesiem tika piedāvātas arī ekskursijas viduslaiku pilī, viduslaiku spēka un veiklības spēles Pils dārzā, arī viduslaika galda spēles. 

 

Pirmajā konferences dienā viesi varēja arī apmeklēt gleznu izstādi Cēsu Izstāžu zālē un apskatīt arī jauno sezonas ekspozīciju Pasaules latviešu mākslas centrā. 

 

Otrā konferences diena sākās ar uzrunām tās dalībniekiem. Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Einārs Cilinskis savā uzrunā sacīja – diaspora ir vērtība Latvijai, to nedrīkst aizmirst. PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis atgādināja klātesošajiem par latviešu valodas nozīmi un spēku latvietības saglabāšanā, Latvijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Pēteris Elferts atgādināja, ka, satiekoties diviem cilvēkiem katram ar savu ābolu rokās un apmainoties ar to, katrs cilvēks aiziet tikai ar vienu ābolu, bet,  mainoties ar idejām, katrs aiziet ar bagātu ideju pūru. Savukārt Cēsu domes priekšsēdis Jānis Rozenbergs pastāstīja par to, kā devies uz Pīterboro Anglijā tikties ar tur dzīvojošajiem latviešiem, kā abi ar vēstnieku Andri Teikmani velti gaidījuši latviešus izziņotajā vietā un tad devušies pie cilvēkiem uz viņu mājām. Pamazām vien latvieši sapulcējušies kādas mājas pagalmā, kur, cepot desiņas un iedzerot pa kausam alus, sākušas risināties sarunas, satiktie novadnieki un cilvēki vairs nav jutušies kā svešinieki ar valsts un pašvaldības pārstāvjiem. 

 

Otrās konferences darba dienas četrās sesijās visi konferences dalībnieki tika iepazīstināti ar darba grupu priekšlikumiem, idejām un ar tajās gūtajām atziņām. Ne vienmēr pēdējās desmitgadēs aizbraukušie atgriezīsies, tādēļ svarīgi ir saglabāt latviešu valodu, lai latvieši nepazaudētu savu latvietību, dzīvojot citās valstīs. Sarunās dalībnieki pauda, ka tikšanās un iepazīšanās klātienē ir ļoti svarīga, tas ne tikai veido kopības un vienotības sajūtu, bet dod arī jaunas idejas, reizēm ļauj paraudzīties uz padarīto ar kritiskāku skatu. Konference arī ļāvusi saprast, ka atšķirības starp „jauno” un „veco” diasporu nav ļoti nozīmīgas un svarīgas, ka latvietības saglabāšana ir grūts darbs, kas prasa ieguldīt laiku un līdzekļus. 

 

Vēl jāpiebilst, ka konferences dienās izskanēja jauna un svarīga ziņa: Cēsis ir kļuvušas par vienu no 70 Eiropas Savienības kultūras lielpilsētām, un par to, cik sakopta, skaista un kultūras sarīkojumu  piepildīta ir pilsēta, varēja pārliecināties arī konferences dalībnieki.