Latvieši līksmo Zviedrijā
Aira Miķelsone    31.10.2017

 

Ar sirsnīgu atklāšanu, vērienīgu Lielkoncertu un Ģimenes dienu Stokholmā krāšņi izskanējuši Latviešu Reģionālie kultūras svētki, veltīti Latvijas Simtgadei.

 

No 20. līdz 22. oktobrim Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā notika krāšņi Kultūras svētki, ko rīkoja Eiropas Latviešu apvienība sadarbībā ar Zviedrijas Latviešu apvienību. Tie ir līdz šim vērienīgākie latviešu kultūras svētki Ziemeļvalstīs kopš 1989. gada VI Eiropas trimdas latviešu dziesmu svētkiem Helsingborgā, Zviedrijā. Reģionālie Kultūras svētki Stokholmā pulcēja gandrīz 400 dalībniekus ‒ dejotājus, koristus, folkloristus, amatniekus un citu nozaru pārstāvjus no deviņām Eiropas valstīm.

 

„Prieks un pateicība, sirds siltums un smaidoši cilvēki ir augstākais gandarījums par padarīto darbu, kas tik daudziem cilvēkiem sniedza piepildījumu un svētku izjūtu. Ļoti pateicos visiem, kas noticēja Reģionālo kultūras svētku idejai, palīdzēja un joprojām  palīdz to īstenot,” stāsta Eiropas Latviešu apvienības Kultūras referente un kultūras svētku idejas autore Inguna Grietiņa-Dārziņa. Viņa piebilst, ka Stokholmā notikušie svētki ir nu jau otrie reģionālie kultūras svētki Eiropā ‒ pirmie aprīļa beigās, notika Īrijā, Dublinā. Sniedza neizmērojamu pacilātības sajūtu, jaunu pieredzi un vīziju nākotnei. „Visi gandrīz 400 dalībnieki un tikpat skatītāji vienojās kopīgā latvietības dvēseles stīgā trīs dienu gaŗumā. Par to milzīgs paldies visiem maniem kollēgām un mūsu sadarbības partneriem! Kopā izdevās izcili!”, saka Inguna Grietiņa-Dārziņa. 

 

20. oktobrī, Stokholmā ieradās svētku dalībnieki, kā arī virsdiriģenti un virsvadītāji, kuŗi pievakarē Latvijas vēstniecībā tikās svētku atklāšanas pieņemšanā kopu mākslinieciskajiem vadītājiem, viesiem, rīkotājiem un sadarbības partneriem. 21. oktobrī svētku apvienotie koŗi aizvadīja mēģinājumu cēlienu Dziesmu svētku virsdiriģentu Agitas Ikaunieces un Inta Teterovska, Eiropas dziesmu svētku virsvadītāju Ingunas Grietiņas-Dārziņas un Ilmāra Millera vadībā, savukārt deju kopu dalībnieki tikās spraigajās, choreografa un Deju svētku virsvadītāja Jāņa Purviņa vadītajās meistarklasēs, kā arī kopmēģinājumā un Eiropas Deju svētku virsvadītājas Jolantas Strazdiņas vadītajos kopmēģinājumos.

 

Reģionālo kultūras svētku kulminācija bija sestdienas, 21. oktobŗa vakara Lielkoncertā ar Latvijas Simtgades Dziesmu un deju svētku repertuārā balstītu programmu, kā arī īpašo Latvijas Simtgades karoga godināšanas ceremoniju „Karoga ceļš”, kuŗu idejiski dāvanā Latvijai sarūpējuši jaunieši 2x2 nometnē. Lielkoncertā svētku uzrunas teica Latvijas Republikas vēstnieks Zviedrijas karalistē Marģers Krams, Latvijas kultūras ministres padomniece Selga Laizāne, ELA priekšsēdis Kristaps Grasis un svētku idejas autore un projekta vadītāja Inguna Grietiņa–Dārziņa. Pēc Lielkoncerta, īsi pēc plkst. 21, sekoja saviesīgs vakars ar dančiem un balli kopā ar grupu „Stokholmas spēlmaņi” (Zviedrija), kapelu „Vecie draugi” (Latvija) un Arta Neilanda vokāli instrumentālo grupu (Zviedrija). 

 

Svētki turpinājās svētdien, 22. oktobrī, kad no plkst. 12 līdz  16 Ģimenes dienas ietvaros Fryshuset saieta namā notika svētdienas koncerts ar deju, folkloras kopu, ansambļu un koŗu uzstāšanos, danču un amatu darbnīcām un amatnieku tirdziņu, kuŗā varēja iegādāties Ziemeļvalstīs un Latvijā dzīvojošu latviešu meistaru darinātus linu izstrādājumus, rotas un porcelāna traukus, kā arī gardumus no Latvijas.