Konference “Helmars Rudzītis. Bellaccord-Electro”
   11.06.2024

 

 

 

Izdevniecība “Grāmatu Draugs” nav vienīgais izcilā grāmatizdevēja Helmara Rudzīša ieguldījums latviešu kultūrā. Helmars Rudzītis ir arī slavenās skaņuplašu fabrikas Bellaccord-Electro dibinātājs. Bellaccord Electro bija veltīta Rīgas Centrālās bibliotēkas un laikraksta Laiks redakcijas kopīgi rīkotā konference, kas šā gada 5. jūnijā notika Rīgā, Mazajā Ģildē.

 

Apgādā Laika grāmata tapa konferences referātu izdevums – ar PBLA Kultūras fonda un padomes atbalstu.

 

Ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Rīgas Jūgendstila centra, Aleksandra Čaka memoriālā dzīvokļa, Rīgas Kino mūzeja atbalstu tapa architektes un mūsu autores Dr. arch. Zanes Ramiņas iekārtotā izstāde. 

 

Konference tika organizēta notikumu ciklā “Latviešu grāmatai 500”.

 

Bellaccord-Electro pagājušā gadsimta sākumā bija Baltijā vienīgā skaņuplašu fabrika. Līdz ar tās nodibināšanu Latvijas mūziķiem radās iespēja savu mūziku ierakstīt un izplatīt Latvijā, pirms tam viņiem bija jādodas uz Londonu vai Berlīni, kur ierakstītās plates pēc tam tika eksportētas uz Latviju. Konferencē par Bellaccord-Electro saturu stāstīja muzikologs, Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” mākslinieciskais vadītājs Orests Silabriedis.

 

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) speciāliste Zane Grosa iepazīstināja konferences dalībniekus ar LNB Bellaccord-Electro digitālo kollekciju. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas pētnieka, Valmieras mūzeja speciālista Alberta Rokpeļņa priekšlasījuma tēma bija “Bellaccord-Electro loma Latvijas skaņu ierakstu tirgū 20. gadsimta 30. gados”. Zane Ramiņa stāstīja par ēkas, kuŗā darbojās Bellaccord-Electro, architektoniskajām īpatnībām.

 

Savukārt 19. jūnijā RCB filiālbibliotēkā “Avots” atkal notiks sarunu pēcpusdiena “Helmara Rudzīša dzīves dēkas”. Pasākuma dalībnieki iepazīsies ar 2014. gadā izveidoto Helmara Rudzīša lasītavu, kur izvietota apgādā “Grāmatu Draugs” trimdā izdoto grāmatu kollekcija. Notiks arī saruna par Jāņa Zālīša Helmaram Rudzītim veltītās grāmatas tapšanu. (Tā tapusi sadarbībā ar ALA Kultūras fondu un Valsts Kultūrkapitāla fondu)

 

Ligita Kovtuna

“Vecais, labais Belakords vēl elpo” (H. Rudzītis)

“Varbūt pat netieši esmu veicinājis Raimonda Paula popularitāti, jo visas viņa plates izgatavotas “Melodijā”. Ja nebūtu bijis “Belakorda”, nebūtu bijis arī “Melodijas”, un diezin vai tik daudz latviešu plašu būtu ierakstīts.(..) “Melodijas” platēs iedziedātie Raimonda Paula grāvēji brīžiem atskan vai ikviena latviešu trimdinieka mājā. Pirms gadiem te skanēja citi grāvēji, piemēram, populārais “Šalc zaļais mežs”. Citi laiki, citi grāvēji, - bet ražoti turpat Rīgas Āgenskalnā – Kalnciema ielā 40!”

 

Tā raksta Helmars Rudzītis savās “Manas dzīves dēkās”, atminoties “raženos trīsdesmitos gadus”. Un viņam ir pilnīga taisnība, rakstot “vecais, labais Belakords vēl elpo!” Turpat Kalnciema ielā vēl stāv nams ar visu Rudzīša celto skursteni, lai gan namā saimnieko nelieli izņēmumi un piparbodītes, iepretim iekārtota mūzikas kafejnīca “Vinils”, bet Bellacord ieraksti lieliskā kvalitātē klausāmi mūsdienīgās straumēšanas iespējās. Augšāmcelšanos piedzīvo vinila skaņuplates, un manas mājas mūzikas ierakstu plauktiņā sava vieta ir izdevniecības “Balss” 2012.-2013. gadā izdotajiem diskiem “Skaistākais no Bellacord”. Rudeņu vakaros labprāt paklausos “Laimīgās stundas” un “Laimes zvaigzni” ar Marisu Vētru un Bellacord džeza orķestri…

 

2013. gadā rudens noskaņās gadījās uzgriezt Latvijas Radio 2, kur manai draudzenei, talantīgajai muzikoloģei, daudzu grāmatu autorei Daigai Mazvērsītei savs raidījums – “Latviešu mūzikas zelta graudi.” Izdzirdu Bellacord pazīstamās meldijas un kāda kunga stāstu par slaveno Rudzīša skaņuplašu uzņēmumu. Zinīgais kungs ar samtaino balsi un mazliet noslēpumaino stāstīšanas stilu, izrādās, bija azartiskais skaņuplašu krāšanas entuziasts Atis Gunivaldis Bērtiņš. Uzmeklēju viņu, iepazināmies un – “izauklējām” divsējumu lielgrāmatu “Latviešu skaņuplašu vēsture” ideju. Zinātnisko redaktūru izcili veica Daiga Mazvērsīte, klajā nākšanu atbalstīja Kuldīgas novada dome. Te vietā piebilst, ka atmiņu par A. G. Bērtiņu joprojām glabā viņa izveidotais Skaņuplašu mūzejs Kuldīgas novadā. Jāpiebilst gan arī fakts, abi sējumi kļuvuši par bibliografiskiem retumiem. Bet Rudzīša skaniskais lolojums turpina elpot…