Kam mums Valsts valodas centrs?...
Ligita Kovtuna    13.03.2023

 

 

… ja jau, kā minētā iestāde redakcijai ziņo atbildes vēstulē, Centrs “var tikai paust viedokli par izkārtnē lietotā nosaukuma atbilstību literārās valodas normām, jo saskaņā ar normatīvajiem aktiem nav konstatēts pārkāpums, līdz ar to nav iespējams sodīt par izkārtnes “Ezīša Kofīšops” valodas lietojumu”. Un vispār – “iestāžu, biedrību, nodibinājumu un komersantu nosaukumus reģistrē Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs”, utt. Šie ir precīzi citāti no kārtējās “spožās”, birokratiskā valodā sastādītās atbildes vēstules uz mūsu konkrētajiem jautājumiem, kas, lasītāju rosināti, tika uzdoti augstāk minētajai valsts (Sic! Tātad no tautas nodokļiem apmaksātajai) institūcijai. Atminēsimies – mūsu laikraksta 6. un 7. nr. bija publicēti mani komentāri par kafejnīcas uzrakstu, kas “grezno” vēsturisko Elizabetes un K. Barona ielu stūra namu, un citiem. Cita starpā bija arī citēts filoloģijas doktors Andrejs Veisbergs, kuŗš apgalvo, ka “valoda dzīvo savā nodabā” un “varbūt tas ir pat labi”. Nu, tad, jāteic, dzīvo gan ar’ - kropli, samāksloti, nelatviski nosaukumi plaukst savā oriģinālitātē, ierēdņi sacer tekstus, ko viens vienkāršu ļaužu cilvēks jau vairs nesaprot, bet valsts valodu sargājošās institūcijas vienā mierā uz pavisam konkrētiem jautājumiem atbild šādi (te pilnībā citēta Valsts valodas centra atbilde redakcijai uz jautājumiem – ko dara Valsts valodas inspekcija? Kā notiek valodas reidi? Par ko tieši sastādīti pēdējie 10 protokoli un kādi bijuši sodi?):

 

“Labdien!

Valsts valodas centrs ir viena no institūcijām, kura īsteno valsts valodas politiku. Pienākums kopt un attīstīt latviešu valodu ir visai valstij kopumā. Saskaņā ar Valsts valodas politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam valsts valodas politikas virsmērķis 2021.–2027. gadam ir nodrošināt latviešu valodas kā vienīgās konstitucionāli noteiktās valsts valodas ilgtspēju, tās lietojumu visās sabiedrības darbības jomās, sekmējot valodas izpēti un valodas resursu attīstību un digitalizāciju, stiprinot sabiedrības līdzdalību un individuālo atbildību valsts valodas politikas īstenošanā.

 

Skaidrojot, kā darbojas Valsts valodas centra Valodas kontroles departaments, norādām, ka Valsts valodas centra Valodas kontroles departaments uzrauga normatīvo aktu ievērošanu valsts valodas lietošanas jomā, kā arī aizsargā valsts valodas lietotāju tiesības un intereses. Īstenojot valsts politiku attiecībā uz normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību un kontroli valsts valodas lietošanas jomā, Valsts valodas centra Valodas kontroles departamenta inspektori veic pārbaudes iestādēs, uzņēmumos un organizācijās. Konstatējot Valsts valodas likuma pārkāpumus, inspektori veic administratīvā pārkāpuma procesu un piemēro administratīvos sodus.

 

Paskaidrojam, ka, noslēdzoties administratīvo pārkāpumu tiesību sistēmas reformai, 2020. gada 1. jūlijā stājās spēkā Administratīvās atbildības likums, aizstājot no 1985. gada spēkā esošo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu un nosakot jaunu administratīvās atbildības piemērošanas un sodu izpildes kārtību. Administratīvās atbildības reforma ieviesa virkni pārmaiņu, tostarp tā ietvēra administratīvo pārkāpumu dekodifikāciju, administratīvo pārkāpumu sastāvus nosakot nozaru tiesību aktos. Jāpiebilst, ka jaunais regulējums vairs neparedz tādu dokumenta veidu kā administratīvā pārkāpuma protokols. Administratīvos sodus par pārkāpumiem valsts valodas lietošanas jomā piemēro atbilstoši Administratīvās atbildības likumam un Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā IV. nodaļai. Uzraugot Valsts valodas likuma izpildi, Valsts valodas centrs piemēro arī "Konsultē vispirms" principu. Tas nozīmē, ka gadījumos, ja personas izdarītais administratīvais pārkāpums konkrētajos apstākļos nav radījis tādu apdraudējumu tiesiski aizsargātajām interesēm, lai par to piemērotu sodu (maznozīmīgs pārkāpums), Valsts valodas centrs nepiemēro sodu, bet gan skaidro Valsts valodas likuma prasības un norāda uz neatbilstībām, kuras ir jānovērš.

 

Valsts valodas centrs līdz šim nav piemērojis administratīvus sodus par nosaukumu neveidošanu un nelietošanu valsts valodā. Šeit jāpiebilst, ka iestāžu, biedrību, nodibinājumu un komersantu nosaukumus reģistrē Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs, savukārt izkārtņu, reklāmu un citu informatīvo materiālu izvietošanas kārtību katrā pašvaldības administratīvajā teritorijā atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 30. oktobra noteikumiem Nr. 732 "Kārtība, kādā saņemama atļauja reklāmas izvietošanai publiskās vietās vai vietās, kas vērstas pret publisku vietu" nosaka attiecīgā pašvaldība. Pašvaldības saistošo noteikumu izpildi kontrolē attiecīgi pašvaldības izveidota institūcija – būvvalde (Rīgas valstspilsētas pašvaldībā – Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments). Būvvalde, konstatējot saistošo noteikumu prasību neievērošanu, ir tiesīga izdot administratīvo aktu, kas uzliek personai pienākumu veikt noteiktu darbību saistošo noteikumu izpildes nodrošināšanai.

 

Ievērojot minēto, norādāms, ka valsts pārvaldes institūcijām ir jāievēro administratīvā akta izdošanas prioritātes princips. Proti, ja ir nepieciešams panākt, lai persona izpilda noteiktas normatīvo aktu prasības, prioritāte ir administratīvā akta izdošanai, nosakot pienākumu atbilstošā termiņā novērst neatbilstības un izpildīt prasības (skat. Mālina. I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 55. lpp.). Tādējādi konkrētajā gadījumā Valsts valodas centrs var tikai paust viedokli par izkārtnē lietotā nosaukuma atbilstību literārās valodas normām, jo saskaņā ar normatīvajiem aktiem nav konstatēts pārkāpums, līdz ar to arī nav iespējams sodīt par izkārtnes "Ezīša Kofīšops" valodas lietojumu.”

 

Uzziņai. 

Valsts valodas centrs tiek finansēts no Tieslie­tu mi­­nistrijas budžeta programmā “Valsts valodas aiz­sar­dzība.” Kā redzams tabulā, šogad šī valsts iestāde sa­­ņems 1 359 569,- eiro (vienu miljonu trīs simti piecdesmit deviņus tūkstošus pieci simti sešdesmit devi­ņus eiro) no Latvijas nodokļu maksātāju naudas 

 

 

Tātad – slīcēju glābšana ir pašu slīcēju ziņā! Lai būtu! Bet – kam mums šis valsts iestādījums, ja tas neko nevar (un, visticamāk, pat negrasās) darīt, lai stiprinātu latviešu valodu?! Varbūt šai ekonomiski smagajā laikā derētu tam paredzētos finanšu līdzekļus pārvietot uz kādu daudz vairāk nepieciešamu jomu? Piemēram, viņdien skatos sabiedriskajā TV – Rīgas galva Mārtiņš Staķis komentē satraucošu faktu: Rīgā ir uzceltas un labiekārtotas pirmsskolas mācību iestādes, kas stāv tukšas, jo… nav, kas tajās strādā! Precīzāk, nav pedagogu ar gana labām latviešu valodas zināšanām, kas, šajās iestādēs strādājot, varētu gatavot bērnus skolām, kuŗās it visās paredzēta pāreja uz mācībām valsts valodā. Vai šis nevarētu būt viens vērtīgs “desants” no nīkšanas neko nevarošā Valsts iestādē uz godīgu un vērtīgu darbu valsts labā?!

P. S. Pa tam laikam mūsu avīzes lasītāja “tīklos” izlasījusi, ka ir tādi ļaudis kā “čenelisti”, turklāt jo drīz Rīgā apgaismot tautu ieradīsies kāds slavens “čenelisma” teorētiķis. Kas tas tāds? Varbūt jums ir varianti?

Bet ko nu runāt par “vienkāršās tautas” izgudrotajiem jaunvārdiem, ja ierēdņi rāda “priekšzīmi” – nupat uzmeistarots kārtējais jaunvārds attiecībā uz izglītības reformu. Proti, tagad izglītība Latvijā būšot… bērncentrēta! Goda vārds! Raugiet nu izrunāt, bet – labāk ne – nevairosim sliktu gaumi un nedarīsim pāri jau tāpat pārlieku samocītajai latviešu valodai! Un savu Rīgu turpināsim saukt par galvaspilsētu, nevis “valstspilsētu”, “ilgtspējīgs” vietā turpināsim teikt – tālejošs, “tolerēšanu” dēvēsim par iecietību utt., utml. Būsim neiecietīgi (nevis “ar nulles toleranci”!) pret valsts iestāžu un ierēdņu vīzdegunību un bezdarbību!