Māris Brancis 31.03.2020
20. gadsimta 90. gadu sākumā līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu uzplauka Jelgavas pilsētas bibliotēkas sadarbība ar trimdas tautiešiem. Trimdas tautieši organizēja tūkstošiem grāmatu sūtījumu Latvijai, tai skaitā mūsu bibliotēkai. Interese par trimdas literatūru bija milzīga, jo trimdā rakstītais pavēra jaunu, iepriekš nezināmu redzesloku. Bibliotēkas darbiniekiem toreiz bija liels pārsteigums, cik bagāta un daudzpusīga ir bijusi trimdas izdevējdarbība. Ja padomju gados trimdas literatūrai varēja piekļūt vien atsevišķi literatūras pētnieki, tad 20. gadsimta 90. gados ikviens, kam bija interese, varēja plašo un daudzveidīgo trimdas literatūru iepazīt.
Trimdas autori bija ieinteresēti braukt uz Latviju, stāstīt par savu pieredzi, turklāt Latviju apciemot viņus aicināja vēl dzīvi esošie radinieki. Tolaik Jelgavas pilsētas bibliotēkas sarīkojumu organizatore bija Elza Mistere, kas organizēja vairākas tikšanās ar trimdas autoriem. Šie sarīkojumi bija ļoti apmeklēti un sirsnīgi, tos vadīja latviešu valodas skolotāja no Zaļeniekiem Liliāna Štauere. Līdz ar trimdas rakstnieku apmeklējumiem bibliotēkas krājumā ieplūda dažādi autoru dāvinājumi. Bez trimdas autoru grāmatām ieguvām arī dažādas atmiņas, fotogrāfijas, rokrakstus taču pārsvarā kopijas. Visi šie materiāli glabājas Jelgavas pilsētas bibliotēkas Novadpētniecības un seno izdevumu krājumā, ir aprakstīti bibliotēkas elektroniskajā kopkatalogā un pieejami ikvienam interesentam.
Bibliotēkas krājumā ir dažādi materiāli par 14 trimdas personām, pārsvarā kultūras un sabiedriskiem darbiniekiem, kam bijusi saistība ar Jelgavu un novadu. Viens no vērtīgākajiem tā laika dāvinājumiem bija rakstnieka Žaņa Unāma arhīvs, plašs un vērtīgs rokrakstu krājums, taču to Jelgavas pilsētas bibliotēka nodeva Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, kurā ir vislabākie resursi, lai šādus materiālus atbilstoši apstrādātu un glabātu.
Bibliotēkas krājumā ir materiāli par Aistaru dzimtu gleznotāja Viestarta Aistara, rakstnieka Ernesta Aistara un dzejnieces Zintas Aistaras īsas biogrāfijas, darbu recenziju kopijas, fotogrāfiju kopijas, darbu kopijas, arī 5 Viestarta Aistara gleznu oriģināli. Tāpat dzejnieces Indras Gubiņas, Leonijas Ozolkalnes, Lolitas Gulbes, Ritas Gāles darbu kopijas, fotogrāfiju kopijas no privātā arhīva, kā arī informācija par citiem diasporas pārstāvjiem. Taču visiem šiem materiāliem piemīt fragmentāra daba, tos nevar uzlūkot par visaptverošiem un pilnīgiem novadnieku arhīviem.
Viena no vērtīgākajām krājuma daļām ir bibliotēkas darbinieku un Jelgavas latviešu biedrības pārstāvju sarakste ar diasporas latviešiem, kas ir spilgta un vērtīga liecība par 20. gs. 90. gadu bibliotēkas sadarbību ar diasporu, sava laika raksturotāja. Ja diasporas rīcībā ir kādas liecības par sadarbību ar bibliotēku, esam ieinteresēti oriģinālu vai kopiju iegūšanā.
Saistībā ar mūsu arhīvos esošajām fotokopijām liela daļa šo fotoattēlu ir kopētas ar savā laikā pieejamu tehniku un nav apmierinošā kvalitātē, līdz ar to esam ieinteresēti iegūt fotogrāfiju digitālās kopijas, kas skenētas no oriģināla atbilstošā izšķirtspējā.
Saistībā ar bibliotēkas vēstures pētniecību esam ieinteresēti ziņās par bibliotēkas pārziņa (no 1925. gada līdz 1944. gadam) Ēvalda Ļucis dzimtas gaitām pasaulē.
Jelgavas pilsētas bibliotēka kā reģiona galvenā bibliotēka ir ieinteresēta novadpētniecības krājuma papildināšanā, interesējas par novadniekiem Latvijā un ārpus tās, īpaši fokusējoties uz personas saikni ar Jelgavu un novadu, interesē fotogrāfijas un atmiņu pieraksti un ieraksti saistībā ar iepriekšminēto. Taču jebkuru materiālu apstrādē un saglabāšanā, ja tas nepieciešams, sadarbojamies ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, kā arī Latviešu Folkloras krātuves digitālo arhīvu garamantas.lv, kas šobrīd nodrošina ilglaicīgu platformu resursu apstrādāšanai, saglabāšanai un plašai pieejamībai.
Baiba Īvāne, Jelgavas pilsētas bibliotēkas informācijas nodaļas vadītāja
Akadēmijas iela 26, Jelgava, LV-3001
Tālr.: 63007747; 26367743
E-pasts: baiba.ivane@biblioteka.jelgava.lv
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
Atpakaļ
Apskatīt komentārus (0)