EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
Jaunumi Eiropas Latviešu apvienībā
60892

   29.09.2015

 

Attēlā: 1. rinda (no kr.): Gints Apals (Latvijas vēstnieks Īrijā), Aldis Austers (ELAs bijušais priekšsēdis), Inguna Grietiņa, Pēteris Elferts (Diasporas vēstnieks); 2. rinda: Agita Arilkēviča, Ilze Zilgalve, Lilija Zobens, Elīna Pinto, Sandra Šūmane, Laura Gailīte; 3. rinda: Pēteris Kļaviņš, Annija Senakola, Nīls Ebdens, Iveta Ozola Cīrule; 4. rinda: Indulis Bērziņš, Kristaps Grasis (jaunais ELA priekšsēdis), Ilze Šakare, Māris Pūlis, Aivars Sinka 

 

***

2015. gada 19. un 20. sep­tembrī Dublinā, Latvijas vēst­niecības Īrijā telpās, notika Ei­ropas Latviešu apvienības (ELA) ikgadējā biedru orga­nizāciju sanāksme.

 

Piedalījās pārstāvji no Lielbri­tanijas, Īrijas, Vācijas, Luksem­burgas, Beļģijas, Zviedrijas, Fran­cijas un Austrijas. Sanāksmi at­­klāja Latvijas Republikas Ārlie­tu ministrijas īpašo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Pēteris Kārlis Elferts un vēstnieks Īrijā Gints Apals.

 

Viens no sanāksmes galvena­jiem tematiem bija ELA rīkotie Eiropas latviešu Kultūras svētki ELKS 2015, kas no 18. – 21. jū­­ni­jam Briselē pulcēja vairāk nekā 800 dalībnieku no 15 valstīm. Sanāksmes dalībnieki vienbal­sīgi atbalstīja ELKS turpināšanu un aicina biedru organizācijas iesniegt pieteikumus nākamo svētku rīkošanai 2020. vai 2021. gadā.

 

Notika arī ELA amatpersonu pārvēlēšana,  un uz nākamajiem diviem gadiem par Eiropas Lat­­viešu apvienības priekšsēdi ieve­lēja Kristapu Grasi no Latviešu Kopības Vācijā. Kristaps Grasis uzsvēra, ka par vienu no galvenajiem ELA uzdevumiem uz­­skata turpināšanu darboties pretī latviešu asimilācijai mītņu ze­­mēs, jo tieši tai diasporas latviešu daļai, kas šobrīd ir bērnu un padsmitnieku vecumos, tuvāko gadu laikā savas identitātes jau­tājumi būs izšķiroši. Svarīgi būs stiprināt ārpus Latvijas dzīvo­jošo latviešu saikni ar Latviju, kā labā jaunais ELA prezidijs vēlas cieši sadarboties ar Latvijas valdību, pašvaldībām un pilso­nisko sabiedrību.


Jaunā prezidija sastāvs:

Kristaps Grasis (Vācija) – priekš­sēdis

Māris Pūlis (Lielbritaanija) – vicepriekšsēdis, kasieris, izglīti­bas referents

Ingūna Grietiņa (Īrija) – kul­­tūras referente, ELA mākslinie­ciskās padomes vadītāja

Elīna Pinto (Luksemburga) –  polītiskā referente

Ilze Zilgalve (Beļģija)

Maira Ēriksone (Zviedrija)


Ikgadējā Pasaules brīvo lat­viešu apvienības sanāksmē Rīgā, ELA šogad kopā ar jauno priekš­­sēdi pārstāvēs Lilija Zobens un Māris Pūlis no Lielbritanijas un Indulis Bērziņš no Vācijas.

 

Sapulces dalībnieki izsaka pal­dies par veikto darbu līdzši­nē­jiem prezidija locekļiem Aldim Austeram un Ilzei Šakarei. Nā­­kamā ELA sanāksme plānota 2016. gada 19. un 20. martā Igaunijas galvaspilsētā Tallinā.

 

***

ELA ir ārpus Latvijas reģistrē­tu Eiropas latviešu un latviešu sadraudzības nevalsts organi­­zā­­ciju apvienība. ELA mērķis ir pārstāvēt latviešu diasporas in­­­te­reses Eiropas mērogā, tās bied­­ru organizāciju darbības saska­ņošana informācijas, izglītības un kultūras jomā un sadarbī­bas projektu veicināšana starp bied­ru organizācijām, kā arī ar radniecīgām citu tautību emigrantu organizācijām. ELA ir pār­stāvētas latviešu kopienas 14 Eiropas valstīs – Īrijā, Lielbrita­nijā, Francijā, Nīderlandē, Beļ­ģijā, Luksemburgā, Šveicē, Vā­ci­jā, Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā, Igaunijā, Austrijā un Islandē.

 

Eiropas Latviešu apvienības 2015. gada 19./20. septembŗa kop­sapulces rezolūcijas:

 

Eiropas Latviešu apvienība ai­­cina latviešu organizācijas Ei­ropā aktīvāk uzraudzīt mītņu zemju plašsaziņas līdzekļu iz­­­platīto informāciju jautājumos, kas skar Latviju un tās attiecības ar kaimiņvalstīm, un dziļāk ie­­saistīties informācijas darbā. 

 

Ņemot vērā to, ka citas valstis pēc Otrā pasaules kaŗa uzņēma vairāk nekā 100 000 latviešu bēgļu un ka Eiropas Savienības vals­­tis piedalās Latvijas aizsar­dzī­bā, Eiropas Latviešu apvie­nība mudina Latvijas valdību, po­­lītiķus un plašsaziņas līdzek­ļus veidot tolerantu nostāju pret patvēruma meklētājiem no kaŗa plosītajām valstīm un aicina lat­viešu sabiedrību un nevalstiskās organizācijas Latvijā un pasaulē dot savu ārtavu atvērtas un so­­lidāras Latvijas sabiedrības vei­došanā.

 

Eiropas Latviešu apvienība iz­­saka sirsnīgu paldies bijuša­jam Eiropas Latviešu apvienības priekš­sēdim Aldim Austeram un Eiropas Latviešu kultūras svētku (2015. gada 18. - 21. jūnijā Brise­lē) rīkotājiem un dalībniekiem par lielo darbu un uzņēmību, lai atsāktu dziesmu svētku tradiciju latviešiem Eiropā.

 

Eiropas Latviešu apvienība ai­­cina līdz 2016. gada februārim pieteikties tās latviešu organi­zā­cijas Eiropā, kas vēlas uzņemties rīkot nākamos Eiropas Latviešu kultūras svētkus 2020. vai 2021. gadā.

 

Eiropas Latviešu apvienība asi nosoda centienus kavēt Latvijas Okupācijas mūzeja rekonstruk­­cijas darbu uzsākšanu, tādā vei­dā neļaujot mūzejam pilnvērtīgi pildīt savu darbu Latvijas vēstu­res skaidrošanā Latvijas un starptautiskajai sabiedrībai.

 

Šobrīd, kad atsevišķas valstis un sabiedrības grupas cenšas pārrakstīt Otrā pasaules kaŗa un pēckaŗa vēsturi, ir jo īpaši svarīgi atgādināt par Padomju Savienības komūnistiskā un Vā­­cijas nacionālsociālistiskā re­­žī­­­­ma noziegumiem pret Latvijas valsti, tautu un zemi, tautas pre­tošanos, valsts atjaunošanu un ilgstošās okupācijas sekām. 

 

Iespēja parakstīties Okupācijas mūzeja Nākotnes nama atbals­t­­am ŠEIT

 

Ņemot vērā, ka Lielbritanijā un Īrijā kopā no latviešu ģime­­nēm ik nedēļu izņem vidēji 1 – 2 bērnus, Eiropas Latviešu apvie­­nība lūdz Latvijas valdību ie­­stāties par šo bērnu tiesībām uz ģimenes valodu un kultūru at­­bilstoši Apvienoto Nāciju Orga­nizācijas Konvencijai par bērnu tiesībām1.

 

Kamēr šie bērni ir Lielbrita­nijas vai Īrijas sociālo dienestu gādībā, viņiem pašlaik netiek piedāvātas latviešu audžuģime­nes vai iespēja lietot savu valo­du, – bieži vairāku gadu garumā. 

 

Eiropas Latviešu apvienība pie­prasa Latvijas valdībai gādāt par juridisko palīdzību, psīcho­­logu atbalstu un sociālās aprū­pes palīdzību šajos gadījumos, kā arī palīdzēt izveidot latviešu audžuģimeņu tīklu šajās zemēs.

 

Eiropas Latviešu apvienība ai­­cina biedru organizācijas aktīvi apzināt un mudināt latviešu diasporas jauniešus izmantot stu­­diju iespējas Latvijas augst­skolās un arodskolās. 

 

Eiropas Latviešu apvienība mu­­­dina Latvijas augstskolas īpa­šu uzmanību pievērst latviešu diasporas jauniešu uzņemšanai studiju programmās Latvijā, tajā skaitā populārizējot savas stu­diju programmas latviešu kopie­nās ārvalstīs.

 

Eiropas Latviešu apvienība ai­­cina Latvijas iestādes izvērst iniciatīvas latviešu diasporas jauniešu iekļaušanai Latvijas valsts pārvaldes darbā, tajā skaitā atbalsta Valsts Kancelejas stipen­diātu programmas turpināšanu.

 

Lai sekmētu Eiropas Latviešu apvienības centienus veicināt so­­lidāritāti un saskaņotu darbības vīziju starp latviešu organizāci­jām Eiropā, Eiropas Latviešu apvienība aicina Sabiedrības in­­tegrācijas fondu pielāgot turp­māko valsts atbalsta konkursu noteikumus, jo īpaši:

 

- piešķirt augstāku vērtē­­jumu vairāku organizāciju sadarbības projektiem un Valsts svētku at­­balsta projektiem;

- paredzēt, ka diasporas aktī­­vitātes drīkst īstenot arī Latvijā un visa gada garumā;

- izvirzīt prasību, ka finan­cē­jumam var pieteikties tikai or­­ga­­nizācijas ar vismaz viena gada darbības pieredzi. 

 

Eiropas Latviešu apvienība ai­­cina Latvijas valdību turpināt latviskās izglītības līdzfinan­cē­šanu arī pēc 2017. gada un ie­­kļaut šos līdzekļus valsts pamat­budžetā.

 

Eiropas Latviešu apvienība lūdz Kultūras ministriju saga­­­tavot un dalībniekiem izplatīt konferences “Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai” rezultātu kopsavilkumu.

 


 

Atpakaļ


Apskatīt komentārus (0)



atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:

JŪSU KOMENTĀRS:


Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA