Jāpieņem drosmīgi lēmumi. Un jāstrādā...
   05.07.2016

 

 

Anglijas latviešu, precīzāk Daugavas Vanagu fonda (DVF) Lielbritanijā, piemērs savu īpašumu apsaimniekošanā tiešām ir iedvesmojošs. Viņi negaužas par paaudžu nomaiņas problēmām un „trimdas novecošanu”, bet ņem un dara. Pārliecinošs piemērs tam ir trīs viesnīcu pastāvēšana un attīstība: Radi un Draugi  Rīgā, slavenā 72 Queensborough Terrace Londonā un Straumēni Vidusanglijā. Nav jau tā, ka Anglijas tautieši nepazītu zaudējumus ‒ nule zaudēta romantiskā un vēsturiskā Rovfantas muiža, agrāk arī Almelija un Mūsmājas. Taču sparīgi vidējās paaudzes tautieši apņēmības pilni un turpina minēto uzņēmumu – viesnīcu trio. Par Straumēnu renesansi jau stāstīju iepriekš. „Kaķumuiža” (Cattorphe Mannor) nostādīta uz kājām ‒ kā citkārt tas ar kaķiem notiek. Bet projekta īstenotāji neatdusas uz lauriem ‒ viņi cītīgi strādā tālāk. Par to, kas ir viņu darba un panākumu pamatā. DVF jaunievēlētās valdes locekle Ilze Grickus stāsta šai  sarunā. Vien piebildīšu , ka Ilze ir beigusi savas „maizes darba” gaitas ‒ viņa strādājusi atbildīgā biznesa postenī angļu firmā, un savu gūto pieredzi nu liek lietā latviešu uzņēmumos. Mūsu saruna notiek tūlīt pēc kārtējās sēdes Rīgā, viesnīcā Radi un Draugi. Lai arī viesnīca strādā veiksmīgi, DVF un viesnīcas valde tur roku uz pulsa.

 

Ilze.  Lai viesnīcas bizness šodienas konkurences apstākļos neapsīktu, nedrīkst apstāties, visu laiku jādomā, kā savu viesnīcu un restorānu tajā padarītu pievilcīgu. Rados un Draugos, lai arī esam brīnišķīgā vietā, Vecpilsētas sirdī, jau atkal jāveic istabu atjaunošana. Dizaineri strādā, drīz tiks apspriests viņu piedāvātais istabu koncepts, jau „atsvaidzināta” recepcija, domājot gan par to, kā piesaistīt viesu skatienu, gan ļaut viņiem justies gaidītiem. Piebildīšu ‒ saņemam uzslavas par visiem trim viesnīcu biznesa stūŗakmeņiem ‒ novietojumu, personāla darbu un tīrību. Te uzslava Radu un Draugu direktrisei Margaritai Platacei, perfektai un profesionālai sava amata darītājai! Un, protams, restorāns, ēdināšana. Tiešām, kopš to pārņēmām savās rokās, lietas ir „gājušas uz augšu”. Restorāna Niklāvs ēdienkarte kļūst aizvien pievilcīgāka, telpas iekārtotas ne vien mūsdienīgi un mājīgi, bet domāts arī par to, lai mākslas darbi, kas rotā telpu sienas, vēstītu par latviešu tradicijām un mākslu. Viesi to novērtē. Starp citu, pēc statistikas, 600 restorānu vidū mūsu Niklāvs iekļuvis 60. vietā. Tas taču ir ļoti labs rādītājs! 

 

Šo labo pieredzi ‒ sasaistīt komercdarbību ar latviskumu ‒ vēroju arī DVF jaunajā projektā Straumēnos. Kā tas izdodas? 

Labi izdodas. Straumēnu personāls David Jennigs vadībā ir iejuties, proti, sapratis, ka viņiem savas darbs jāveic īpašā vidē. Angļu darbinieki sapratuši, ka vēlamies šeit gan pelnīt, gan uzturēt latviskumu - no it kā „sīkumiem” ‒ paklājā ieaustiem ozollapu rakstiem, latviešu mākslinieku gleznām pie gaiteņu sienām un Latvijas ainavām istabās. Darba grupa, t. i. mūsu viesnīcas  projekta īstenotāji, sarunās ar darbiniekiem pratuši iestāstīt, ka komercija ar latvisko garu ir savienojami un ka „vēsts par Latviju” Straumēnu  nama telpās padara tās jo pievilcīgākas. Nu, piemēram, Latvijas ģerbonis viesu zālē un sūtņa Kārļa Zariņa portrets/glezna bibliotēkā ‒ neuzkrītoši, bet labi vēstoši. Īpaša vide, strādājot kopā, lai īstenotu tiklab komerciālus mērķus, ir piesaistoša viesnīcu biznesā, kur it kā grūti kādu pārsteigt. Attiecībā uz jaunākās paaudzes apkalpojošo personālu ‒ viss ir mūsu pašu rokās: kā pratīsim paskaidrot, ka šī vēsturiskā vide ir gan interesanta, gan komerciāli perspektīva. 

 

Daļā tautiešu ir bažas, ka latvieši tiks izspiesti no Straumēniem...

Zinām, zinām, daudzi bija jāpārliecina, ka Straumēni  nav un nebūs kā viens angļu komercuzņēmums, ka gluži vienkārši ir jāpelna nauda, ja vēlamies financiāli atbalstīt latviešu sabiedrību. Piemēri? Šā gada augustā Straumēnos noritēs viens latviešu sarīkojums pēc cita: 3x3 nometnes latviešu bērniem, tā arī angliski runājošajiem latviešu izcelsmes bērniem un vēl arī igauņiem. Māris Pūlis ierosinājis savas izglītības programmas, un viņam ir nozīmīga pieredze. Nule krāšņi aizritēja Bērzes Strazdu ‒ latviešu sarīkojumu un labdarības organizācijas rīkotais Jāņu festivāls... Un vēl to mēģinām savienot ar augustu ‒ kāzu laiku, kad angļi, tāpat kā citi pasaulē, vēlas skaisti un ērti tās svinēt.

 

DVF nu jau ir unikāla pieredze ‒ trīs viesnīcas! 72 Queensborough Terrace jau nostabilizējusies financiāli un kļuvusi par latviešu centru Londonā, kur darbojas gan latviešu skola, gan deju kopa un koris. Un vēl krodziņš, kur var ne vien „latviski” paēst, bet arī klausīties latviešu mūziku. Un uzdziedāt arī. Kāds ir tavs ieteikums citu latviešu īpašumu saimniekiem pasaulē? 

 

Ejam, darām, mūsdienīgi domājam! Drosmi vajag! Pasaule, kā zināms, mainās, un mums šīs maiņas ir jāpieņem. Un ne tikai ‒, ievērojot globālās jeb pasaules maiņas, jāvēro arī reģionālās. Lūk, Straumēnu  gadījumā ‒ jāstrādā tā, lai tas atbilstu šīs konkrētās Vidusanglijas vietas vajadzībām un pieradumiem. Rīgā un Londonā valda citi nosacījumi un citas iespējas. 

 

Runājot par Straumēniem ‒ šis nams un citas būves būtu aizgājušas zudībā arī to fiziskā stāvokļa dēļ. Kā šeit, tā pieminētajā Rovfantā, gadiem varēja iztikt, pateicoties Lielbritanijas valdības pabalstam veciem ļaudīm aprūpes mājās. Bet valsts likumi mainījās, kļūstot stingrāki, un mūsu iespējas tiem netika līdzi. Tas arī lika pieņemt drosmīgus lēmumus, ņemt kredītu bankā un cītīgi strādāt, lai izdotos. Divus gaŗus gadus esam investējuši, darbojušies, pārvarējuši tostarp arī negaidītas grūtības, taču neesam zaudējusi dūšu.

 

Aicinu latviešus visā pasaulē atbalstīt mūs, savējos, par apmešanās vietu Rīgā, Londonā vai Vidusanglijā izvēloties mūsu viesnīcas!