Iesakām apmeklēt! „Farona dārgumi”
   30.06.2020

 

 

Izstādē redzamās asamblāžas ir pēdējā gada laikā Ata Ieviņa radītās vizuālās pasakas, kuŗas rosinājusi autora interese par Seno Ēģipti. Fotomākslinieku vienmēr ir iedvesmojusi Senā Ēģipte, tās tonālitāte, sarkofāgi, dārgumi un nemitīgie jaunatklājumi. Asociācijas ar Ēģiptes dārgumiem, ko joprojām izceļ no pazemes, to noslēpumainība un senatnes elpa, fotografa prātā saistījusies ar pasakām par Faraonu. Autors apgalvo, ka viņš nevarot uzrakstīt labu pasaku, toties spēj tādu izdomāt un ar dažādu techniku un glezniecisku elementu palīdzību arī īstenot.

 

Savu autortechniku A. Ieviņš raksturo kā instalāciju un fotosietspīdi. Darbu technoloģija ir eksperimentāla un balstās gadiem ilgā pieredzē, pārbaudot dažādu materiālu īpašības, mechāniku un saderību. Asamblāžu daudzos uzslāņojumus veido dažādos periodos kopētas paša autora oriģinālfotografijas, līme, špaktelis, kartons, aerosoli, folija (siltumsega), sintētiskais siets, marle, akrila krāsas. Lēnām, sižetiski eksperimentējot, tiek izmantota kodināšana un spīdināšana, notiek glezniecisko faktūru sasaiste un reljefa izveide, daži darbi ir pat noturēti pagrabā, kur krasās temperatūras izmaiņas un mitrums ietekmē attēlus.

 

Atis Ieviņš ir netipisks padomju laika fotografs, beidzis Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu, bet par tekstilmākslinieku tā arī nekļuvis, jo viņu vienmēr saistījuši dažādi eksperimenti un jaunu māksliniecisko veidu meklējumi, kuŗos apvienota glezniecība un fotografija. Aizv. gs. 60. gadu otrajā pusē un 70. gados autors aizrāvās ar fotokodinājumiem. Savukārt 70. un 80. gados viņš strādāja tolaik vēl mazpazīstamā grafiskajā technikā – sietspiedē jeb zīdspiedē. Fotosietspiedes techniku Ieviņš izmantoja, par pamatu ņemot paša uzņemtās fotografijas. Šobrīd viņš turpina nodarboties ar fotografiju bojāšanu, kā viņš smejoties saka, jo arī izstādei “Faraona dārgumi” izmantotās fotografijas ir atrastas paša archīvos.

 

Atis Ieviņš dzimis 1946. gadā Talsu rajona Ārlavas pagastā. Absolvējis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekorātīvās noformēšanas nodaļu 1965. gadā, no 1969. līdz 1974. gadam studējis Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļā. Fotografa karjēru Ieviņš aizsācis armijas dienestā un ilgus gadus strādājis par fotoreportieri žurnālos "Pionieris", „Padomju Latvijas Sieviete”, „Skola un Ģimene”, „Meža Dzīve” un laikrakstā „Neatkarīgā Rīta Avīze”. Nozīmīgākās solo un grupu izstādes bijušas Latvijas Nacionālajā mākslas mūzejā, “Arsenālā”, Rīgas Mākslas telpā, Latvijas Nacionālajā teātrī, Ojāra Vācieša memoriālajā mūzejā, Rīgas Domē, galerijās “Antonija”, “Birkenfelds” (ar Juri Zvirbuli), “Garāža” (Maskavā, Krievijā). Ieviņš piedalījies vairākās starptautiskās un pašmāju ceļojošās izstādēs. Mākslinieka sietspiedes glabājas Ratdžersas universitātes Jane Voorhees Zimmerli mākslas mūzejā, Ņūbransvikā, ASV, Latvijas Laikmetīgās Mākslas mūzeja kollekcijā u.c.