Gunāra Bībera astoņas lekcijas
Marta Dziļuma    29.03.2024

 

 

 

Kinoteātra “Splendid Palace” Mazajā zālē notika Latvijas Kultūras akadēmijas un apgāda Neputns organizētā Gunāra Bībera lekciju grāmatas “Astoņas lekcijas par drāmu, traģēdiju un komēdiju, Ibsenu un Brehtu” atvēršana. 

 

Literātūrzinātnieks Gunārs Bībers (1931) – pasniedzējs leģenda burtiski neskaitāmām filologu, skolotāju, kultūras teorētiķu, aktieŗu, režisoru un kinoļaužu paaudzēm, viens no Latvijas Kultūras akadēmijas pamatlicējiem, šīs akadēmijas emeritētais profesors, aktīvu lekciju lasīšanas darbu beidza, sasniedzot 80 gadu vecuma slieksni. Taču viņa Kultūras akadēmijas kolēģi jau 2000. gadā noorganizējuši tolaik skatuves mākslas studentiem lasītā lekciju kursa “Drāmas teorija” ierakstīšanu diktofonā, tolaik pamatojumu noformulējot ar visos laikos populāro teicinu “nenoskārstai vajadzībai”. Ap 2020. gadu jau Kultūras akadēmijas tālaika studenti vēsturisko ierakstu atšifrējuši, un tas kalpojis par pamatu grāmatas manuskriptam. 

 

Saglabājot netveramo līdzsvaru starp runātu un rakstītu tekstu, grāmatas veidotājiem izdevies panākt to, ka visu paaudžu Bībera studenti, lasot tekstu, dzird autora balsi, kas skanējusi, lasot lekciju, un atmiņās atgriežas katrs savos studiju gados. 

 

"Astoņu lekciju" atvēršanas vakarā vairākkārt izskanēja vārds “žanrs”: grāmatas žanrs ir lekcija, filmas žanrs ir saruna. Grāmatas atvēršanas sarīkojuma žanrs ir salīdzinoši prognozējams, taču šis 15. marta vakars, atļaušos teikt, pilnīgi negaidīti izvērtās par tiešu, īstu un sirsnīgu satikšanos ar klāt neesošo profesoru. Tā režisors un scenārija autors bija grāmatas redaktors un tapšanas iniciators, literātūrzinātnieks un pasniedzējs Raimonds Briedis (daži turpmākie citāti ņemti no viņa rakstītā grāmatas priekšvārda).

 

Sākumā noklausījāmies grāmatas tapšanas stāstu un uzzinājām par cilvēkiem, kas ceturtdaļgadsimta gaŗumā piedalījušies tās veidošanā, skatījāmies 1999. gadā tapušo Kriša Ozola mācību īsfilmu “Lekcija par profesoru”, tajā Gunārs Bībers iemūžināts ap to laiku, kad tapis lekciju ieraksts magnetofona lentē, tad sekoja grāmatas fragmentu lasījumi aktrises Elīnas Vānes, režisores Ineses Mičules un režisora Elmāra Seņkova izpildījumā. Pēc tiem vēlreiz zālē nodzisa gaisma un skatījāmies filmu, kuŗā saruna  ar profesoru Bīberu notikusi tieši pirms nedēļas. Tās veidotāji – režisors un operators Andrejs Verhoustinskis un grāmatas redaktors. Filma bez nosaukuma, jo tā bija saruna, kuŗā profesors Bībers runāja ar mums, visiem klātesošajiem, – tieši tā, kā to māk tikai viņš, savā unikālajā veidā kopā savērpjot teorētisko, ikdienišķo, smieklīgo un ļoti aizkustinošo. “Brīžam šķiet, ka vienlaikus ar drāmas teorijas pamatjautājumiem pasniedzējs risina arī vārdos nenosauktas, bet sev būtiskas tēmas – par zināšanām un to vērtību, paaudžu attiecībām, kultūras pārmantojamību, savas paaudzes likteni un dzīves jēgu.” To saņēmām arī, noskatoties filmu, kas tiešām izvērtās par tikšanos ar mūsu visu profesoru un, sarīkojuma beigās katrs viesis saņēma arī autogrāfu – Gunāra Bībera parakstītu kartīti ar grāmatas vāka attēlu. 

 

“Lasītāja priekšā ir lekciju atšifrējums. Lekcijas ir savdabīgs žanrs, tas izgaist līdz ar nodarbības beigām. Liecības par lekcijām visbiežāk paliek pasniedzēja sagatavēs un studentu pierakstos, bet, tiem zūdot, saglabājas klausītāju atmiņās, rosinot sekot un domāt par tajās dzirdētajām tēmām, saglabāt interesei par lekcijās ietvertajām problēmām.” Atgādinājums par diktofona ierakstu kā tikpat gaistošu formu kā lekcija, ir saglabātais ieraksta sākuma un beigu fiksējums tekstā, arī pēdējās lekcijas pieraksta beidzamie vārdi ir “Ieraksts beidzas”.

 

Grāmatu veido astoņas nodaļas, kurās koncentrēti izklāstīts profesora leģendārais “Drāmas teorijas” lekciju kurss:

- Drāmas kompozīcija. 

- Atšķirība starp lugu un scenāriju. Kompozīcijas pamatelementi. Ekspozīcija. Dialogs, tā veidi.

- Traģiskais un traģēdija.

- Par komisko.

- Komēdija, farss, delartiskā komēdija, vodevilis, satīriskā komēdija.

- Drāma.

- Henrihs Ibsens.

- Bertolts Brehts.

Monogrāfija ir apstiprināta publicēšanai ar Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātnes padomes 2024. gada 16. februāra lēmumu. Tās recenzenti ir Dr. philol. Valda Čakare un Dr. habil. philol. Benedikts Kalnačs.

Andreja Verhoustinska 2024. gada 7. martā uzņemtā filma būs redzama Kultūras akadēmijas mājaslapā.