Frankfurtes grāmatu izstādes ritmi
Juris Visockis, grāmatizdevējs, apgāda Jumava vadītājs    07.11.2017

 

Pasaules gudrības bastions – tādas izjūtas rodas katru gadu oktobŗa vidū, kad visi pasaules grāmatnieki tiekas grāmattirgū Frankfurtē, kas ir lielākā nozares izstāde pasaulē. Slavenākie autori, lielāki un mazāki izdevēji, grāmatu tirgotāji, literārie aģenti, bibliotekāri,  ‒ visi, kas raksta, illustrē, fotografē, krāj, drukā, tirgo, digitālizē un galu galā – lasa, brauc uz Frankfurti.

 

Var tikai apbrīnot to atpazīstamību, ko iekarojusi šī grāmatu izstāde, kas nākamgad svinēs 70 gadu jubileju. Ja profesionāļu interese ir saprotama ‒ galu galā te tiek slēgti daudzi darījumi ‒ tad plašās publikas piesaistei spēki netiek tērēti. Ar vācu precīzitāti tiek darbinātas mediju dzirnas, strādā  visi lielākie TV kanāļi, radio un avīzes, ierasti ar savu stendu, tiešraidēm, speciālizdevumiem vai kā citādi. Pēc paša pieredzes varu liecināt, ka būs grūti atrast Vācijā kādu pilsoni, kas nebūs dzirdējis par šo sarīkojumu.

 

Vācu kārtība un precīzitāte nodrošina lielākās grāmatu izstādes ritmisku darbību. Augsta diskusiju kultūra un lasīšanas prestižs, publikas interese, vācu čaklums un  gatavība iesaistīties un strādāt.

 

Starp citu, tieši šeit, Frankfurtes tirgū, acīs duras atšķirība starp vācu un latviešu avīžu virsrakstiem –  mūspusē tiek prasīta nauda, piemēram, veselībai vai kultūrai, toties vācu presē vislielākā sadaļa veltīta darbam – kā  radīt jaunas darbavietas un jaunas iespējas. Pati izstāde jau rada simtiem darbavietu.

 

Tīmeklis un citi saziņas kanāļi ļauj veidot globālo informācijas tīklu. Samazinās vajadzība tikties klātienē un tas atspoguļojas arī Frankfurtes  tendencēs. Izaugsmes gluži nav, tomēr statistika uzrāda zināmu dalībnieku un apmeklētāju pastāvību. Pati grāmatu nozare gan turpina augt.

 

 

Grāmatas un polītika

 

Jau ierasts, ka pasaules nozīmīgākie polītiķi apmeklē Frankfurtes grāmatu izstādi, un arī šī gada sarīkojums nebija izņēmums. Ņemot vērā to, ka īpašā viesa statusā šī gada izstādē bija Francija, nebija grūti paredzēt, ka ieradīsies prezidents Emanuels Makrons, un tad jau skaidrs, ka namamātes lomā iejutīsies Angela Merkele.

 

Izstādes atklāšanas ceremonijā tika teiktas runas, slavētas grāmatas un lasīšana. Tomēr bija arī kāds neliels pārsteigums, par to gādāja Merkele, kas savā uzrunā pauda atbalstu … grāmatnīcām. Tajā brīdī es centos iedomāties situāciju, kad kāds Latvijas valstsvīrs no tribīnes spētu ko līdzīgu...

 

Frankfurtes grāmatu izstādē vienmēr ir atbalsojušies pasaules aktuālie notikumi – gan daudzu stundu gaŗās paneļdiskusijās, kuŗas tiek pārraidītas televīzijā, gan grāmatās – dažkārt var tikai apbrīnot, cik operātīvi polītiskie jaunumi tiek iesieti grāmatu formatā.

 

Dažreiz šīs aktuālitātes reflektējas kā trauksmainās priekšnojautās, kā tas bija 2001. gada izstādē, kad pēc uzbrukuma Dvīņu torņiem ar bažām skatījāmies uz lidaparātiem virs Frankfurtes banku debesskrāpjiem, jo paklīda baumas, ka līdzīgs uzbrukums varētu notikt Eiropā. Citreiz –aktuālie notikumi, kā bēgļu krize, Ukraina, kurdu jautājums vai citi  izpaudušies akcijās ar policijas klātbūtni, kaut dominējošais vienmēr ir bijis dialogs, gudru risinājumu meklējumi,  kā jau tas grāmatu pasaulei pienākas.

 

Šogad uzmanības centrā bija Katalonijas notikumi un Eiropas nākotne. Tā vairākas lielas Spānijas izdevniecības ar turpat tūkstš līdzstrādniekiem, kuŗas bazējas Katalonijas galvaspilsētā Barselonā, iesaistījās diskusijā par iespējamiem notikumu scēnārijiem. Radās izjūta, ka visvieglāk ir paust kādu konkrētu attieksmi, būt par vai pret, visgrūtāk ir rast atrisinājumu situācijai, kad Katalonija ar Spāniju ir sietas tik daudz saitēm. Arī grāmatu nozarē.

 

Šogad tomēr neiztika bez sakāpinātām pretstāvēm. Tā kāds margināls grāmatu pasākums ar jaunās Vācijas labējās partijas AfD ievirzi pārvērtās par agresīvu sadursmi, kad citas galējās partijas Linke (kreisie) atbalstītāji sāka skandēt – Nazis raus! Un mēģināja pārtraukt pasākumu. 

 

 

Jaunās digitālās iespējas

 

Pēdējās desmitgadēs viena no izstādes tēmām ir bijusi digitālizācija. Iesākumā bija milzīgs satraukums par e-grāmatu invāziju, par to, ka ierastās drukātās grāmatas nebūs pieprasītas. Cilvēka dabā ir pārspīlēt jauno lietu nozīmi. Tā tas savulaik notika ar videofilmām, kas rādījās kā kinoteātŗu nāve, tā tas noticis ar e-grāmatu potenciālu. 

 

Par spīti digitālizācijai pasaulē pieaug drukāto grāmatu skaits. Digitālās iespējas ir kā papildu pakalpojums, kā ērtību nodrošinājums lasītājiem, piemēram, ceļojuma laikā. 

 

Neapšaubāmi digitālie produkti ir atraduši savu pielietojumu. Tā daudzās valstīs akadēmiskie izdevumi, kas tiek izdoti nelielās tirāžās, pie lasītājiem nonāk e-grāmatas formātā.

 

Tāpat digitālie risinājumi palīdz savienot grāmatas tekstu ar citām radošām industrijām – kino, mūziku, multiplikāciju u.c. Šeit paveras milzīgu iespēju lauks gan bērnu literatūrā, gan tulkošanā, gan enciklopēdiju nozarē

 

 

Latvijas laiks

 

Latvijas stendā jau vairākus gadus saimnieko valsts investīciju un attīstības aģentūra LIAA. Priecē spilgtais balti-melnais noformējums, tā vien šķiet, ka esam „uztaustījuši” savu rokrakstu, kas – ņemot vērā mūsu rocību – būtu jāizmanto daudzus gadus.

 

Ja ļauts salīdzināt, tad mazo valstu grupā esam pamanāmi. To pašu var teikt par mūsu kaimiņu – igauņu un lietuviešu stendiem. Tālākam izrāvienam vajadzīgi lieli financiāli ieguldījumi. 2018. gada īpašā viesa statusā ir Gruzija, un bijušās savienības republika jau šogad netaupīja līdzekļus, lai populārizētu savus izdevumus.

 

Priecē plaukti ar latviešu autoru darbiem svešvalodās un var redzēt, ka mūsu grāmatas pamazām iekaro citu valstu tirgus. 

 

Komentē mūsu literārā aģente Žanete Vēvere-Pasqualini: „Šis bija pirmais gads, kad atdeve Frankfurtes grāmatu tirgū bija tik liela un tikšanos grafiks tik spraigs, kas laikam liecina par visa iepriekš padarītā lietderību un mērķtiecīgu pasaules tirgus iekarošanu iespēju robežās. Bija manāmi pieaugusi interese no Āzijas, Vācijas, Francijas izdevējiem, ko ļoti atviegloja reklāma, ka labi Lielbritanijas izdevēji izdod mūsu literātūru un literāro darbu pilna tulkojuma pieejamība angļu valodā.”

 

Latvijas, tāpat kā visu Baltijas valstu atpazīstamību veicina nākošā gada lielais notikums – Baltijas valstis būs goda viesa statusā Londonas grāmatu izstādē. 

 

Stāsta projekta pārstāve Juta Pīrāga: „Frankfurtē notika aktīva gatavošanās Londonas grāmatu izstādei. Projekta komanda tikās gan ar Londonas grāmatu tirgus pārstāvjiem, gan Britu padomes Lielbritanijā pārstāvjiem, gan visu trīs Baltijas valstu menedžmenta komandas locekļiem. Kā arī Frankfurtes laikā notika tikšanās par potenciālajām publicitātes iespējām ar profesionālajiem nozares žurnāliem.”

 

Latvijas kopstendā sadzīvo visas grāmatniecības nozares, liela vieta atvēlēta Latvijas veiksmes stāstam – poligrāfijas uzņēmumiem, kuri apkalpo un drukā daudzu valstu izdevēju grāmatas. Pret to nebūtu iebildumi, vien dīvaini izskatās citu valstu grāmatas kā ražošanas paraugi Latvijas stendā.

 

 

Personiskais piedzīvojums

 

Piecu dienu izstādes virpulis ir piesātināts ar notikumiem, tikšanām un pasākumiem, tomēr neviens nespēj piedalīties visās norisēs. Citiem vārdiem, ikvienam izstāde ir kā oriģināls piedzīvojums, kur tu vari izvēlēties savām interesēm atbilstošo lauciņu – antikvārās grāmatas vai izglītību, kalendārus vai illustrāciju pasauli, reliģiju vai erotiku.

 

Frankfurtes grāmatu tirgus katram apmeklētājam dāvā kādu pārsteigumu. Cita lieta ‒ vai esi tam gatavs. Tā izstādes drūzmā saskrienos ar kādu kungu, kuŗš acīmredzot īsina laiku pirms kāda sarīkojuma un ir iegrimis mobilā telefona ekrānā. Tas taču ir austriešu rakstnieks Roberts Menass! Tieši vakar viņš saņēma godpilno Vācijas grāmatu balvu par savu romānu „Galvaspilsēta”. Grāmatā tiek pētīta jaunā Briseles birokratija, un neapšaubāmi tēmas aktuālitāte ir bijis mudinājums žūrijas lēmumam. Paldies Dievam (medijiem)! Esmu no rīta izskatījis avīzes un tāpēc spēju viņu atpazīt.

 

Citā izstādes vietā starmešu gaismā un televīzijas kameru ielenkumā sēž slavenais rakstnieks Salmans Rušdi un iepazīstina publiku ar savu jaunāko romānu par Ameriku. Pirmo reizi viņu satiku pirms divdesmit gadiem Leipcigas gadatirgū. Tolaik „Sātanisko vārsmu” autoram tika draudēts ar izrēķināšanos, viņa izdevējs Brazīlijā tika nogalināts. Ja salīdzina noskaņojums abos sarīkojumos, jāsecina, ka pasaule šajos gados ir iemācījusies dzīvot apdraudējuma apstākļos un pasākums Frankfurtē notiek ikdienišķā noskaņā.

 

Šīs un citas saskriešanās ir kā atelpas brīži starp darba tikšanām, jo izdevēja galvenais uzdevums grāmatu izstādē ir meklēt jaunas idejas grāmatām vai rast noietu savējām.

 

Tā kā grāmatu apgāds Jumava jau vairākus gadus nodarbojas ar grāmatu izdošanā svešvalodās, liekot akcentu uz angļu valodu, tad Frankfurtē svarīgi ir parādīt savus jaunumus. Imanta Ziedoņa „Krāsainās pasakas” un Aleksandra Čaka „Mūžības skartie” bija tie darbi angļu valodā, kas raisīja potenciālo partneŗu interesi. Lai konkrēti vienotos, vajadzīgs laiks.