Filmas "Dievputniņi" izrāde Stokholmā
Māra Strautmane    01.09.2015

 

Atsaucoties aicinājumam "Pirms dodaties nedēļas nogales izpriecās, nāciet noskatīties filmu par latviešu bēgļiem Otrā pasaules kaŗa laikā! Latviešu jaunieši Zviedrijā! Nāciet uzzināt, kā bēgšana notika un kā tas bija", saulainā un siltā sestdienā Latvijas vēstniecības telpās Stokholmā pulcējās aptuveni 70 cilvēku. "Sirmgalvji" pārstāvēja „veco” trimdu, bet lielākais skaits klātesošo bija pēdējos gados ieradušies latvieši. 

 

Vēstnieks Gints Jēgermanis ievada vārdos īsi iepazīstināja ar sevi un izteica lielu paldies režisorei Dzintrai Gekai par to svarīgo darbu, ko viņa veikusi ar savām filmām par deportētiem uz Sibiriju un tagad ar šo filmu – par bēgļiem pēc „baigā gada”. Dzintra Geka stāstīja, ka nebija viegli izveidot filmu, jo savāktā materiāla un interviju ir ļoti daudz.

 

Izvēle šoreiz ir par tiem latviešiem, kuŗi nokļuva Vācijas bēgļu nometnēs. Viņi ieguva statusu displaced persons. Šie  "dīpīši" sevi mēdza dēvēt arī par Dievputniņiem, tādiem, kuŗiem jālido prom, bet kuŗi atgriezīsies mājās. Filmā viņi stāsta par bēgšanu un par to, kas notika pēc tam, kad ieradās savās jaunajās mītnes zemēs – ASV un Kanadā. Par bēgļiem, kuŗi nokļuva citās pasaules malās, tostarp Zviedrijā, šajā filmā nav vēstīts. 

 

Dzintra Geka cer turpināt šādu filmu veidošanu, kā arī cer, ka šī filma iedvesmos citus – vēsturniekus, režisorus, skolotājus – uzzināt vairāk par latviešu bēgļu likteņiem, kuŗu skaits pārsniedz 150 tūkstošus. Publika filmu noskatījās ar lielu interesi un augstu novērtēja, sakot: ļoti  laba, bija gan jāraud, gan jāsmejas. Filma trimdiniekiem Zviedrijā atsauca atmiņā, kā tas toreiz bija – atstāt visu un doties bēgļu gaitās pāri Baltijas nemierīgiem ūdeņiem nakts tumsā un veiksmīgi nokļūt Gotlandes un Zviedrijas krastos.

 

Atcerējāmies to iekšējo tukšumu, ko izjutām, neziņu par to, kas tālāk gaidāms. Un tomēr Dievputniņiem bija skaidrs – ka drīz vien atgriezīsimies mājās. Tā tas nenotika, bija jāgaida ilgi gadi, līdz atkal skanēja Brīvās Latvijas zvans.

 

Dzīvās sarunās pēc filmas noskatīšanās tika arī apspriesta šodienas bēgļu katastrofālā situācija pie Eiropas kopienas vārtiem. Kā būtu bijis toreiz – dzirdēt, ka jānotiek tautas balsošanai, uzņemt bēgļus vai ne!? Vissāpīgāk ir dzirdēt par bojāgājušajiem Vidusjūrā ceļā uz drošību. Nav  zināms, cik baltiešu gāja bojā Baltijas ūdeņos vētras vai sliktu laivu dēļ. Notika arī bēgļu laivu apšaudīšana gan no padomju lidmašīnām, gan zemūdenēm. Igauņi min ciparu – 2000 bojāgājušo. Cik latviešu palika jūras dzelmē?

 

Vislielākais paldies Dzintrai Gekai par viņas svētīgo darbu, ceļot gaismā latviešu bēgļu likteņus Vācijā un viņu turpmākos ceļus. Paldies, ka viņa atrada iespēju tikties ar latviešiem Zviedrijā. Novēlam spēku turpināt šo darbu, un lai īstenojas viņas sapņi, ka arī citi palīdzēs dokumentēt bēgļu laiku Latvijas vēsturē.

 

Filmas izrādi rīkoja Gints Jegermanis, Latvijas vēstnieks Zviedrijā, Māra Strautmane, Andreja Eglīša Latviešu nacionālā fonda pārstāve, un Juris Rozītis, Zviedrijas latviešu apvienības priekšsēdis.