Ekskursija uz Eskilstunu
Ingrida Eveliete    21.09.2015

 

Ik gadu Zviedrijas latviešu pensionāru apvienība, kuŗas priekšsēde ir Diana Krūmiņš-Engstedt, vasaras beigās organizē vienas dienas ekskursiju. Tā ir jauka kopā sanākšana un arī jaunas informācijas iegūšana. Šogad brauciens bija uz Eskilstunu. Pilsēta atrodas nedaudz vairāk nekā 100 km uz  rietumiem no Stokholmas. Galvaspilsētas centrālajā stacijā jau gaida autobuss, lai dotos ārā no lielpilsētas burzmas. Eskilstunas pievārtē vēl pievienojas daži līdzbraucēji.

 

Ekskursiju organizēja un vadīja Diana Krūmiņš-Engstedt. Viņa 20 gadus strādājusi Eskilstunas Mākslas mūzejā un ir sakrājusi bagātīgu informāciju par pilsētu un tās apkārtni.

 

Vienā dienā daudz nevar paspēt apskatīt, bet šoreiz plānots aplūkot vietas, kuŗas saistītas ar Latvijas vārdu. Pirmais apskates objekts Sundbyholmas pils. Tā gan īsti nelīdzinās pilij, jo nav ne greznu rotājumu, ne pilīm raksturīgo torņu un tornīšu. Pilij ir bijuši daudzi īpašnieki, tā vairākas reizes ir atjaunota. 

 

Ēka celta Johaniter mūku ordenim. Pils atrodas skaistā vietā Melarena ezera krastā. 1597. gada Kārlis IX Sundbyhomas pili uzdāvināja ārlaulības dēlam Kārlim Karlsonam Gilenhielmam (1574.-1650.). Viņš bija viens no Kārļa IX mīļākajiem dēliem. 1595. gadā tēvs sūtīja viņu uz Franciju apgūt kaŗa mākslu un piešķīra bruņinieka titulu. Gilenhielms izveidojās par uzticamu kaŗavadoni un bija viens no galveniem kaŗavadoņiem poļu – zviedru kaŗā. 

 

Neskatoties uz labo zviedru bruņojumu, pie Kokneses poļi zviedrus sakāva. Tas bija pirmais lielais zviedru zaudējums poļu–zviedru kaŗā. Viņi atkapās līdz Valmierai (Volmar). Bet arī tur viņus gaidīja sakāve.

 

1601. gada 10. decembrī poļi ieņēma Valmieras pili un saņēma gūstā Gilenhiemu un viņa uzticamo draugu un līdzgaitnieku Jakobu De la Gardie. Viņi nonāca Viļņas cietumā, bet kaŗavīri tika atbrīvoti.

 

Kārlis IX mēģināja abus gūstekņus izpirkt. Pēc pieciem gadiem izdevās atbrīvot tikai De la Gardie, bet Gilenhiems pavadīja cietumā 12 gadus. Atrodoties cietumā Gilenhiems daudz lasīja un izglītojās. Tur arī tapa viņa memuāri – Schola captivitatis, kuŗi ir vieni no vecākajiem Zviedrijā.

 

Kad Kārlis IX nomira, Gilenhiemu samainīja pret kādu zviedru sagūstīto poļu kaŗavadoni. Atgriezies Zviedrijā, Gilenhiems dzīvoja Sundbyhomas pilī un uzsāka uzņēmējdarbību. Viņš izveidoja stikla rūpniecību un metalla kausēšanas uzņēmumu, kā arī netālu no pils uzcēla skolas ēku. Tā bija pirmā elementārskola Zviedrijā. Skola savu darbību beidza tikai 1987. gadā. 

 

Savulaik pilī ir viesojies princis Eižens, kuŗš šo ēku iemūžinājis gleznā, un to var apskatīt Stokholmā prinča Eižena muižas ēdamzālē. Pret pils ieeju novietota neliela prinča Eižena skulptūra ar molbertu, it kā viņš pašlaik gleznotu šo necilo ēku, kas attēlota viņa gleznā.

 

Šobrīd pili no Eskilstunas pilsētas īrē uzņēmēji un tajā ir iekārtots restorāns un konferenču zāle, bet pagrabstāvā ir kafejnīca.

 

Pils pagrabstāva kafejnīcā viesus sagaidīja ar smaržīgu kafiju un maizītēm.

 

Otrs apskates objekts - Rademahera smēde, kuŗas sākums meklējams 1656. gadā. 

 

Kārlis X, kas pēc Gustava II Ādolfa meitas Kristīnes tika iecelts par valdnieku, padzirdēja par kādu izcilu kalējmeistaru Latvijā vārdā Reinholds Rademahers, kuŗš dzīvoja un strādāja Salaspils apkartnē. Kārlis X sāka interesēties par iespēju Rademaheri pārcelt uz Zviedriju. Sazinoties ar Vidzemes ģenerālgubernātoru Magnus Gabriel De la Gardie, Kārlis X ieguva Rademahera kontaktus. Kārdinot viņu ar lieliskam biznesa iespējām, piedāvāja Rademaheram pārcelties uz Eskilstunu. Tā nu Rademahers ar sievu Mariju Vitmaheri, 60 vācu kalējiem un 40 latviešu zaldātiem ieradās Zviedrijā. Rademaheram tika piesolīts liels kalēju uzņēmums ar jaunam smēdēm, jo Zviedrijā strauji auga dzīves līmenis un bagātie Zviedrijas armijas virspavēlnieki būvēja jaunas ēkas un bija nepieciešami dažādi metalla izstrādājumi – naglas, ķēdes, logu un durvju apkalumi, atslēgas u.c. Kad Rademahers ar ģimeni un saviem cilvēkiem ieradās Eskilstunā, nekas viņa darba uzsākšanai nebija sagatavots, lai gan tika solītas 120 ēkas, vesels pilsētas kvartāls kalēju darbam un dzīvošanai. Kārlis X vinam piešķīra 8 tūkstošus dālderu būvēm un iekārtām. Par šo naudu uzbūvēja 20 smēdes. 1660. gada Kārlis X nomira un Rademaheram uzņēmuma paplašināšanai valsts nauda vairs netik piešķirta. Mūža beigās Rademahers par pārcelšanos uz Zviedriju nožēloja, jo Latvijā viņam bija labākas iespējas strādāt un nopelnīt.

 

Līdz šodienai ir saglabājušās smēdes ēkas, kuŗas Rademahers paspēja uzcelt. Tajās ir iekārtoti suvenīru veikaliņi, restorāns un neliela izstāžu zāle.

 

Pēc gardām pusdienām Pilkrog restorānā grupa devās apskatīt Eskilstunas mākslas mūzeju, kas iekārtots bijušās rūpnīcas Volvo BM ēkā. 

 

Tad jau arī ceļš atpakaļ uz Stokholmu. Grupa sirsnīgi pateicas Dianai Krūmiņš-Engstedt par jauki saplānoto dienu.