Druvas laiks Eiropā
Valda Liepiņa    15.05.2018

 

 

Jau 11. gadu pēc kārtas Eiropas Komisijas (EK) tulkošanas ģenerāldirektorāts rīko jauno tulkotāju konkursu Juvenes Translatores. Trešo gadu pēc kārtas konkursā uzvarēja skolnieks no Saldus novada pašvaldības Druvas vidusskolas. Kad EK pārstāvniecības vadītājs piezvanījis skolotājai Druvas skolā, viņa esot teikusi, ka Druvas skolā laikam darot kaut ko pareizi, ja jau uzvarētāji Latvijā atkal no Druvas vidusskolas. Lai mazliet vairāk uzzinātu par šo veiksmes stāstu, pirmo reizi konkursa vēsturē organizētāji uzaicināja skolotāju Antru Dukāni uzrunāt skolēnus un tulkotājus (kas bija labojuši jauniešu darbus). Viņa ir Druvas skolotāja  ‒ Antra Dukāne, kuŗas skolnieks Reinards Jānis Saulītis šogad ieguva latviešu tulkotāja balvu. Katru gadu cits skolnieks. 

 

Tikt pie uzvarēšanas nemaz nav tik viegli, jo te jāpārvar ne tikai zināšanu un tulkošanas prasmju šķēršļi, bet jāpārvar arī statistiskie un matemātiskie šķēršļi, lai skola tiktu iekļauta konkursa dalībnieku skolu sarakstā. Te nu noteikti vajadzīga veiksme – ar lielo V! Katrā valstī pieteicēju skaits ir neierobežots, bet no katras valsts piedalās vien tik daudz skolu, cik valstij ir deputātu mandātu Eiropas Parlamentā. Latvijai ir deviņi. Tātad deviņas skolas. Un jau trešo gadu uzvar Saldus skola. Domāju, ka mūsu mīļais profesors Edgars Dunsdorfs par to priecātos un mācētu izmest kādu trāpīgu jociņu – jo arī viņš ir no Saldus. Viņš savulaik uzrakstījis “Grāmatu par Saldu”. 

 

Stāsta skolotāja Antra Dukāne: " Pirms 15 gadiem, 2003. gadā, kad Latvija vēl nebija Eiropas Savienības dalībvalsts, mēs Druvas vidusskolā noorganizējām Eiropas Savienības financētu jauniešu projektu ar visai ambiciozu nosaukumu „Eiropas laiks Druvā”. Tas bija starptautisks jauniešu projekts, kuŗā piedalījās 90 jaunieši no 6 valstīm. 2003. gadā šis projekts ieguva balvu „Labākais daudzpusējais jauniešu projekts Latvijā”. Bet kāpēc es pieminu tik senus faktus? Kopš šī projekta ir pagājuši 15 gadi. Manas skolas skolēni jau trešo reizi pēc kārtas ir uzvarējuši jauno tulkotāju konkursā „Juvenes Translatores”. Es šīs uzvaras saucu „Druvas laiks Eiropā”. /…/ Manai skolai pēdējos gados ir ļoti labi veicies gan 12. klases centralizētajos eksāmenos, gan dažādās olimpiadās un konkursos, gan skolēnu piesaistē. Pagājušajā gadā Druvas vidusskolas 12. klašu skolēni centralizētajos eksāmenos uzrādīja piekto labāko rezultātu valstī, bet latviešu valodas eksāmenu mūsējie nokārtoja vislabāk visā valstī. Jā, mēs noteikti kaut ko darām pareizi, un tas dod rezultātus. Tai skaitā arī šajā konkursā. 

 

Latvijas izglītības sistēmā šajā mācību gadā ir sākušās būtiskas pārmaiņas. Ir uzsākta pāreja no skolotājcentrēta uz bērncentrētu mācību procesu, kuŗā bērnam mācību procesā jākļūst daudz aktīvākam, domājošākam un motivētākam. Jaunās, uz kompetencēm balstītās pieejas devīze ir „Domāt, darīt, zināt”. Projekta vadītāji aicina un māca skolotājus skaidri saprast un formulēt, ar kā0du mērķi viņi skolā kaut ko māca. Viņi arī aicina un māca skolotājus sadarboties, gan plānojot mācību procesu, gan vadot stundas, lai skolēnos attīstītu pašas būtiskākās nākotnē nepieciešamās prasmes – komūnikāciju, kritisko domāšanu, radošumu, prasmi sadarboties un prasmi mācīties. Man šķiet, ka manas skolas panākumu pamatā ir tas, ka mēs šādu pieeju mācību procesā sākām īstenot kādu laiku ātrāk par daudzām citām skolām Latvijā, un mūsu ieguldītais darbs dod augļus. Vēl tikai piebildīšu, ka Druvas vidusskolā strādā ļoti talantīgi skolotāji, kas dara vairāk, nekā prasa viņa pienākums. 

 

Ja runājam par svešvalodu apguvi, es skaidri apzinos, ka jebkuŗa valoda tiek apgūta ar mērķi, lai tajā komūnicētu. Angļu valodas prasme jaunās un vidējās paaudzes vidū Latvijā ir strauji augusi. Ja 2003. gadā, organizējot jau pieminēto jauniešu projektu „Eiropas laiks Druvā”, mēs raizējāmies, vai mūsu jauniešiem būs pietiekamas komūnikācijas prasmes angļu valodā, tad tagad situācija ir krietni mainījusies. Liela daļa Latvijas jauniešu pat ļoti labi pārvalda angļu valodu, un tagad mēs vairāk raizējamies, vai, iesaistoties kādā starptautiskā projektā, citu valstu jauniešiem būs pietiekamas svešvalodas prasmes, lai komunicētu." 

 

Balvu pasniegšanas ceremoniju apmeklēja arī EK tulkošanas ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora vietnieks Christos Ellinides un EK komisārs budžeta un cilvēkresursu jautājumos Ginters Etingers (Gunther Oettinger). Viņi abi pakavējās atmiņās par savu jaunību, bet ielūkojās arī nākotnē. Ellinides ieminējās, ka nākotnē varbūt sazināšanās veids būs izmainījies –  polītiķi izmantos tviteru un tulkotājiem būs šie sauklīši jātulko. Etingers, savukārt, runāja ļoti emocionāli un pārliecinoši. Viņš jauniešus uzrunāja vāciski, un tas vēlreiz apliecināja Eiropas daudzvalodības vidi. Etingers atgādināja, ka ir pagājuši 70 gadi kopš otrā pasaules kaŗa, 50 gadi kopš laika, kad kopā sanāca tālredzīgi polītiķi – Šūmans, Monē, de Gasperī un Adenauers – , kas nāca klajā ar ideju Luksemburgai un Francijai apvienoties ar Vāciju. Dzirdīgu ausu nebija, bet, kā tagad zinām, viņi ar savu pārliecību, drosmi un redzējumu panāca Eiropas Savienības dibināšanu. "Runa ir par jūsu nākotni!", teica Etingers. Vēl 70 gadus jauniešiem ir jānosargā miers, ja viņi grib sev un saviem bērniem nodrošināt mieru pasaulē. Uzrunājot šos jauniešus par labākajiem no labajiem, viņš viņus atkārtoti izaicināja. " Varbūt jūsu paaudze vēl pamainīs stūri (attiecībā uz Apvienoto Karalisti). Nedrīkst būt, ka jūs būtu pēdējā paaudze, kas bauda brīvību, labklājību, drošību. Viss atkarīgs no jūsu lēmumiem." 

 

Kā katru gadu daži skolēni arī uzrunāja klātesošos. Viena runātāja bija Ana Šubica no Slovēnijas: "Mēs uzaugām kā brīvi eiropieši, kuŗiem katru dienu tika dotas jaunas iespējas. Profesionāli tulkotāji mums deva iespēju saprast, ka mums ir arī diezgan labas tulkošanas iemaņas. Mūs apbalvoja. Mums ir savs apliecinājums. Jā, pasaule pret mums ir bijusi laba. Tagad ir mūsu kārta būt labiem pret pasauli. Laiks rīkoties!"