Diasporas skolotāji kursus Latvijā uztveŗ kā svētkus
   04.08.2015

 

Ik gadu vasaras vidū Latvijā notiek diasporas nedēļas nogales skolu skolotāju kursi, kas vienmēr pulcina daudz apmeklētāju. Pedagogi priecājas ne tikai par iespēju gūt jaunas zināšanas un uzklausīt profesionāļu pieredzi, bet arī satikties ar citu skoliņu pārstāvjiem un izbaudīt Latvijas vasaru kādā īpaši gleznainā vietā, kur daudzi no viņiem iepriekš nemaz nav bijuši.

 

Šis gads nebija izņēmums – Latviešu valodas aģentūras (LVA) organizētie skolotāju kursi notika no 28. līdz 30. jūlijam Talsu novada Strazdes pagasta viesu namā „Kurzemes Rezidence”, un tajos piedalījās diasporas nedēļas nogales skolu pārstāvji no Austrijas, Beļģijas, Vācijas, Nīderlandes, Luksemburgas, Šveices, Italijas, Francijas, Spānijas, Lielbritanijas, Dānijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas, Igaunijas, Islandes, kā arī Austrālijas un ASV. Kursu atklāšanā Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) Izglītības padomes izpilddirektore Anta Spunde, uzrunājot klātesošos, atzina: „Diasporas skoliņu skolotāji šīs trīs dienas gaida ar lielu nepacietību. Tas ir tāpat, kā ik gadu visiem kopā svinēt svētkus!”

 

Trešo gadu pēc kārtas kursus organizē LVA, konsultējoties un sadarbojoties ar PBLA pārstāvjiem. Tas tādēļ, lai pēc iespējas smalkāk izzinātu skolotāju vajadzības un sagatavotu daudzpusīgu programmu. Šogad tā izdevusies īpaši interesanta – diasporas skolotāji pauda neviltotu sajūsmu, noklausījušies profesora Andreja Veisberga, profesores Inas Druvietes, medicīnas zinātņu doktores logopēdes Baibas Trinītes, profesores Aijas Dudkinas un citu referentu priekšlasījumus.

 

Lietas, kas nemainās, un lietas, kas mainās

Kursu atklāšanā skolotājus uzrunāja Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas (ĀM) speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Pēteris Kārlis Elferts, kuŗš citēja dažas rindas no pagājušā gadsimta 60.gados trimdā izdotas brošūriņas, kas paredzēta nedēļas nogales skolu skolotājiem. Diplomāts nolasīja priekšā iemeslus, kādēļ, svešumā dzīvojot, vecāki atsakās savus bērnus laist latviešu nedēļas nogales skolās. Klātesošajos tas raisīja izbrīnu, jo atklājās, ka 60.gados iemesli bijuši tādi paši kā mūsdienās! P.K.Elferts pauda arī argumentus, kādi būtu izklāstāmi vecākiem, kuŗi uzskata, ka latviešu valodas apguve viņu bērniem ir lieka vai pat kaitīga.

 

Kursu pirmajā dienā ar priekšlasījumu „Pastāvēs, kas pārvērtīsies. Pārmaiņas valodā”, kas, droši var apgalvot, vienaldzīgu neatstāja nevienu skolotāju, uzstājās valodnieks profesors Andrejs Veisbergs. Viņš uzstāšanās sākumā uzsvēra: „Svarīgākā cilvēka identitātes iezīme ir valoda.” Valodniecībā ir termins „ideolekts”, kas nozīmē atsevišķa indivīda valodu. Kaut arī visiem valodas runātājiem, arī tiem, kuŗi latviešu valodu tikai apgūst, tā ir viena, katrs cilvēks izmanto atšķirīgus vārdu savienojumus un vārdformas. Protams, gadās arī, ka nepareizus. Šī iemesla dēļ profesors aicināja pedagogus ieklausīties savu audzēkņu sacītajā un piefiksēt dzirdētās savdabības. Īpaši daudz šādu savdabību konstatējams tā saucamajā internetvalodā (piemēram, rakstot īsziņas un e-pastus, blogojot utt.), kas ir viena no A.Veisbergu interesējošām nozarēm lingvistikā. Saistībā ar moderno technoloģiju attīstību un izmantojumu, jaunu, agrāk nelietotu vārdu un saīsinājumu mūsdienās kļuvis īpaši daudz.

 

Uzstāšanās noslēgumā profesoram ar skolotājiem izvērtās diskusija par 9.klases latviešu valodas noslēguma eksāmena saturu. Vairāku diasporas skoliņu pedagogu vēlēšanās ir, lai eksāmena veidotāju mērķis būtu pārbaudīt audzēkņu patiesās zināšanas, nevis vēlme viņus „pieķert” kādu specifisku vārdu rakstības neprasmē vai izņēmumu nezināšanā. Diasporas skolotāju uzdevums ir caur valodas mācīšanu audzēkņos saglabāt latviskumu un interesi par mūsu valsti, tāpēc primāri tiek mācīta „dzīvā valoda”, lai bērns, braucot uz Latviju, spētu runāt un paust savas domas. 

 

Ļoti aktuāla bija medicīnas zinātņu doktores Baibas Trinītes lekcija „Valodas traucējumi bilingvāliem bērniem”. Logopēde vairākkārt uzsvēra, ka „lēmums par emigrāciju ir ļoti nopietns lēmums. Tas skars ne tikai ģimenes ekonomiskos apstākļus, bet arī bērnu attīstību”. Protams, ir bērni ar divām dzimtajām valodām, taču lielākā daļa mūsdienās emigrējušo tāda nav. Tādēļ šiem bērniņiem jāveltī īpaša uzmanība, ar viņiem jāstrādā vairāk, ko diasporas skoliņu pedagogi arī dara.

 

Cilvēks strādā ar cilvēku

Kursu laikā radās iespēja aptaujāt vairākas diasporas nedēļas nogales skoliņu vadītājas, lai uzzinātu, kāda vecuma bērni šīs izglītības iestādes apmeklē un kādas mācību metodes skolotāji visbiežāk izmanto.

 

Ieva Reine, Stokholmas Latviešu skolas vadītāja:

„Mūsu audzēkņu vecuma amplitūda ir, sākot no diviem gadiem līdz 8.klasei, tāpēc pielietojam plašu mācību metožu klāstu. Strādājot ar bērnudārza vecuma bērniem, izmantojam rotaļas un rotaļdejas. Skolotāji priekšroku dod mūzikai un dažādu instrumentu spēlei, jo viena no mācību procesa trim lielajām sadaļām ir mūzikas nodarbības. Daudz tiek strādāts, lai attīstītu sīko motoriku – zīmējam, veidojam, spēlējam pirkstiņspēles. Lielajiem bērniem nodarbības tiek vairāk strukturētas, viņi apgūst atsevišķus priekšmetus, un skolotāji izmanto metodiskos materiālus, ko saņemam no LVA. Šiem audzēkņiem mācības tiek pielīdzinātas formām, kādas tās ir Latvijā. Skolotāji iekļauj dažādus pārbaudes darbus ar verbālu novērtējumu. Cenšamies, lai bērni piedalītos arī dažādās aktīvitātēs, kas ir saistītas gan ar mūsu skolu, gan Zviedrijas latviešu sabiedrību.”

 

Vinija Folkmane, Berlīnes Latviešu skolas vadītāja:

„Mūsu jaunākie audzēkņi ir gadu veci, bet vecākajiem ir 12 gadi. Uz nodarbībām ļauju vest arī bērniņus no pusgada vecuma, kad, protams, visu laiku klāt ir viņu vacāki. Mācību metodes darbā ar tik maziem bērniem ir sekojošas: tautasdziesmu un bērnu dziesmu dziedāšana, skaitāmpantu skaitīšana un ritmikas instrumentu izmantošana. Lielākiem bērniem tās ir rotaļas, kur nepieciešama atjautība un veiklība. Latviešu valodas stundās daudz runājam, izmantojam arī speciālas darba lapas. Daudz jauna var iemācīt, izmantojot latviešu folkloru, tradicijas, ģeografiju, kultūru! Mūsu latviešu valodas skolotāja Evita Zabothene pielieto integrētās mācību metodes. Nesen bērniem bija uzdevums illustrēt pasaku. Audzēkņi arī lasa Raiņa un Aspazijas dzejoļus, pēc tam katrs izvēlas vienu dzejoli un mēģina to uzzīmēt.”

 

Daina Grase, Briseles Latviešu skolas vadītāja:

„Mūsu skolu apmeklē bērni no pusotra gada līdz 12 gadu vecumam. Planšetes un datori lietoti netiek, arī tāfeles mums nav. Centrā ir skolotājs ar savu personību, zināšanām un talantu. Mazākajiem stundas aizrit dziedot, dejojot, stāstot stāstus. Mērķis ir, lai tiktu nodarbināti un attīstīti visi uztveres veidi. Ļoti domājam par vārdu krājuma paplašināšanu. Lielajiem audzēkņiem ir pulciņš „Dabas draugi”, viņi satiekas reizi mēnesī, lai kopā ar vecākiem dotos dabā – laivotu, orientētos utt. Tā kā šajā mācību gadā skolas telpas īrējām tuvu dzīvnieku parkam, kopā ar bērniem gājām vērot, kas parkā notiek.”