Ligita Kovtuna 11.04.2023
Ziemeļvidzemes pērle Valka šajās Lieldienās tiešām bija saposta kā brūte. Pirmā siltā pavasaŗa sestdiena bija izvilinājusi ārā vairāk cilvēku kā citkārt. Vecais, staltais Kultūras nams atvēris durvis daudziem ciemiņiem Valka aicināja uz senioru koŗu koncertu Ceļā uz Dziesmu svētkiem, un ieradušies seši viesu koŗi: Mantojums no Madonas, Inčukalna Atblāzma, Siguldas Gāle, Cēsu Ābele, no Valmieras pat divi vīru koris Baltie bērzi un jauktais koris Sudrablāse. Viesmīlīgie viesu uzņēmēji Valkas kultūras nama jauktais koris Dziesmu rota parūpējies gan par ciemiņu ērtībām, gan izklaidēm. Saviesīgā gaisotnē ciemiņi varēja gan ievingrināt balsis, gan patērzēt, beigās pat uzdejot, ielokot kājas pēc vairāk nekā divu stundu stāvēšanas uz podestiem. Un arī iemēģināt jaunos, košos tērpus kā cēsinieki.
Koncertu atklāja, protams, ar divām dižā novadnieka Jāņa Cimzes tautasdziesmu apdarēm Rīga dimd, ko diriģēt bija uzticēts autoritātei pieredzējušai diriģentei Tatjanai Tīrumai. Harizmatiska personība, ar jaudīgu diriģentes žestu, aizrautīga un pārliecinoša. Kolēģi savās pateicības uzrunās atklāti atzinās, ka vēro un mācās joprojām. Otru J. Cimzes apdari Krauklīts sēž ozolā diriģēja viņas kolēģis Aivars Trēziņš, savulaik populārā ansambļa Bumerangs mūziķis, arī pedagogs. Jauneklīgu stāju, ar precīzu žestu. Un asprātīgs nepalaida garām izdevību palaist joku, ka šī dziesma varētu būt Valkas himna, jebšu novada galva uzvārdā Krauklis No diriģēšanas brīvajos brīžos steidzās ar savu balsi papildināt tenorus. Komplimentus pelnījušas it visas diriģentes, tiklab emocionālā un sirsnīgā Madonas Ināra Stepāne, kā arī spridzīgā Inga Zirne, kuŗas žestam tik braši atsaucās Valmieras vīri. Klātesošo simpātijas vienbalsīgi iekaroja jaunais diriģents Ulvis Krieviņš, Cēsu Mūzikas vidusskolas izskolotā kordiriģēšanas nākotnes cerība. Drošs, noteikts, mūzikāli apdāvināts jauneklis, ko ceram drīzi satikt valsts vadošo diriģentu pulkā.
Tatjanu Tīrumu (pa kreisi) sveic cēsinieces diriģente Iveta Lapiņa (pa labi) un koŗa vecākā
Kori savos priekšnesumos un kopkorī atrādīja savu darbu, pošoties lielajiem Dziesmu svētkiem un tuvējai koŗu skatei, ko, kā bija skaidri redzams, sagaida ar lielu atbildību. Visu cieņu šo cilvēku darbam un nopietnajai attieksmei pret uzdevumu, ko viņi apņēmušies, latviešu Dziesmu svētku 150. gadadienā pierādīt, ka koŗdziedāšana ir svēti glabāta tradicija, kopta un godāta. Senioru koŗiem teicamā līmenī skan kā liriskā R. Tigula Aplīgoju rudzu lauku, tā arī repertuāra smagsvari Z. Liepiņa Svētī debesīs šo zemi un R. Paula Manai dzimtenei. Kopkoris skanēja vareni.
Dziesmu dienas vadību bija uzņēmies un prasmīgi veica Raimonds Reinholds, savulaik J. Cimzes Valkas bērnu mūzikas skolas mācību daļas vadītājs un vēl joprojām pūtēju pedagogs. Arī koŗa Dziesmu rota bass. Un veikls deju partneris, kā iznāca vērot saviesīgajā daļā, kad viņš grieza valsi ar savu dzīvesbiedri, savulaik Valkas kultūras dzīves vadītāju, šobrīd folkloras grupas Nāburgi dvēseli Mārīti Magoni. Žēl, ka šos pacilājošos, skanīgos svētkus nebija sanācis izbaudīt nevienam no šodienas Valkas kultūras dzīves vadītājiem. Nesatiku arī nevienu kolēģi no vietējās reģionālās preses. Tad nu ar šīm rindām gribu apliecināt nav, nu, nav likteņa nolemta panīkuma Latvijas reģionos! Valkā noteikti ne.
Atpakaļ