Brīvības piemineklis - tautas celts un aprūpēts
Inese Raubišķe    24.10.2017

 

 

Un, kur vien latvju mēli dzird,

Trīs zvaigznes visu ziņā.

Broņislava Martuževa

19. oktobris, Rīga, Brīvības piemineklis – pēc trīs mēnešus ilgas restaurācijas un apkopes darbiem saposts atkal uzmirdz un tiek svinīgi atklāts. Nostājas Goda sardze, monumenta pakājē ziedus noliek valsts augstākās amatpersonas, Rīgas domes vadība, Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji un ārvalstu vēstnieki.

 

Seko iepazīšanās ar restaurācijas darbu fotoekspozīciju un uzrunas, kuŗās tiek uzsvērtas Brīvības pieminekļa vēsture un idejiska nozīmība. 

 

Valsts prezidents Raimonds Vējonis : " … Gribu aicināt ikvienu no mums celt savu pieminekli Latvijai. Varam to izdarīt ar savām zināšanām, savu ikdienas darbu. Mūsu zināšanas, mūsu cilvēku sasniegumi, mūsu ikdienas darbs ir stipras valsts, stipras sabiedrības pamats. Tā būs mūsu dāvana Latvijas Simtgadē.” Valsts prezidents norādīja, ka ir atlicis mēnesis, līdz svinēsim mūsu valsts dibināšanas 99. gadadienu un ieiesim Latvijas Simtgades gadā, tādēļ ir svarīgi, ka tiek saposti visi svarīgākie valsts simboli.

 

Saeimas priekšsēde Ināra Mūrniece: “ … Brīvības piemineklis ir un vienmēr būs neizdzēšama latviešu tautas dvēseles sastāvdaļa.” Saeimas priekšsēde akcentēja, ka Brīvības piemineklis kopā ar Latvijas karogu, himnu un valsts ģerboni ir viens no svarīgākajiem Latvijas simboliem, viņa pauda gandarījumu, ka šodien atklājam to atkal sakārtotu un sakoptu,  tāpēc ir svarīgi vienmēr sekot līdzi, lai Brīvības piemineklis – latviešu tautas architektūras un tēlniecības šedevrs – tiktu regulāri techniski aprūpēts, un, kad rodas nepieciešamība, arī restaurēts. 

 

„Piemineklis ir Latvijas valstiskuma un mūsu tautas vienotības simbols, tādēļ bija ļoti svarīgi veikt visus nepieciešamos restaurācijas un sakopšanas darbus, lai 18. novembrī un nākamgad – valsts Simtgades kulminācijas sarīkojumos – varam lepni pulcēties pie savas tēvzemes brīvības simbola,” sacīja kultūras ministre Dace Melbārde.

 

Iepriekš Brīvības pieminekļa restaurācijas darbi notikuši divos posmos – laikā no 1980. līdz 1981. gadam un no 1998. līdz 2001. gadam. Pieminekļa iepriekšējā apkope tika veikta 2006. gadā – toreiz atjaunoja zvaigžņu zeltījumu. Pieminekļa rēgulāru aprūpi nodrošina Rīgas pilsētas pašvaldības aģentūra “Rīgas pieminekļu aģentūra” (direktors Guntis Gailītis), kas organizēja arī šī gada restaurācijas un apkopes projekta īstenošanu. Aģentūra rīkoja darbu veicēju konkursu, kurā uzvarēja SIA “Global Project” (valdes priekšsēdis Haralds Rutkovskis). No aģentūras puses ārkatīgi sarežģīto restaurācijas darbu norisi rūpīgi uzraudzīja galvenais architekts Ivo Graudums. Kopumā darbi izmaksāja 193 636 eiro (tos piešķīra valsts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem). 

 

Par labi paveiktu darbu patīkami dzirdēt arī atzinību."Rīgas pieminekļu aģentūras komanda un pieaicinātie eksperti paveikuši ļoti grūtu un atbildīgu darbu - par to izsaku visdziļāko pateicību. Tomēr, tuvojoties mūsu valsts simtgadei, vēl jāpaveic daudz darbu, kas svarīgi valstij un tautai. Novēlu, lai arī nākamos simt gadus mēs pavadītu tādā pašā aktīvā darbā, nemitīgi uzlabojot mūsu simbolus un piemiņas vietas,” sacīja Rīgas domes priekšsēdis Nils Ušakovs. 

 

Aizkustinoša bija aktrises Veras Gribačas Valteres uzstāšanās – māksliniece svētsvinīgi nolasīja Broņislavas Martuževas dzejoli “Brīvības piemineklis”, kam sekoja Gunta Gailīša un Rīgas pieminekļu aģentūras sabiedrisko pieminekļu nodaļas vadītājas Mārītes Šenbergas aicinājums visiem doties uz Brīvības pieminekļa Goda telpu un ierakstīties Goda grāmatā. Interesanti: šī īpašā grāmata pirmo reizi tika atvērta 2011. gada 17. novembrī, kad pieminekļa Goda telpu iesvēja archibīskaps Jānis Vanags. Skaistā grāmata, ar triju zvaigžņu rotājumu uz vāka, kuŗā savus vēlējumus Latvijai un piemineklim iemūžinājuši vairāki tūkstoši cilvēku, nu ir pierakstīta. Un šī gada 19. oktobrī tika iesākts jauns, tās otrais sējums.

 

Tautas celts un aprūpēts – bet gribētos arī zināt, kas konkrēti ticis paveikts trīs mēnešu laikā?

 

Edgars Janočko – akmens restaurātors, pieminekļa restaurācijas darbu vadītājs: “Vispirms jāsaka, ka man prieks, ka iekļāvāmies termiņos, jo laika apstākļi mūs ne tikai nelutināja, bet darbu veikšanai tie bija ļoti komplicēti. 

 

Triecientempā uzstādījām sastatnes un reāli pie paša pieminekļa sākām strādāt 4. augustā. Plānojām: mēneša laikā pabeidzam visu darbus, kas saistīti ar sastatnēm; tad tās ņemam nost, un mēneša laikā pabeidzam visu, kas ir apkārt, un vēl mēnesi strādājām pie iekšdarbiem. Sākām ar zvaigznēm – tagad tās ir notīrītas, atjaunots zeltījums; Brīvības tēls – pēc tā apsekošanas no iekšpuses un ārpuses, attīrīts no netīrumiem, ļaundabīgās patinas un pārklāts ar jaunu aizsargvaska kārtu, kas metallu pasargā no nokrišņiem un mazina netīrumu noturību. Akmens virsmu tīrīšanu sākām ar 19 metrus augstā obeliska travertīna daļu, kur pielietojām mikroabrazīvo tīrīšanas metodi, kā arī veicām travertīna atsāļošanu no vara savienojumu sāļiem. Simtprocentīgi nomainījām visas šuves, aizpildījām plaisas un beidzot virsmu pārklājām ar ūdeni atgrūdošu aizsargslāni. Obelisku pabeidzām trīs nedēļās (plūs vēl paguvām ar īpašu abrazīvu materiālu, kas ir divreiz mīkstāks par smiltīm, notīrīt pelēkā granīta skulptūras). Šajā darbā ir ļoti svarīgi ievērot darbu secību, jo, piemēram, kamēr strādā pie augšējās daļas, apakšējā nevar likt mīkstās šuves, jo putekļi salīp uz mīkstā materiāla un piekalst klāt. 

 

Ļoti svarīgi ir klimatiskie apstākļi – lai gaisā nav liels mitrums, bet nav arī pārāk sauss un saulains laiks, jo tad nākas smidzināt ūdeni, lai novērstu šuvju plaisāšanu. Ja augusts mums darbam bija labvēlīgs, tad septembris gluži pretējs – lietū elektroinstrumenti nav pielietojami ( tas ir saistīts ar darba drošības ievērošanu), nevaram likt arī šuves…  Lai nu kā – terases un pakāpienu bojātās šuves tika mechāniski izgrieztas, attīrītas un iestrādāts jauns šuvojums aptuveni 1500 metru garumā.

 

Pieminekļa iekštelpu aprūpes darbos atjaunojām sienu un kāpņu krāsojumu, kā arī veicām rūsējošo metalla daļu un betona stiegrojuma konservāciju.

 

Iekšējais darbs īstenībā bija tas trakākais – visa obeliska augstumā (kas pakāpeniski sašaurinās) līdz pat Brīvības tēlam ir metalla kāpnes, un pašā augšā var nostāties un strādāt tikai viens cilvēks. Gaisa apmaiņa – minimāla. Metalla kāpnes laika gaitā tikušas pārkrāsotas 4-5 reizes, bet zem šī krāsojuma sākotnēji uzklāts svina mīnijs – indīgs materiāls (manuprāt, to vairs īsti nekur neizmanto). Visas kārtas tīrījam nost līdz tīram metallam, bet saskarāmies ar to, ka viss sāka putēt, ieskaitot svina mīniju, spraukties ārā pa obeliska mazajiem lodziņiem un sēsties uz skulptūras. Logus nācas aizvērt un vajadzēja izdomāt, kā turpināt darbu, nodrošinot normālus apstākļus cilvēkiem. Zaudējām pāris svarīgas nedēļas, kamēr atradām īsto piegājienu: vienīgais variants bija gaisa padeve ar kompresoriem, tika pielietoti speciāli filtri un maskas, pa 30 m garām caurulēm piegādāts abrazīvais materiāls… Parēķināju, ka, sakopjot kāpnes, esam iznesuši ar spaiņiem apmēram divas tonnas atkritumu. Beidzot kāpnēm uzlikām gruntsslāni un tās nokrāsojām.

 

Par profesionālo un kvalitātīvo darbu gribu uzteikt visu komandu, tie ir restaurācijas speciālisti Sarmīte Gaismiņa, Kaspars Burvis, Agnis Tifentals, Dzintars Šīve, Inita Smila, Mārtiņš Zemturis, Mārtiņš Gothards, Jānis Balodis, Kristīne Lubgina, Māra Redoviča. “

Jauku dāvanu visiem, kas strādāja pie pieminekļa restaurācijas, kā arī šīs dienas nozīmīgā pasākuma dalībniekiem un viesiem sagādāja Rīgas pieminekļu aģentūra, ielūdzot noskatīties Ilonas Brūveres jauno filmu par tēlnieku Kārli Zāli un Brīvības pieminekļa celšanu “Ievainotais jātnieks ” kinoteātrī Splendid Palace.