Berlīnē iepazīst zaļo Latviju
Gregors Spoģis, Transhemp SIA pārstāvis    27.01.2015

 

Kad Berlīnes staltais radio tornis janvāra naktīs ietērpts koši zaļā gaismā,  tas pilsētas viesiem atgādina  Parīzes Eifeļtorni, bet vietējie zina  - ir sākusies Berlīnes starptautiskā „Zaļā nedēļa”,  Internationale Grüne Woche Berlin. Tas ir gadskārtējais Gaumenschmaus, kā to sauc berlīnieši, un tas nozīmē, ka šeit var ļoti daudz ko nogaršot un izbaudīt. Šogad  izstāde notika 80. reizi no 16. līdz 25. janvārim. Un tiešām, šogad šī pasaules vislielākā pārtikas, lauksaimniecības un dārzkopības patērētāju izstāde ir zaļa caur un cauri, jo  jubilejas izstādes partneŗvalsts ir Latvija – viena no pasaules viszaļākajām valstīm. Piedaloties šajā izstādē 20. reizi, Latvija nopelnījusi šo godpilno titulu. Tas, protams, uzliek lielu atbildību, un tika pielikti lieli pūliņi, lai izveidotu  iespaidīgi izstādes stendu vairāk nekā 600 m² platībā un ir apmēram sešas reizes lielāks nekā citugad.

 

Izstāde notiek kopš 1926. gada, un pēdējos gados tajā piedalījušies  apmēram 1700 uzņēmumu no gandrīz 70 valstīm, kas savu produkciju 124 000  m² rāda vairāk nekā 400 000 apmeklētājiem. Tie nu tiešām ir iespadīgi skaitļi un norāda uz plašo  starptautisko interesi.

 

Latvijas logo un vadmotīvs ir „Izbaudi Latviju nesteidzoties” jeb Lettland – Nimm Dir die Zeit. Vācieši to saprot un atpūšas.

 

Latvijas kopstends pārliecina ar savu izteikti lauciniecisko ietērpu, ar fotoattēliem, kuŗos ābeļdarzi, lauku ainavas un jūras piekrastes skati. Izvietoti tematiskie stendi „Pļava”, „Dārzs un drava” un „Zivju sēta”. Te arī  četri izlejamā alus stendi un vairākas  letes, pie kuŗām ikvienam izstādes apmeklētājam ir iespēja iepazīties, pagaršot un iegādāties Latvijas labumus. Pašā vidū milzīgs ozols, kuŗa stumbrā iemitinājusies  restorāna Lido virtuve.

 

No Latvijas izstādē savu pārtikas produkciju atsūtījuši ap simt ražotāju, bet paši Berlīnē ieradušies ap pussimt. Katram dota iespēja  personīgi prezentēt un piedāvāt savus produktus. Šo iespēju izmantojot, daudzi ieguva ļoti vērtīgu pieredzi. Pat Vācijas televīzija izmantoja iespēju rādīt un stāstīt par unikālo latviešu alu ar kaņepēm, ko ražo Ilģuciema brūzis, un saldējumu ar alus garšu no Skrīveriem. 

 

Varētu domāt, ka visi lielie un zināmie Latvijas pārtikas ražotāji piedalās šajā  starptautiskajā izstādē, tomēr tā nebūt nav. Jo tie jau sen vairs nav Latvijas uzņēmumi, bet gan citu valstu korporāciju īpašumi un savu tirgu viņi neredz Vācijā un Rietumeiropā. Tā nu jāatsaka, piemēram, Laimas un Staburadzes kārumu  tīkotājiem, jo šo produktu Latvijas stendā vienkārši nav... 

 

“Zivju sētā” jau pirmajā dienā tika izpirkti visai nedēļai paredzētie krājumi, un tās virtuve vienkārši nespēja apmierināt milzīgo pieprasījumu pēc šprotu, nēģu un mencu aknu maizītēm. „Zivju sēta” ir Latvijas zivju pārstrādes asociācijas stends. Man visiespaidīgākais brīdis  te  tomēr nebija zivju baudas izvirdums, bet gan spontāns pēcpusdienas koncerts, ko sniedza  pazīstamais diriģents un nu jau arī polītiķis Arvīds Platpers, un kuŗā viņš ar arkordeonu virtuozi nospēlēja  zvejnieku dziesmas un balādes.

 

“Dārzs un drava” ir apvienots dārzkopības un biškopības nozaru produktu stends. Šeit tirgoja ne tikai medu, kaņepju eļļu un citus kaņepju produktus, kā gotiņas ar kaņepēm un kaņepju raušus. Lielāko stenda daļu gan aizņēma augļu un ogu sukādes, konfektes, sīrupi, sulas, sidri, vīni, kā arī augu tējas, žāvētie augļi, bērzu sula un pat bērzu sulas dzirkstošais vīns. Te tirgoja  arī tradicionālo Latvijas rudzu rupjmaizi.

 

“Pļavas” stendā piena un  gaļas produkti, arī bioloģiskie produkti. Te var nobaudīt arī dažādus citus piena produktus,  strausu, trušu, putnu un jaunlopu gaļu, desas. Te arī baudāmi dažādi šķiedrvielu produkti un sēklas maisījumi, kā arī maize.

 

Piedāvāto  produktu klāsts patiesi ir daudzveidīgs un rada  ļoti pozitīvu ainu par Latvijas augstvērtīgajiem un veselīgajiem produktiem. Visu stendos nobaudīto ēdienu var „noskalot” ar dažādiem minerālūdeņiem, sulām, kvasu vai ar Bauskas, Piebalgas, Ilģuciema, Brāļa vai Lido alu, vai arī ar dažādiem vīniem un degvīniem.

 

Lielajam notikumam par godu, Latvijas Pasts dienu pirms izstādes atklāšanas Rīgā izdeva jaunu pastmarku, kas veltīta Berlīnes izstādei, un uz kuŗas Latvijas zilās govs attēls. Izstādes apmeklētāji varēja nosūtīt  pastkarti ar šo pastmarku un saņemt speciālo izstādes zīmogu un aizsūtīt saviem mīļajiem sveicienu no “Zaļās nedēļas”, iemetot pastkarti Latvijas Pasta oficiālajā pastkastītē, kas uzstādīta tieši izstādes vajadzībām. Šo pastu, kā novēroju piecās dienās, gan izmantoja galvenokārt stenda darbinieki.

 

Tālu aiz Latvijas robežām zināmais “Lauku ceļotājs” sadarbībā ar Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai izdevis ļoti skaistu pastkaršu seriju - 20 pastkartes, kuŗās attēlotas latviešu tradicionālās izdarības - sēnošana, ogošana, siera siešana, pirtī iešana, kā arī latviešu iemīļotie ēdieni. “Lauku ceļotājs”, protams, interesentus iepazīstināja ar  tūrisma iespējām Latvijas novados. 

 

Izstādē vēl bija arī amatnieku stends, kuŗā pieredzējuši tautas daiļamata meistari rādīja kokgriezēja, grozu pinēja, audēja un citas tradicionālās amatnieka prasmes. Turpat  amatniecības izstrādājumus arī varēja iegādāties. Interese bija ļoti liela. 

 

Stenda centrā bija liela atpūtas zona, restorāns, kuŗā apmeklētāji varēja baudīt latviešu virtuvi. Un kas gan būtu laba atpūta un labs ēdiens  bez kārtīgas tautiskās mūzikas! Katru dienu ap pusdienlaiku uz skatuves kāpa Latgales jauniešu postfolkloras grupa “Rikši”. 

 

Izstādi apciemoja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un arī pats valsts prezidents Andris Bērziņš,  diemžēl lielāko laika daļu viņi pavadīja speciāli iekārtotā pieņemšanas mājā. Tur pirmajās dienās tiešām notika sēdes un pieņemšanas, bet vēlāk gan par to rezultātiem nekas netika dzirdēts un namiņš stāvēja tukšs. Arī prezidenta vizīte stendā drīzāk  bija  tāda ātrā apgaita. 

 

Arī Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks pāris stundas pakavējās Latvijas stendā un tur aprunājās ar cilvēkiem. Daudz bija arī Vācijā dzīvojošo tautiešu,  gan vecie trimdinieki, gan arī jaunās ģimenes ar bērniem.

 

Vēlos atzīmēt, ka Latvijas stenda darbinieki  labi prata sarunāties vācu valodā un  darbs bija labi organizēts. Pats esmu piedalījies vairāk nekā divdesmit starptautiskās izstādēs kā tirgotāja pārstāvis un agrāk esmu apmeklējis arī Latvijas stendu šajā izstādē. Varu ar pārliecību teikt, ka šis bija līdz šim vislabāk noorganizētais un sagatavotais Latvijas stends „Zaļā nedēļā”. Liels paldies Latvijas tirdzniecības vadītājai Īrisai Rozei-Posumai un viņas komandai par darbu! Labprāt brauksim un tirgosimies atkal 2016. gadā.

 

Ielādēju...