Baltijas ceļam Igaunijā, Latvijā un Lietuvā - 25 gadi
Valija Berkina    19.08.2014

 

 

23. augustā pie Brīvības pieminekļa Rīgā ar vērienīgu sarīkojumu - ar Igaunijas premjērministra Tāvi Reivasa, Lietuvas premjērministra Aļģirda Butkeviča un Latvijas Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas svinīgām uzrunām un Baltijas valstu mākslinieku mūzikas priekšnesumiem - 1989.gada 23. augustā notikušā Baltijas ceļa 25 gadu jubilejas svinības sasniedz kulmināciju. Atkal igauniski, lietuviski un latviski skan Baltijas ceļa himna „Atmostas Baltija!”. Līdz augusta beigām visā Latvijā un plašajā pasaulē, kur mīt latvieši, lietuvieši un igauņi, notiek Baltijas ceļa 25.gadadienai veltīti sarīkojumi un izstādes.

 

23. augustā aprit 75 gadi pēc Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas 1939. gada 23. augustā, kad PSRS un Vācija sadalīja ietekmes sfairas Austrumeiropā, un  Latvija, Igaunija un Lietuva tika okupētas. Savukārt pirms 25 gadiem Baltijas ceļš, kas pasaulei pavēstīja par pirmajiem tautas atmodas soļiem, kad Latvijas Tautas fronte (LTF) kopā ar Lietuvas Sajudis un Igaunijas Rahvarinne var iegūt īstu polītisku spēku visu trīs Baltijas valstu neatkarības atgūšanai. 1989. gada 23. augustā vairāk nekā  divi miljoni cilvēku, sadevušies rokās, veidoja 600 km gaŗu dzīvo ķēdi: no Igaunijas - Tompea pils pakājes Tallinā - cauri Latvijai līdz  Lietuvai - Ģedimina torņa pakājei Viļņā, simboliski savienojot Baltijas valstu galvaspilsētas, lai pievērstu pasaules uzmanību vēsturiskiem notikumiem balstijas valstīs. Baltijas ceļa gājēji igauņu, latviešu un lietuviešu valodā teica cits citam: „Par brīvību — jūsu un mūsu!”

 

Baltijas ceļš ir ierakstīts Ginesa rekordu grāmatā kā gaŗākā (600 km) rokās sadevušos cilvēku ķēde. Bet pirms pieciem gadiem - 2009. gada 30. jūlijā protesta akcija Baltijas ceļš tika iekļauta UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” starptautiskajā reģistrā - Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopīgi sagatavotā nominācija „Baltijas ceļš – cilvēku ķēde trīs valstu vienotiem centieniem pēc brīvības”. Šajā reģistrā ir ietverti nozīmīgākie dokumenti, kas ataino vēsturiskās akcijas sagatavošanu un norisi. Tāda mēroga notikums ir jādokumentē vispusīgi, ievērojot arī cilvēku individuālo pieredzi, kas kopā veido Baltijas valstu iedzīvotāju kopīgo sociālo atmiņu.

 

Liepājas mūzeja nodaļā „Liepāja okupāciju režīmos” līdz 28. septembrim apskatāma Latvijas Valsts archīva un Latvijas Tautas frontes mūzeja veidotā ceļojošā izstāde „Tautas vienotība ceļā uz neatkarību”, kuŗā iekļauti arī vēsturiskie materiāli par Baltijas ceļu. Izstādes atklāšanā liepājnieki dalījās atmiņās par to, kas piedzīvots pirms 25 gadiem. Daugavpils Novadpētniecības un mākslas mūzejā 18. augustā atklāja Baltijas ceļam veltītu izstādi „Man pieder tēvu zeme...”. No 20. līdz 24. augustam Latvijā, Lietuvā un Igaunijā norisinās Baltijas ceļa daudzdienu velobrauciens, kuŗā piedalās 20 komandas no 16 valstīm. Latvijas territorijā riteņbraucēji aizvada divus posmus: Rīga – Sigulda un Valmiera – Pērnava. Bijušais Latvijas Tautas frontes (LTF) Cēsu rajona nodaļas Baltijas ceļa izpildgrupas priekšsēdis Ivars Prauliņš atceras, ka  no Valmieras rajona līdz Rīgas rajona robežai Cēsu nodaļai talkā braukuši ļaudis  no Daugavpils, Ludzas, Krāslavas, Ogres un Madonas rajona LTF nodaļām. Vienotā ķēdē stāvējuši aptuveni 50 000 cilvēku.

 

Lai dokumentētu 1989. gada notikumus, godinot Baltijas ceļa 25. gadadienu, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija sadarbībā ar partneŗiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā īsteno projektu „Baltijas ceļa stāsti”, aicinot ikvienu pierakstīt savu atmiņu stāstu par piedalīšanos Baltijas ceļā līdz š.g. 30. oktobrim tīmeklī http://www.thebalticway.eu/stasti/, pievienojot arī foto un video materiālus, kā arī norādot kartē vietu, kur Baltijas ceļā pats ir stāvējis 1989. gadā. Atmiņu stāsti tiks sakopoti Baltijas ceļa 25. gadadienai veltītā kollekcijā, kas Latvijā tiks nodota glabāšanā Nacionālajam vēstures mūzejam un Tautas frontes mūzejam kā nozīmīga Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma daļa. Savukārt digitālizētās fotografijas nonāks Latvijas Nacionālās bibliotēkas un digitālās bibliotēkas Europeana archīvā. Spilgtākie 25 stāsti Latvijā, Lietuvā un Igaunijā tiks sakopoti Baltijas ceļa 25. gadadienai veltītā elektroniskā izdevumā.