Baleta dzīres Nacionālajā operā
Gundega Saulīte    30.03.2015

 

Sestdien, 28. martā, Latvijas Nacionālajā operā A. Glazunova baleta „Raimonda” otrajā pirmizrādē nokļuvu visīstākajās klasiskā baleta dzīrēs. Par godu un atzinību Nacionālā baleta trupai, tās mākslinieciskajam vadītājam Aivaram Leimanim, kuŗš  ir arī jaunā iestudējuma choreografs, un ikkatram izrādes dalībniekam kā uz skatuves, tā orķestŗa bedrē un aiz skatuves, jāsauc: „Bravo! Izcili!” Ne velti pēc mūzikas beigu akordiem publika draudzīgā vienotībā vēl ilgi, kājās stāvot, godināja solistus, kordebaletu, diriģentu Jāni Liepiņu un choreografu. 

 

Trīs cēlienu gaŗumā līdz ar notikumiem uz skatuves bija izdzīvota daudzveidīgu emociju gamma. Stāsts par viduslaiku daiļavu Raimondu, viņas iemīļoto bruņinieku Žanu de Brienu un saracēņu valdnieku Amderahmanu, ko 19. gadsimta beidzamojos gados sacerējis dižais baletmeistars Mariuss Petipā, uz mūsu skatuves iestudēts ar vērienu un talantu. Tik izsmalcināta, dejas formā precīza un izteiksmīga, romantiskā pārdzīvojuma tiešumā iedzīvināta talantu saplūsme Latvijas baletā sen nebija pieredzēta.

 

Par šo māksliniecisko spēju skaisto, daudzkrāsaino un emocionāli silto uzplauksmi milzīgs prieks. Mūsu steidzīgajā un visumā paviršajā laikmetā skatītājiem tiek dāvāta iespēja  piedzīvot estētisku baudījumu, ko sniedz klasiskā baleta skaidrība un visas baleta trupas atdevīgais, iedvesmotais darbs. Baudu gūstam, gan priecājoties par Ināras Gaujas brīnišķīgo scēnografiju un krāsu rotaļu mākslinieces radītajos tērpos, gan sekojot ar pašmērķīgiem „atradumiem” nepiesārņotai darbībai, kas uz priekšu virzās tikai dejas līdzekļiem, un, protams, līdz žilbinošai spozmei izslīpētajai dejas priekšnesuma meistarībai, ko uztveŗam vienā elpā ar mūziku. 

 

Jānovēl Latvijas Nacionālā baleta trupai visā turpmākajā „Raimondas” skatuves mūžā saglabāt šo iedvesmu un jaunatklāsmes prieku. Bet pavisam konkrēta atzinība un sajūsma par Baibas Kokinas Raimondas spožumu un sirds siltumu; Sergejam Neikšinam  Žana de Briena lomā uzslava par galanto partnerību un bezgala vieglo soli;  Raimondam Martinovam ”bravo” par bagātā valdnieka fascinējošo tēlu, kas, šķiet, visu opernamu pakļāva savam kaislīgajam pārdzīvojumam un plastikai.

 

Īpaša slavas dziesma pienākas sieviešu kordebaletam, ar tādu sniegumu varētu lepoties jebkuŗa augstākās klases trupa. Izrāde par romantiskās mīlestības triumfu ir piedzimusi, tā apliecina Latvijas baleta pilngatavību un spēju pārstāvēt sava teātŗa un savas valsts labo slavu.

 

Biļetes ŠEIT