Astoņpadsmito reizi
   14.01.2014

Astoņpadsmito reizi

Ilgonis Bērsons,
K. Dziļlejas fonda valdes priekšsēdis  

Decembrī notikušajā Kārļa Dziļ­­le­­jas balvas piespriešanā un pa­­­sniegšanā K. Dziļlejas fonda valdes sekretāre Maija Kalniņa paziņoja, ka šis studentu, bakalauru un ma­­­­ģistru darbu konkurss notiek 18. reizi, tātad sasniedzis savu „piln­­ga­dību”.

Konkursu organizēja Maija Kal­­niņa. Iesniegtos astoņus darbus vēr­­tēja Astrīda Cīrule, Māra Gru­­dule, Maira Valtere, Andrejs Grāpis, Māris Salējs (Marians Rižijs) un šīs informācijas autors.

Notika tā, ka pirmo reizi sacen­­sībai nebija iesūtīti sēemestŗu dar­bi. Bakalauru grupā piešķīrām di­­­­­vas godalgas (katra pa simt latiem) – Baibai Kauliņai  (Latvijas Kultūras akadēmija, darba zinātniskais vadī­­tājs profesors Raimonds Briedis) par pētījumu „Paradoksa poētika Imanta Ziedoņa dzejas atskaņu semantikā” un Arnim Koroše­vs­­kim (Latvijas Universitāte, zin. vad. asoc. prof. Ieva Kalniņa) par studiju „Reālisms Andreja Upīša romānos „Sieviete” un „Zaļā zeme”. Maģistra darbu grupā visaugstāk novērtē­jām Sanitas Briežkalnes (LU, zin. vad. Dr. philol. Pauls Daija) pētī­­ju­­mu „Daniela Defo „Robinsona Krū­­zo” pirmie tulkojumi Latvijā un Lietuvā apgaismības ideju kon­tekstā”. Viņa saņēma simt piecdes­mit latu.

Darbu publiskajā vērtēšanā pie­­dalījās apbalvotie, viņu docētāji, žū­­­rijas locekļi, Fonda valdes priekš­sēde Līvija Volkova un citi. M. Kal­­niņa nolasīja no Zviedrijas atsūtīto Fonda Goda priekšsēdes, izcilā zi­­­nātnieka un rakstnieka meitas Il­zes Zīvertes apsveikumu:
Kārlis Dziļleja priecājās, ka viņa dzimšanas diena, 13. decembris, ir arī gaismas nesējas Lūcijas diena. Ap­­­sveicu jaunos zinātniekus un no­­­vēlu jums darīt gaišākas Latvijas dienas. Latvija būs tāda, kādu jūs, jaunā paaudze, to veidosit. Ne­­­­meklējiet laimi svešās zemēs, ne­­­prasiet, ko Latvija lai dod jums, bet jautājiet, ko jūs varat dot Latvijai. Paldies visiem Kārļa Dziļlejas fonda darbiniekiem. Laimīgu jauno gadu visiem!    

Teiksim: „Labsajūtām bagātu gadu Ilzei Zīvertei, mūsu atbalstī­tājai – patronesei!”

Divi secinājumi:
Jauno zinātnieku redzeslokā ir gan vissenākie un senie laiki, gan pārvērtējamie darbi, kas radušies okupētajā Latvijā, gan modernisms.

Mums ir zinātnieku noturība. A. Koroševskis ar Dziļlejas balvu apsveikts atkārtoti, bijušie prēmi­jas laureāti ir gan M. Valtere (tagad Jāņa Akuratera mūzeja direktores vietniece), gan prof. Daija.

Pēc tam, kad viesmīlīgajā Akura­­tera mūzejā apbalvotie bija saņē­­muši Kārļa Dziļlejas darbu izlasi „Es  atceros savu novadu” (t. i., Tal­­­su pusi), nogaršojuši rakstnieka at­­­ceres kliņģeri, Andrejs Grāpis ie­­sniedza projektu Dziļlejas romāna „Garlībs Merķelis” (1935, ar pseu­donimu K. Lejnieks) atkārtotai iz­­­došanai. To atbalstījis Ķekavas no­­­vads, un mūsu Fonds apsolīja darīt to pašu. Viens no mūsu  darba uz­­­­de­vumiem ir Dziļlejas literārā man­­­tojuma pētīšana un populāri­­zēšana.