Arvo Perta un Ērika Ešenvalda pasijas skanēs Doma baznīcā
Rinta Bružēvica    17.03.2015

 

VSIA “Latvijas Koncerti”, Sinfonietta Rīga, Latvijas Radio koris un diriģents Sigvards Kļava 3. aprīlī, Lielajā Piektdienā, aicina uz koncertu “Arvo Perts un Ēriks Ešenvalds. Pasijas” Rīgas Domā. Arvo Perta “Jāņa pasija”, Ērika Ešenvalda “Lūkas pasija”, kā arī Pētera Vaska skaņdarbs The Fruit of Silence (“Klusuma auglis”) vedīs klausītājus pa ticības, cerības un mīlestības ceļu pretī Lieldienu rītam. 

 

Koncerta solisti - Ieva Parša, mecosprāns; Jānis Kurševs, tenors; Daumants Kalniņš, baritons; Rihards Millers, baritons. Koncertā piedalīsies arī Liepājas Simfoniskā orķestra kvartets: Ilze Zariņa, vijole; Ēriks Kiršfelds, čells; Mārtiņš Zālīte, oboja; Artis Zēns, fagots. Dzirdēsim arī Radio kora solistus - Agati Burkinu, Līgu Paegli, Gundaru Dziļumu un Kārli Rūtentālu. Pie ērģelēm Ilze Reine.

 

Pasiju tēma atspoguļo Kristus ciešanu ceļu. Liturģijas pirmsākumos pasiju jeb stāstu par Kristus ciešanām vienkārši lasīja.

Šī gada jubilāra - pasaules slavenā komponista Arvo Perta sarakstītā “Jāņa pasija” ir attiecināma uz pasiju liturģisko periodu, kas stāstījuma veidā atklāj kristīgās ticības pamataspektus. Perta pasiju no citiem liturģiskiem darbiem atšķir klusums un daudzās pauzes. “Klusums vienmēr ir pilnīgāks nekā mūzika,” saka Arvo Perts. “Vajag tikai iemācīties to saklausīt”.

“Es pilnīgi droši varu teikt, ka Arvo Perts ir radoša personības, kas ir fundamentāli ietekmējusi šodienas mūzikas kārtību un būtību ne tikai Igaunijas, Baltijas, Ziemeļvalstu reģionā, bet noteikti arī visā pasaulē”, saka diriģents Sigvards Kļava. “Viņa mūzikā  īpašais ir tas, ka par to nevajag runāt, bet klausīties. Būtiskākais ir saprast, ko tā stāsta. Perta mūzika iedarbojas ne tikai empīriski, bet arī satur sevī milzīgu vēstījumu, ticības spēku, godīgumu, cilvēcisku dziļumu.” 

 

 

Ēriks Ešenvalds “Lūkas pasijā” piedāvā 21. gadsimta stāstu par Lieldienu notikumu. “Lūkas pasija bija Sigvarda Kļavas iniciatīva. Pirms desmit gadiem es uzrakstīju opusu “Kristus ciešanas un augšāmcelšanās”, un tās bija pirmās muzikālās sajūtas, uzdrīkstēšanās ielikt šo stāstu mūzikā”, stāsta Ešenvalds. “Lūka rāda Kristu kā Cilvēka Dēlu, un šī cilvēcība ir ļoti klātesoša arī Lūkas evaņģēlijā. Mans stāsts mūzikā aizsākas ar brīdi, kad Pilāts nodod Kristu pūļa varā – tur raud sievas, viņa pēdējais apģērbs tiek sadalīts, kareivjiem savā starpā metot kauliņus. Bet šiem dramatiskajiem notikumiem es pretstatu kaut ko gaišu no Kristus dzīves iepriekšējiem gadiem, gaišas epizodes no Kristus bērnības, kad viņš guļ un māte skaita vakara lūgšanu. Arī to, kad Kristus ir paaudzies un visticamāk apguvis sava tēva Jāzepa arodu, galdniecību.

 

Ir spēcīga sajūta apzināties, ja pirms desmit gadiem Kristus roka glaudīja koku, apstrādājot to, tad ciešanu ceļā uz Golgātu viņam šis koks ir jānes. Tur ir pretruna un reizē brīnums, ka krusts glābj cilvēci. Un par to arī ir šis opuss. Solisti skaņdarbā nepilda konkrētu lomu, izņemot Daumantu Kalniņu, kurš ir pazudušais dēls, jo tikai Lūkas evaņģēlijā atrodama Kristus līdzība par pazudušo dēlu. Pētot, ar ko Lūkas evaņģēlijs atšķiras no citiem, sapratu, ka vēlos izstāstīt mūzikā par šo pazudušo dēlu.”

Ar Mātes Terēzes vārdiem rakstīto darbu The Fruit of Silence Pēteris Vasks raksturo kā pavisam klusu meditāciju par ceļu: "Uz šī ceļa stabiņiem ir piecas norādes – lūgšana, ticība, mīlestība, kalpošana, miers. Ar šo darbu vēlos atgādināt par šāda ceļa esamību."

Biļetes “Biļešu paradīzes” kasēs