Raits Eglītis 27.02.2018
Pasaules brīvo latviešu apvienības jaunā vadība ieradās Rīgā, lai četru dienu laikā, no 19. līdz 22. februārim, tiktos ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, Ministru prezidentu Māri Kučinski, ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski un kultūras ministri Daci Melbārdi, kā arī lai Saeimā iepazītos ar Diasporas likuma projekta izstrādi.
Vizīte, kas nejauši sakrita ar trauksmainajiem notikumiem ap ABLV.lv banku un Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēvica aizturēšanu un apvainošanu kukuļizspiešanā, simboliski iesākās ar NATO Stratēģiskās komunikācijas un Izcilības centra apmeklējumu un tikšanos ar tā direktoru Jāni Sārtu, kurš laipni piekrita būt viesis ALAs 67. kongresā Vašingtonā.
Tikšanās gaitā tika pārrunāti jautājumi, kas saistās ar vēlēšanu sistēmu aizsardzību gan šeit, Latvijā, gatavojoties Saeimas vēlēšanām, gan ASV, gatavojoties šī rudens mid-term vēlēšanām, kā arī tas, kā pasaules latviešu organizācijām aizstāvēt savu elektronisko datu drošību, ticamību un reputāciju moderno komunikāciju un viltus ziņu pasaulē. J. Sārts uzsvēra, cik svarīgi organizācijām ir izveidot un saglabāt savu ticamību un reputāciju, kas nodrošina komunikatīvo ietekmi sabiedrībā. Viņš arī izteica cerību, ka PBLA un tās dalīborganizācijas ar savu darbu veicina to, ka latvieši pasaulē uztur savu latvisko identitāti elektroniskās informācijas vidē.
PBLA pārstāvji viesojas Ārlietu ministrijā
Pasaules brīvo latviešu apvienības pārstāvjiem Ārlietu ministrija Diasporas lietu ministra Ata Sjanīta gādībā šajā saspringtajā nedēļā kļuva par tādu kā izejas punktu citām tikšanām. Pirmdien, 19. februārī notika pārrunas ar ministrijas parlamentāro sekretāri Zandu Kalniņu-Lukaševicu un speciālo uzdevumu vēstnieku diasporas jautājumos Ati Sjanītu.
Tikšanās gaitā tika pārrunāta un saskaņota ārlietu ministrijas un PBLA nostāja pašlaik Saeimas ārlietu komisijā topošajā Diasporas likumprojektā. PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte uzsvēra, ka, izstrādājot Diasporas likumu, PBLA vissvarīgākais ir, lai tiktu ievērots vienlīdzības princips starp tautiešiem ārzemēs un Latvijā. Mēs nekādā gadījumā negribam, ka ārvalstīs dzīvojošie tautieši būtu priviliģētākās pozīcijās nekā Latvijas iedzīvotāji, teica K. Saulīte. Mēs negribam nekāda veida diskrimināciju ne vienā, bet arī ne arī otrā virzienā.
P. Blumbergs savukārt uzsvēra četras galvenās PBLA prioritātes, kas būtu jānostiprina plānotajā likumā atbalsts diasporas izglītībai, sadarbībai kultūras jomā, valsts drošības stiprināšanai un arī remigrācijas veicināšanai. Ārlietu ministrijas pārstāvji informēja, ka viņi sadarbojas ar Saeimas komisiju likuma izstrādāšanā un iestājas par to, lai likums tiktu izstrādāts pamatīgi, detalizēti un lai tas netiktu sasteigts un polītizēts šajā vēlēšanu gadā.
PBLA viesojas Izglītības ministrijā
Pasaules brīvo latviešu apvienības un Amerikas latviešu apvienības pārstāvji 20. februārī tikās ar Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski un ministrijas Valsts sekretāra vietnieci Guntu Arāju.
PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte iepazīstināja izglītības un zinātnes ministru ar Saeimai 19. februārī nosūtīto PBLA vēstuli, kurā PBLA aicina Saeimas deputātus visdrīzākajā laikā pieņemt vitāli svarīgo lēmumu par pāreju visā Latvijā uz izglītību valsts valodā. Ministrs Šadurskis izteica gandarījumu un pateicību PBLA par atbalstu šai nozīmīgajā izglītības reformas jautājumā, kas skaŗ pāreju Latvijas skolās uz izglītību latviešu valodā. PBLA vadība ministram izteica vēlmi nodrošināt valsts pamatbudžetā diasporas izglītības pamatvajadzības, jo īpaši nesen izveidotajām latviešu skolām Eiropā.
Ministrs Šadurskis arī informēja PBLA pārstāvjus par Saeimā virzītajiem grozījumiem Vēlēšanu likumā, kas ļautu ārvalstīs dzīvojošajiem pilsoņiem balsot ne tikai Rīgas vēlēšanu apgabalā, bet arī citos apgabalos. Nezinot, kā veiksies ar šiem likuma grozījumiem, ministrs tomēr aicināja tautiešus būt aktīviem un piedalīties Saeimas vēlēšanās.
PBLA pārstāvji tiekas ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni
Tiekoties ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, galvenais sarunu uzsvars tika likts uz drošības jautājumiem, kā arī uz ekonomisko atbalstu Latvijai.
Drošības jautājumā prezidents Vējonis uzsvēra to, cik svarīga ir Kanadas bruņoto spēku vadītā bataljona klātbūtne Latvijā, prezidents stāstīja arī, ka valsts ir pateicīga un veicina arī jebkādu ASV militāro klātbūtni Latvijā. Prezidents aicināja Amerikas latviešu apvienību darboties, lai panāktu to, ka NATO Stratēģiskās komunikācijas un izcilības centrā Rīgā būtu kāds ASV NATO spēku pārstāvis. Prezidents teica, ka tas būtu svarīgi Latvijai, jo kaut vai emocionāli cilvēciskajā plāksnē Latvijas iedzīvotāji justos drošāk, ja te būtu kaut daži ASV karavīri.
Runājot par topošo diasporas likumu, Valsts prezidents izteica bažas, lai vēlēšanu gaisotnē tas nekļūtu par lozungiem un nepildāmiem solījumiem pilnu likumu. Tam jābūt praktiskam, nevis deklarātīvam likumam, teica prezidents.
PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte uzsvēra labo sadarbību ar Ārlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras un Ekonomikas ministrijām likuma izstrādē un teica, ka tiks mēģināts panākt līdzsvaru starp dažādām interesēm, starp latviešiem ārvalstīs un Latvijas iedzīvotājiem.
P. Blumbergs savukārt, dalījās iespaidos par Čikāgā notikušo ekonomisko konferenci Spotlight Latvia un aicināja prezidentu piedalīties 2018. gada jūnijā plānotajā PLEIF Valmierā. PBLA vicepriekšsēdis arī pārrunāja ar Valsts prezidentu sadarbību valsts drošības stiprināšanā caur Michigan National Guard un ALAs nacinālpolītisko darbu Vašingtonā un aktīvitātēm ASV.
PBLA pārstāvji tiekas Ministru prezidentu Māri Kučinski
Tiekoties ar Ministru prezidentu, pārrunāto jautājumu loks bija praktisks. M. Kučinskis izteica atzinību PBLA par iesaisti Valmieras PLEIF rīkošanā. M. Kučinskis izteica cerību par to, lai Diasporas likuma sagatavošana netiktu sasteigta, bet atzina, ka likums kā tāds ir vajadzīgs.
Tas iedarbinās praktiskus mechānismus sadarbībai ar diasporu un tās atbalstam, teica M. Kučinskis. Viņš arī atkārtoti izteica savu atbalstu tam, ka financiālais atbalsts diasporai ir jāiekļauj valsts bazes jeb pamatbudžetā.
Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī ekonomisko sadarbību starp valsti un diasporu, ASV un Kanadas diasporas atbalstu valsts drošībai un remigrācijas jautājumus, ko P. Blumbergs uzsvēra kā vienus no svarīgākajiem. M. Kučinskis bija priecīgs uzzināt par darbu, ko veic biedrība Ar pasaules pieredzi Latvijā un solīja jauniešus uzaicināt pie sevis, lai iepazītos ar platformas Your Move.lv darbu. Tikšanās notika draudzīgā pozitīvā gaisotnē un vēlāk vakarā Ārvalstu tirdzniecības kameru Latvijā rīkotajās vakariņās Ministru prezidents tikšanos ar PBLA pārstāvjiem pieminēja savā uzrunā kā pozitīvas sadarbības piemēru un patiesu atbalstu valstij.
Tikšanās ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču un Kultūras ministri Daci Melbārdi
Tikšanās ievadā ārlietu ministrs E. Rinkēvičs PBLA pārstāvjiem uzsvēra, ka notikumi, kas saistīti ar neseno banku krizi Latvijā, liks Latvijai sakārtot tā saucamo nerezidentu banku finanču sektora vidi, kur līdz šim dominējusi apšaubāmas izcelsmes nauda.
Ministrs, tāpat kā citas amatpersonas, uzsvēra, ka ir svarīgi izveidot tādu jauno Diasporas likumu, kas ir atbalstāms un darbojas. Sarakstīt saukļus par to, kā mēs mīlam tautiešus ārzemēs, neko nenozīmēs, teica ministrs. Mums jāpanāk, lai būtu juridiskā baze tiem, kas vēlas atgriezties, un likumā nostiprināts atbalsts tiem, kas paliek un vēlas sadarboties ar Latviju. Tikšanās dalībnieki neformāli pārrunāja arī gatavošanās Saeimas vēlēšanām, iecirkņu skaitu palielināšanu ārvalstīs un to, kā organizācijas un vēstniecības var sadarboties, lai palielinātu vēlētāju aktīvitāti un dalību.
Kultūras ministre Dace Melbārde apsveica Kristīni Saulīti un Pēteri Blumbergu amatos un izteica vēlējumu turpināt labo sadarbību. Ministre apstiprināja savu dalību ALAs 67. kongresā Vašingtonā un priecājās par iespēju svinēt Baltā galdauta svētkus kopā ar tautiešiem. PBLA priekšsēde informēja ministri par savu dalību Eiropas latviešu reģionālajos Kultūras svētkos Nīderlandē no 23. Līdz 25. februārim.
PBLA pārstāvjiem arī bija iespēja Latvijas Republikas Saeimā piedalīties diasporas likuma darba sēdē, ko vadīja deputāts no Nacionālās apvienības Rihards Kols. Šādas sēdes plānotas katru pirmdienu ar mērķi nodot likumprojektu Saeimā līdz pavasarim.
Atpakaļ
Apskatīt komentārus (0)
.jpg)
