PBLA priekšsēdis apmeklē Cēsis un uzzina daudz jauna!

AIGARS STRAUSS 17.04.2014

Tā vien šķiet, ka nav daudz lietu un faktu, kas būtu no jauna jāiepazīst cilvēkam ar tik lielu dzīves, darba un organizāciju pieredzi, kāda ir PBLA priekšsēdim Jānim Kukainim. Taču Cēsīm tas izdevās un kā pats Jānis Kukainis atzina, - jā, bija interesanti, un ir uzzināts tik daudz jauna!

Jānis Kukainis kopā ar Koncertzāles direktori Inesi Zagorsku iemēģina jaunos krēslus

Cēsis ir ļoti skaista pilsēta, un tas ir visiem zināms fakts. Taču šoreiz, apmeklējot Cēsis pēc Pasaules Cēsnieku dienu organizātoru ielūguma, PBLA vadītājs bija pārsteigts par vērienu, ar kādu ir uzbūvēta un iekārtota jaunā Vidzemes koncertzāle Cēsīs. Novērtējis koncertzāles lielo zāli ar 800 vietām, ērtos krēslus, mirkli pozējis uz skatuves ar koncertzāles direktori Inesi Zagorsku, viņš teica - labi, ka oktobrī šajā lieliskajā vietā ir paredzēts arī koncerts, ko rīkos PBLA. Par labākajām tika iezīmētas vietas balkona otrajā rindā. Un, protams, vēlreiz tika precīzēts, cik minūšu būs jārunā 23. jūlija konferencē Pasaules Cēsnieku dienu ietvaros. Jānis Kukainis atzina, ka šajā zālē varbūt ir vērts arī stundu būt uz skatuves un runāt.

Apskatījis Cēsu mūzeju Cēsu pili, uzkāpis tornī un pastāvējis blakus plīvojošajam Latvijas karogam, viesis atcerējās, ka bijis šeit jau iepriekš un ka brauks vēl, jo viņam patīk izlasīt mūzejos rakstīto un aplūkot izstādīto. Diemžēl šai dienā tam visam nepietika laika, jo bija jāapskata vēl divu topošo mūzeju telpas. Divi jauni mūzeji Cēsīs! Jā, un abi saistīti ar latviešiem, kas dzīvo un ir dzīvojuši ārpus Latvijas. Viens mūzejs būs veltīts trimdā tapušajiem mākslas darbiem, otra mūzeja “Latvieši pasaulē” tema ir vēsture par izceļošanu no Latvijas pēdējo 200 gadu laikā. Abi mūzeji iekārtosies izcilā vietā Cēsu pilsētas centrā un noteikti būs vieta, ko apmeklēt vēlēsies daudzi tūristi un interesenti. Svarīgi, ka šie mūzeji kalpos arī par izziņas avotu, jo tur būs gan bibliotēka un konferenču telpa, gan darba vietas pētniekiem!

Topošo mūzeju apmeklējumā Jāni Kukaini pavadīja Cēsu novada domes priekšsēdis Jānis Rozenbergs. Saruna turpinājās pie pusdienu galda. Tā bija izziņas bagāta, jo pilsētas vadītājs stāstīja par iecerēm un projektiem, ko viņa vadībā veic Cēsu novada dome, savukāt PBLA priekšnieks pastāstīja par tiem darbiem, ko šobrīd veic organizācija ar mērķi stiprināt pasaulē latviskumu ar izglītības un valodas sarpniecību. Jānis Kukainis uzsvēra, ka Cēsīm varētu būt nozīmīga loma, lai veicinātu cilvēku atgriešanos valstī, jo tieši pašvaldībām ir iespēja uzrunāt aizbraucējus ar ļoti konkrētiem aicinājumiem. Tā, piemēram, speciālas klases bērniem, lai viņi varētu integrēties skolā pēc atgriešanās dzimtenē. Dažādi sociālie atvieglojumi. Iespējas ģimenēm veidot biznesu un attīstīt darba vietas. Abas puses atzina, ka, šādi tiekoties un runājot par aktuālo, veidojas kontakti un kopīga izpratne par dažādiem tematiem, kas noteikti vainagosies ar rezultātu. Tika nolemts turpināt informācijas apmaiņu un tikties jau Pasaules Cēsnieku dienās šā gada jūlijā.

Jānis Kukainis no Cēsu domes priekšsēža Jāņa Rozenberga saņem Cēsis ražotu putnubūri, kas ir lieliska eksportprece

Publiski izziņoto tikšanos ar PBLA priekšsēdi Cēsu pieaugušo izglītības centrā apmeklēja krietns pilciņš interesentu. Jānis Kukainis klātesošos iepazīstināja ar PBLA vēsturi un aktuālitātēm, kā arī atbildēja uz klātesošo jautājumiem. Viņš uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi saglabāt latvisko identitāti un katrs var par to padomāt un ar to piestrādāt. Viesis arī atgādināja, ka cilvēkiem jābūt daudz aktīvākiem un dzīvē ir tik daudz kā tāda, ko varam izdarīt paši, negaidot ne atbalstu, ne pamudinājumu. Izraisījās arī diskusija par reemigrācijas plānu, aizbraukšanu un atgriešanos. Tika pieminēts, ka, no vienas puses, tā ir Eiropas Savienības priekšrocība - brīva ceļošana un iespēja izvēlēties darba vietu, bet, no otras puses, – valstij un pašvaldībām ir vairāk jārūpējas, lai arī Latvijas valstī celtos dzīves līmenis, jo tas automatiski aicinās atgriezties tos, kuŗi to vēlas.

Apmeklējot pansionātu “Cīrulīši” un iepazīstoties ar visiem pieciem stāviem , Jānis Kukainis atzina, ka daudzi latviešu izcelsmes cilvēki no ārzemēm varētu vēlēties vecumdienas pavadīt Cēsīs. Pirmkārt, pansionātā ir ļoti labs apkalpojošais personāls, konkurētspējīgas izmaksas, un otrkārt., kas arī svarīgi, - Cēsis ir ļoti skaista dzīves telpa. Pansionāta vadītāja pastāstīja, ka pie viņiem mīt klienti no Amerikas un esot interese arī no citām valstīm. Taču, lai pieņemtu vairāk klientu, jāiekārto vairāk gultas vietu. To varētu darīt, apgūstot blakus esošo, neapdzīvoto viesnīcas korpusu vai arī būvējot jaunu ēku. Tāpēc šobrīd tiek strādāts, lai projektam piesaistītu investorus.

Pārsteigums bija arī divu Cēsu uzņēmumu apmeklējums. Pirmais, zinot Jāņa Kukaiņa spožo karjēru kompanijā FORD, tika apmeklēts ātrumkārbu remontuzņēmums. Te skaidri redzams, ka var attīstīt biznesu, izmantojot cēsniekus, kuŗi dzīvo tuvējās kaimiņvalstīs. Jāmeklē tikai klienti, kam vajadzētu labot ātrumkārbu, jo remontdarbi Cēsīs notiek ļoti augstā kvalitātē un par ļoti pievilcīgām cenām. Jāņa Kukaiņa dēls Roberts Kukainis strādā augstā amatā Michelin firmā Amerikā, un tika norunāts, ka tēvs uzrunās dēlu atbraukt un apmeklēt Cēsis.

Zemnieku saimniecība “Kliģēni” ir ģimenes uzņēmums, kas dibināts 1992. gadā un kur audzē tomātus, gurķus un puķes. „Kliģēni”, jā, te Jānis Kukainis atzinās, ka pirmo reizi redzējis procesus tieši siltumnīcā un ka tagad saprot, kāpēc Latvijas tomāti un gurķi ir tik garšīgi un arī skaisti izskatās. „Kliģēnu” īpašnieks Aleksandrs Raubiško aicināja viesi atbraukt vēl, kad tomāti būs sarkani.