Pārbaudes gads Latvijas ekonomikai
   23.01.2011

Dainis Mjartāns

Gadu mijā ministriju pārstāvji, ekonomisti, žurnālisti  apkopo tautsaimniecības rezultātus un ieskicē nākamā gada tendences. Latvijas ekonomikas ministrs Artis Kampars norāda, ka krīzes situācija ir iespēja „sakārtoties” visās jomās - valsts pārvaldē, izglītībā, veselības aprūpē un uzņēmējdarbībā. „Viss attīstībā vienmēr sākas no grūtībām, un mēs taču arī tagad nedzīvojam badā,” atgādina politiķis. Aizgājušā gada dati liecina, no visām Eiropas Savienības valstīm, bezdarba līmenis Latvijā bija otrs lielākais – 19,4%, un tikai Spānijā tas bija lielāks – 20,2%. Trūcīgo iedzīvotāju  statuss  piešķirts 153 005 personām, jeb 6,83% no Latvijas iedzīvotāju skaita. Latvijas Darba devēju pārstāve Elīna Egle prognozē, ka 2011. gads Latvijas ražotājiem būs patriotisma pārbaudes gads, bet ārvalstu un vietējiem investoriem ilgtspējīgas domāšanas eksāmens, ņemot vērā kārtējo Latvijas uzņēmējdarbības vides konkurētspējas kritumu attiecībā kaut vai pret pārējām Baltijas valstīm.  Nordea bankas ekonomists Andris Strazds uzskata, ka turpināsies pakāpeniska tautsaimniecības atlabšana, to virzīs eksports un investīcijas, nedaudz arī pieaugošs mājsaimniecību patēriņš. Vienlaikus joprojām būs augsts bezdarbs, kas kļūs par iesīkstējušu problēmu, jo nav politikas instrumentu, kas būtu vērsti uz tā risināšanu. Par zināmu optimismu liecina fakts, ka Latvijā novembrī salīdzinājumā ar šo pašu mēnesi 2009.gadā bijis otrs spraigākais mazumtirdzniecības pieaugums Eiropas Savienībā. Ekonomikas speciālists Pēteris Strautiņš uzsver, ka  aizvadītajā gadā apstrādes rūpniecība augusi par 13,8%.   2011.gadā izaugsme būs nedaudz mazāka, taču arī pārsniegs 10% atzīmi. Lēnāka izaugsme nākamgad būs kokapstrādē, taču metālapstrāde un mašīnbūve augs līdzīgā tempā kā šogad, vairāk nekā par 20%.

Nepieciešamos līdzekļus bezdarba samazināšanai, veselības aprūpes un sociālajiem projektiem novirzīt  traucē vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem. Aizdevēji, piemēram,  iebilst  pret minimālās algas paaugstināšanu no 180 uz 200 latiem mēnesī. Tāpat aizdevēji tikai par daļēji ilgtspējīgiem pasākumiem atzinuši valdības plānoto subsīdiju samazinājumu ceļu uzturēšanai, ģimenes valsts pabalsta samazināšanu, samazinājumu veselības jomā utt. Šinī sakarā ar interesantu paziņojumu klajā nācis finanšu ministrs Andris Vilks. Latvijas ekonomikas attīstības prognoze nākamajam gadam ir konservatīva, un tā tiekot saskaņota ar starptautiskajiem aizdevējiem, kas negrib atzīt, ka Latvijas ekonomika atgūstas straujāk. Kā zināms starptautiskie aizdevēji uzskata, ka nākamgad Eiropā vēl būs lielas problēmas, un Latvijai iekšējais kopprodukts vairāk par 3,3% neaugs. 2011.gadā procentu maksājumi par starptautiskā aizņēmuma aizdevumiem plānoti „apmēram” 90 miljonu latu apmērā. Jau šī gada janvārī jāsamaksā 26,4 miljonu latu Eiropas Komisijai. 2,6 miljonu latu  Pasaules Bankai, savukārt februārī  5,6 miljonu latu Starptautiskajam Valūtas fondam . Nav noslēpums ka Latvija var saņemt vēl  aizņēmumu no starptautiskajiem aizdevējiem, un patlaban tiek plānots, ka aizņemties varētu  700 miljonus eiro.  Kopumā Latvija jau aizņēmusies 3,6 miljardus eiro (2,52 miljardus latu). Lai kādas nebūtu prognozes 2011. gads neapšaubāmi būs maksātnespējas procesu  un   iedzīvotāju izceļošanas gads. Jau 2010. gadā pasludināto bankrota procesu skaits sasniedza teju 3000, vairums uzņēmumu ir no nekustamo īpašumu vai būvniecības jomas. Eksperti ir vienisprātis, ka šogad pieaugs privātie bankrota pieteikumi, ko veicinās mainīta likumdošana. Informācijas uzņēmuma „Lursoft” pārstāvis Ainars Brūvelis uzskata, ka maksātnespējas procesi Latvijā parāda  politiķu nespēju sākoties krīzei pasaulē, ar pazeminātu nodokļu likmēm un citiem instrumentiem veicināt vietējo ražotāju eksportspējīgās nozares. Protams, vainojama arī uzņēmēju neprasme sabalansēt savus biznesus un savlaikus veidot uzkrājumus.

Apkopot pilnvērtīgu informāciju par izbraukušo skaitu no Latvijas joprojām nav iespējams. Daudzi iedzīvotāji aizbrauc, nedevuši par to nekādas ziņas, tāpēc pašmāju oficiālā statistika ir nepilnīga. Aptuvenās aplēses vēsta, ka Latvijas viesstrādnieku skaits Īrijā un Lielbritānijā kopumā varētu tuvoties 100 000 cilvēku. Lielbritānijas Iekšlietu ministrijas dati liecina, ka aizgājušā gada pirmajos deviņos mēnešos strādājošo reģistrā pieteikušies 13 400 Latvijas valsts piederīgie. 2011.gadā tiks atvērts Vācijas darba tirgus, kas veicinās Latvijas iedzīvotāju, kā arī pašreiz citās valstīs strādājošo pārcelšanos uz Vāciju.

Abi rādītāji – migrācija, kā arī mirstības un dzimstības attiecība – jau gandrīz 20 gadus Latvijā ir negatīvi. Demogrāfs Ilmārs Mežs pieļauj, ka no 2020. līdz 2030.gadam Latvijā ieradīsies ap 100 000 imigrantu jeb 10 000 ik gadu. Protams, uz ārvalstīm izbraukušo Latvijas Republikas iedzīvotāju skaits ir pietiekams, lai ekonomikas atplaukuma gadījumā segtu darbaspēka pieprasījumu. Taču cik daudzi no ekonomiskajiem emigrantiem patiešām atgriezīsies? „Nevar runāt par latviešu imigrantu atgriešanos mājās, kamēr atšķirība dzīves līmenī starp veco un jauno Eiropu ir tik acīmredzama, norāda  Sunday Times ekonomikas nodaļas redaktors Deivids Smits. Šī plaisa jānoārda mums pašiem.