20.06.2012
Piemēram, Valmierā vairāk nekā 20 miljoni latu tiek tērēti pārtikai un lielākā daļa šīs naudas aizplūst no Latvijas, jo vēl visu laiku tikai kādi 20% ir vietējā ražojuma, pārējais ir imports.
Iedarbīgs līdzeklis, kā paturēt naudu kādā pilsētā vai novadā, ir reģionāla nauda. Bagātā Vācijā darbojas vairāk nekā 40 reģionālas valūtas. Vācu valodā runā par reģionālām valūtām. Taču sauksim reģionālas valūtas par reģionāliem vai novada vērtībniekiem, lai nesaņemtu piezīmi, ka ar valūtu nodarbojas vienīgi Latvijas Banka.
Vērtībnieki nav oficāli, bet ir brīvprātīgi maksājuma līdzekļi. Samaksā par precēm un pakalpojumiem novadā vai pilsētās vērtībniekus pieņems vienīgi tie, kas gribēs, lai novadā vai pilsētā paliek nauda, darba vietas un attīstās mazā un vidējā uzņēmējdarbība.
Kā tiek pie attiecīgā novada vai pilsētas reģionālās valūtas? Kuŗš maina Vācijā reģionālo valūtu pret eiro un eiro pret reģionālo valūtu?
Vācijā ir speciāli nodibinājumi, kas nodarbojas ar attīecīgo reģionālo valūtu. Arvien vairāk ar reģionālo valūtu nodarbojas pašvaldībām piederošas bankas, kā arī kooperatīvās bankas. No privātām bankām ar rēģionālām valūtām nodarbojas vienīgi tā sauktās ētiskās bankas, tostarp baznīcām piederošas bankas, kādu Latvijā nav.
Nodibinājumi un attiecīgās bankas Vācijā reģionālu valūtu maina pret eiro ar kursu viens pret vienu, taču fiziskām personām ar 2%, juridiskām personām ar 5% nocenojumu. No juridisko personu 5% savukārt 3% novirza kādam svarīgam sociālam mērķim - bērnudārza celtniecībai, slimnīcas renovācijai utt.
Latvijas krājaizdevu sabiedrību stratēģiskais un praktiskais izrāviens
Latvijā nav ne pašvaldībām piederošu banku, ne ētiskas bankas. Taču Latvijā ir kādas 30 krājaizdevu sabiedrības, kas patlaban faktiski nodarbojas tikai par banku starpniekiem. Novadu un pilsētu vērtībnieki varētu kļūt par Latvijas krājaizdevu sabiedrību stratēģisko un praktisko izrāvienu. Patlaban krājaizdevu sabiedrības aizņemas latus vai eiro no bankām un ar attiecīgi augstām procentu likmēm tos aizdod saviem biedriem.
Krājaizdevu sabiedrības arvien lielāku daļu kredītu varētu izdot vērtībniekos ar daudz zemāku procentu likmi nekā bankas, tādējādi izdzenot no Latvijas pilsētām un novadiem tur nevajadzīgās ārzemju bankas.
Piemēram, pašvaldības, pārdodot zemes gabalus vai citus īpašumus, varētu daļu samaksas pieprasīt nevis latos, bet attiecīgos vērtībniekos. Savukārt pašvaldība daļu pabalstu vai pensiju var maksāt ar vērtībniekiem, bet arī piekrist, ka savukārt daļu nodevu vai nodokļu var maksāt ar vērtībniekiem.
Zemes pārdošanu ārzemniekiem varētu vismaz ierobežot, ja, piemēram, par uzturēšanos pansionātos varētu maksāt ar vērtībniekiem.
Būtu likts pamats Latvijas zemes neizpārdošanai ārzemniekiem,.
Vērtībnieku dinamika Latvijas pilsētu un novadu attīstībai
Vērtībnieki ir jāizdod vai ar attiecīgu nocenojumu jāmaina atpakaļ uz latiem, jo par vērtībnieku uzkrājumiem nemaksā procentus, tieši otrādi vērtībniekiem ir noilgums. Vācijā no pusgada līdz gadam. Vērtībnieka derīgumu var gan pagarināt, samaksājot attiecīgo nodevu. Lai nodeva nebūtu jāmaksā, vērtībnieku izdos par precēm un pakalpojumiem veikalos un vietās, kur tos pieņem par maksājuma līdzekli.
Tādējādi kafejnīcas vai restorāni, kas pieņem vērtībniekus, var ar tiem samaksāt zemniekiem par kartupeļiem, dārzeņiem un piena produktiem. Zemnieki savukārt, piemēram, veterinārārstu, grāmatvedības pakalpojumus var samaksāt ar vērtībniekiem, arī daļu algas saviem strādniekiem, kuŗi pieņem vērtībniekus par samaksu.
Nauda tātad neaizplūst uz lielveikaliem, kas tos pretī neņems, bet gan paliek mazās maiznīcās, skārņos, pienotavās, veikaliņos, kur var maksāt ar novada vērtībniekiem.
Tā palielinās mazo uzņēmēju skaits.
Vērtībniekiem nav monētu, ir tikai zīmes. Tātad lati vai 2014. gadā eiro ir vajadzīgi vienīgi sīknaudai, PVN un vienam vai otram valsts nodoklim. Uz vērtībnieka zīmes vienas puses ir vērtībnieka nomināls, kā arī noteikts tā derīgums, otru pusi izmanto par reklāmas vietu uzņēmējiem pret samaksu vērtībniekos.
Vērtībniekiem ir pozitīva nozīme arī zaļās Latvijas labad. Pārtikas preces ved nevis vairs no liela attāluma, bet gan pārsvarā tikai no novada uz tirgiem un veikaliem.
Enerģijas organizācijas Latvijā stratēģiskais un praktiskais izrāviens
Ir iespējams, ka visa novada vai pilsētas energosistēma balstās galvenokārt uz vērtībniekiem. Ar vērtībniekiem samaksā zemniekiem par biogāzi vai bioelektrību, patērētāji savukārt ar vērtībniekiem maksā par patērēto enerģiju. Drīzā nākotnē uz vērtībniekiem varēs, piemēram, balstīt pašvaldību autotransportu, kad no biomasas ražos dīzeļdegvielu.
Nebūs vajadzīgs ne Gazprom, ne Dalkia, ne Visagīnas AES, ne sašķidrinātās gāzes terminālis. Attiecīgi būs jāpārorganizē Latvenergo.
Bet būs vajadzīgs latviešu zemnieks, kas gādās ne tikvien par maizi, pienu un gaļu, bet arī par strāvu un degvielu.
Ventspils venti mazs sākums
Ventspilī ir jau sava Ventspils nauda venti. Diemžēl venti tālu atpaliek no tā, ko novada resp. Ventspils labā var panākt ar novada vērtībniekiem. Cerams, ka ventspilniekiem būs prāts un saprašana, lai panāktu, ka venti ir tādi Ventspils vērtībnieki, kā tas šeit izklāstīts.
Latgales izrāvienam Latgales vērtībniekus
Labi, ka Rīgā sāk rūpēties par Latgales attīstību un nākotni. Latgales vērtbnieks varētu būt pamats Latgales attīstībai un izaugsmei. Daugavpilī ir taču augstskola vai pat universitāte. Vērtībnieku nozīme un veidošana vēl ne tuvu nav izpētīta un izsmelta, tādējādi augstskolām paveŗas plašs pētījumu lauks.
Lats kā vērtībnieks pēc eiro ieviešanas
Labi, pieņemsim, ka eiro aizstās latu 2014. gadā. Vai nebūtu jauki un pareizi, ka lats pārtop par vērtībnieku tā, kā šeit izklāstīts?
Tad Krugmanim un Štiglicam un filmiņu radītājiem aizvērtos mute un tie brauktu apbrīnot Latviju.
Dr. Kārlis I. Āboliņš
Ķelnes universitātes Ekonomikas fakultātes zinātņu doktors banku un finansu jautājumos, bijušais Bavārijas pavalsts bankas līdzvadītājs Luksemburgā
Foto: baltic-ireland.ie
Atpakaļ
.jpg)
