Pieaug ārzemnieku interese par nekustamo īpašumu
   17.01.2012

Gada nogalē aizvien novērota liela ārzemnieku interese par iespēju iegādāties dzīvokli uzturēšanās atļaujas iegūšanai, kā arī lai pārceltos uz dzīvi Latvijā ar visu ģimeni. Klienti galvenokārt ir Krievijas un citu bijušās padomijas republiku iedzīvotāji. Kā norāda uzņēmums Ober-Haus, pircēji vēlas, lai viņu īpašums būtu prestiža rajonā, obligāts nosacījums - lai tuvumā būtu krievu skola. Šos pircējus lielākoties interesē labi dzīvokļi par cenu, kas nedaudz pārsniedz likumā noteikto minimālo investīciju robežu - 100 000 latu, tomēr ir arī pircēji, kas iegādājas daudz dārgākus dzīvokļus Rīgas centrā un Vecrīgā.

Saskaņā ar Latvijas Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem 2011. gadā 1549 ārzemnieki uzturēšanās atļauju pieprasījuši, pamatojoties uz faktu, ka viņi paši vai viņu ģimenes locekļi ir iegādājušies īpašumu Latvijā. Ārvalstnieki nekustamā īpašuma iegādei ir tērējuši 95,8 miljonus latu. Ārzemnieku interesi visbiežāk saistījuši dzīvokļi Rīgā un Jūrmalā, kur nopirkti attiecīgi 325 un 225 īpašumu. Tāpat īpašumi pirkti arī Rīgas apkārtnē – Babītes novadā, Mārupē un Gaŗkalnes novadā. Statistika rāda, ka iespēja iegūt uzturēšanās atļauju nav īpaši veicinājusi ārvalstnieku interesi ieguldīt uzņēmumu pamatkapitālā, jo gada laikā investīcijas 2,7 miljonu latu apmērā veiktas tikai 53 uzņēmumu pamatkapitālā un uz tā pamata uzturēšanās atļaujas lūgts piešķirt 114 personām. Valsts budžeta tiešie ieņēmumi dažādu nodevu veidā līdz 2011. gada septembrim bija aptuveni 1,5 miljoni latu.

Interesi par Latvijas nekustamo īpašumu tirgu sāk izrādīt arī ķīnieši. Daudz devusi Latvijas reklāmēšana Šanhajas Expo izstādē. Arī ķīniešus Latvija pirmām kārtām interesē ar iespēju apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi saņemt uzturēšanās atļauju, kas paveŗ ceļu uz Eiropas Savienību; nozīme ir arī samērā zemajai nekustamā īpašuma cenai. Pēc plašsaziņas līdzekļos paustajiem advokātu biroja „BDO Zelmenis&Liberte” pārstāvju vārdiem, dažu nedēļu laikā saņemti 46 lūgumi saņemt atļauju uzturēties Latvijā, vairāki ķīnieši jau ir iegādājušies nekustamos īpašumus Rīgā.

Ārzemnieki joprojām izpērk mežus un lauksaimniecības zemi. Jaunākais Baltic Screen pētījums liecina, ka ārzemju uzņēmumi mežus Latvijā pēdējā gada laikā iegādājušies vairāku desmitutūkstošu hektaru kopapjomā. Laikrakstā Neatkarīgā Rīta Avīze  sniegta informācija, ka 2010.gadā citu valstu privātpersonas un uzņēmumi kopumā iegādājušās aptuveni 15 000 hektaru zemes, visvairāk Ludzas un Rēzeknes novadā. Stāvoklis pašlaik ir tāds, ka no desmit uzņēmumiem, kam Latvijā pieder vislielākās zemes platības, tikai divos kontrole ir pašmāju fizisko vai juridisko personu rokās (runa nav par valsts īpašumiem). Kā tas ir iespējams ? Likums nosaka, ka Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem vismaz trīs gadi pastāvīgi jānodzīvo Latvijā un jānodarbojas ar lauksaimniecību kā pašnodarbinātiem zemniekiem. Taču turpat likumā atrunāts, ka zemi var nopirkt uzņēmumi, kuŗu pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder fiziskām vai juridiskām personām no valstīm, ar kuŗām Latvijai ir noslēgti starptautiski līgumi par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību.

Latvijā sarūk mazo saimniecību skaits, bet pieaug apstrādātā platība. Četru gadu laikā lauku saimniecību skaits samazinājies par 26,5%, bet lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība palielinājusies par 2900 hektariem. Lielākās saimniecības ir Zemgales reģionā - vidēji vienā saimniecībā lauksaimniecības zeme sasniedz 28,1 hektaru, bet Tērvetes novadā - 46,2 hektari. Savukārt Latgales reģionam raksturīgas samērā mazas lauku saimniecības - lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība vienā saimniecībā vidēji ir tikai 14,5 hektāri.

Kamēr Latvijas nekustamais īpašums ir gards kumoss Krievijas un sarkanās Ķīnas pilsoņiem, Latvijas likumdevēji aizvien vēl ar nodokļiem apliek pašmāju iedzīvotājus. Galu galā latvieši, nespējot panest smago nodokļu slogu būs spiesti pārdot savus īpašumus. Valdības iecere no 1. janvāŗa aplikt ar nodokli šķūnīšus un citas saimniecības ēkas, jau izraisījusi iedzīvotāju neizpratni un lielu sašutumu. Latvijas Avīzes slejās Lielvārdes novada domes priekšsēdis I. Balodis iztecies, ka šķūnīšu un citu īpašumu vērtēšanu un aplikšanu ar nodokli valsts uzgrūdusi kaklā pašvaldībām lielā steigā. „Šķūnīšu nodoklis būs lieka cilvēku tracināšana,” sacīja Balodis. Apliekot ar nekustamā īpašuma nodokli reliģisko organizāciju īpašumus, garāžas, palīgēkas un stāvvietas, kā arī atceļot nodokļa pieauguma ierobežojumus, nākamgad valsts budžetā cer papildus iekasēt četrus miljonus latu.

Dzīvokļu tirgū bez pārmaiņām
Salīdzinot augstāko novēroto dzīvokļu cenu līmeni, kas tika sasniegts 2007.gada maijā, ar līmeni 2011. gada oktobrī, dzīvokļu cenas Rīgā samazinājušās par 58.8%.  Ober Haus Real Estate Latvia dati liecina, ka gada nogalē dzīvokļu cenas Rīgā palielinājušās tikai par 1.8%. Vietējie pircēji galvenokārt interesējas par nelieliem divistabu dzīvokļiem jaunajos projektos līdz 50 000 eiro (35 000 latu) vērtībā vai trīs un četru istabu dzīvokļiem par cenu līdz 100 000 eiro (70 000 latu). Lai gan ļoti daudzi maksātnespējīgām personām atsavinātie dzīvokļi stāv tukši un pieder kredītiestādēm, gada laikā dzīvokļu cenas Rīgā tomēr ir augušas par 5,3%. Pilsētas aktīvajā centrā dzīvokļu pārdošanas vidējās cenas novembrī bija 800 - 1300 eiro par vienu kvadrātmetru, tuvajā centrā - vidēji 1200 - 1900 eiro (840 - 1330 latu) par vienu kvadrātmetru. Par dzīvokļiem padomju laikā celtajās mājās pircēju interese ir ļoti maza. Zems pieprasījums ir arī pēc neremontētiem dzīvokļiem. Vidējā cena padomju laika dzīvokļiem gadu mijā bija 583 eiro par kvadrātmetru.

Red.
Foto: city24.lv