Kas tad es par veikalnieku?
Aija Pelše    03.10.2017

 

 

Ar lielu interesi sadomāju aizbraukt 2. septembrī uz reklāmēto devīto Austrumkrasta latviešu uzņēmēju saietu. Piedalījos šai sarīkojumā iepriekšējā gadā, un tas man izraisīja daudz pārdomu par latviešiem. 

 

Valdas Rainey’s māja atrodas Ņudžersijas Wayne pilsētā lielceļa malā. Tai ir viegli pašaut gaŗām, bet pēc otrās reizes mēģinājuma, es šoreiz trāpīju iebrauktuvē. Kad ierados, man bija sajūta, ka esmu iebraukusi kādā mājīgā Kurzemes lauku sētā. Kuŗu katru brīdi man klukstēs vistiņas pie kājām. Aiz galvenās dzīvojamās mājas atrodas liela pļava pietiekami plaša diviem vai pat trim volejbola laukumiem. No mājas līdz pļavas vidum bija izveidota taciņa paredzētajai modes skatei. Dārza galā ir kūpināšanas ceplis. Grezni saklātais galds ar saimnieces Valdas skābiem kāpostiem, pašžāvētiem vistiņu stilbiņiem, desiņām un kūpināto zivi valdzināja viesu apetīti. Ciemiņi bija atveduši arī groziņus piedevām. Alus, vīna un dzeramo arī nevienam netrūka.

 

Braucot šurp, kavējos senās atmiņās. Kā ir izmainījušies uzskati  kopš ieradāmies ASV 1951. gadā! Toreiz retais letiņš iedrošinājās uzsākt savu uzņēmumu. Kā bērns, kādreiz dzirdēju pieaugušo sarunas: „Uzsākt savu uzņēmumu? Kas tad es par veikalnieku?” „Priekš kam man tas vajadzīgs?” „Kur tad ņemšu kapitālu?” 

 

Kāpēc pa visiem 50 trimdas gadiem tikai retais tautietis vēlējās būt pats savs kungs? Vai tad nav daudz svētīgāk pašam noteikt savu likteni,  dibinot savu firmu vai radot pasākumu? Varbūt dažam trūka angļu valodas zināšanu, gudra padoma vai uzņēmības. Mūsu vecāki bija tikpat strādīgi, čakli un uzņēmīgi, bet nevēlējās ziedot gaŗas stundas savam uzņēmumam. Sava uzņēmuma dibināšana prasa milzīgu neatlaidību, risku, parādus un uzupurēšanos. Lielākā daļa mūsu vecāku strādāja par nosacītu algu pie kādas pazīstamas firmas vai iestādes. Latviešiem no seniem laikiem ir iepotēts negātīvs uzskats par veikala un naudas darījumiem. Mūsu literātūrā ir vairāki spilgti piemēri. Turklāt mums bija ieaudzināts neuzņemties parādus. Parāds nav brālis! Mūsu vecāki centās par visu maksāt skaidrā naudā. Kad sāka piedāvāt kreditkartes, mājas aizdevumus, tad pavērās iespēja financēt ko vairāk. Bet reti kāds uzdrīkstējās uzsākt savu uzņēmumu vai pats ražot savu izgudroto produktu. Varētu par šo tematiku veikt pētījumus. 

 

Toties latviešu jauniebraucēju vilnis pēdējos nepilnos 20 gados sāk izdzēst šo stereotipu no mūsu senču vēstures. Vairāki nesenie iebraucēji bija piedzīvojuši financiālo krizi Latvijā un, atbraukuši šeit, iedrošinājās radīt savas firmas, lai tiktu uz zaļa zara. 

 

Uzņēmīgai Valdai Rainey parasti veicas viss, ko viņa uzsāk. Ar tērpu veidošanu, gatavošanu, modes skatēm! Viņas ietekme ir tikpat spēcīga valdes organizācijās, kuŗās viņa sastāv, kā piemēram, Priedaines Ņudžersijas Latviešu biedrībā, un arī Ņujorkas Daugavas Vanagos. Polītika arī viņai nav sveša. Nesen Valda uzsāka jaunu ēdnīcas uzņēmumu (catering) „Golden Taste” kopā ar jauneklīgo partneri Kristapu Zariņu. 

 

Valda Rainey iepazīstināja klātesošos ar ievērojamiem viesiem. Galveno uzrunu teica Latvijas vēstnieks no Vašingtonas Andris Teikmanis. Viņš pastāstīja īsumā par paredzēto konferenci šā gada 26. oktobrī Čikāgā. Konference iecerēta, lai veicinātu ekonomisko sadarbību starp Latviju un ASV. ALAs izkārtojumā, “Spotlight Latvia”, kuŗas mērķis ir iepazīstināt Amerikas uzņēmēju auditoriju ar biznesa sadarbības iespējām ar Latviju. 

 

Dalību konferencē apstiprinājuši tādi vadoši Latvijas eksporta uzņēmumi kā Latvijas Finieris un ķīmiskās un tekstila rūpniecības uzņēmums Valmieras stikla šķiedra. Par Latvijas piedāvātajām iespējām transporta un loģistikas jomā konferencē izteiksies Latvijas dzelzceļa, airBaltic un Rail Baltica vadoši pārstāvji. Vienlaikus konferencē plānota plaša pārtikas ražotāju pārstāvniecība, kuŗu vidū būs Amber Beverage Group, Orkla, Pure Food, Food Union, Aloja-Starkelsen un citi uzņēmumi. Atsevišķa konferences sesija būs veltīta Latvijas IT sektoram un tā piedāvātajām iespējām sadarbībai.

 

“Šī ir pirmā šāda veida un līmeņa konference kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, kas notiek ASV ar fokusu uz ekonomiskās sadarbības veicināšanu starp Latviju un Ameriku.” Konferences rīcības komitejas priekšsēdis, Latvijas goda konsuls Ilinojas pavalstī Roberts Blumbergs esot paskaidrojis: „Mēs esam saņēmuši līdzdalības apstiprinājumu no daudziem Latvijas lielākajiem un innovatīvākajiem uzņēmumiem, kuŗi ir ieinteresēti sadarboties vai paplašināt sadarbību ar ASV.” 

 

“Konference ir būvēta uz win-win principiem. Tā nodrošinās iespēju ASV uzņēmumiem iepazīties ar augstākās kvalitātes produktiem un pakalpojumiem, ko piedāvā Latvijas uzņēmumi, kā arī uzzināt par vienreizējām biznesa iespējām Latvijā, kuŗu skaitā minamas lielu infrastruktūras attīstības projektu, pakalpojumu centru un distribūcijas kanāļu izveides iespējas Baltijas reģionā.” Roberts Blumbergs esot piebildis: „Savukārt Latvijas uzņēmumiem tā būs iespēja tikties un veidot kontaktus ar potenciāliem partneŗiem ASV”. 

 

Turpinot saietu, Valda stāda priekšā dažādus cilvēkus, kuŗi īsumā pastāsta par saviem uzņēmumiem. Jolanta Mockus piedāvā savas preces Jolantas Veikalā Filadelfijā. Būvuzņēmējs Gilberts Kušins no Euro Building Services, Inc. izmanto latviešu darba spēku. Viņam ir jau līgumi vairākās ASV pavalstīs. Aivis Rozentāls ‒ akmeņkalis, galdnieks jau strādā savā arodā kopš 1994. gada. 

 

Katru gadu šai saietā Valdai Rainey notiek arī modes skate, lai izrādītu Valdas jaunākos tērpus. Tāpēc bija ieradušās vairākas profesionālas modeles (Miss China) un arī modes producents Joe Corbalis un profesionāli fotografi no Ņujorkas pilsētas. Ar mūzikas pavadījumu, gavilēm visi noskatījās jautro modes parādi un pēc tam vēl turpināja čalot par redzēto.

 

Jāpiemin, ka  arī Eiropā notiek svarīgas konferences, lai veicinātu savstarpējas attiecības, dibinātu kontaktus ar Latvijas partneŗiem un Eiropas uzņēmumiem.

 

30. septembrī Daugavas Vanagu namā Londonā pieredzes apmaiņai pulcējās piecdesmit latviešu uzņēmēji un ekonomikas, investīciju un finanču jomu profesionāļi no Lielbritanijas, Norvēģijas, Luksemburgas un Latvijas, kas ir ieinteresēti pieredzes apmaiņā un ciešākā sadarbībā ar Latvijas partneriem no privātā un valsts sektora.

Lielbritanijas – Latvijas Uzņēmēju kluba (UKLBN) un Eiropas Latviešu apvienības (ELA) iniciētais Eiropas Latviešu uzņēmēju un profesionāļu forums tiecas stiprināt diasporas prāgmatisku sadarbību ar Latviju un ieguldījumu tās izaugsmē. Foruma rīkotāja UKLBN valdes locekle Edīte Brauela stāsta: “Mēs vēlamies parādīt un veicināt diasporas uzņēmību, sadarbību un ieguldījumu Latvijā. Forums ir arī vieta, kur mūsu uzņēmējiem un profesionāļiem stiprināt savstarpējos kontaktus, apmainīties ar pieredzi un idejām, kā arī gūt praktiski noderīgu informāciju par attīstības iespējām savās nozarēs. Mēs esam maza, bet stipra tauta, un mums jāturas kopā – lai kur mēs dzīvotu.”

 

Bet 7. oktobrī Latvijas vēstniecībā Nīderlandē, Hāgā, notiks seminārs "Diaspora un radošās industrijas". 

 

Pasaules latviešu uzņēmēju un profesionāļu tīkls tiek veidots ŠEIT. Lai stiprinātu sadarbību ekonomikā, zinātnē un izglītībā, esam izveidojuši latviešu produktu un pakalpojumu sniedzēju ārpus Latvijas tīklu. Jau šobrīd tajā ir publicēta informācija par vairāk nekā 250 latviešu uzņēmējiem pasaulē. Visvairāk pārstāvētās nozares ir profesionālie pakalpojumi, ceļojumi un naktsmājas, iepirkšanās un medicīnas. Ja vēlaties būt ieskaitīti, sazinieties ar portālu latviesi.com.

 

Apsveicami!