Vai varam lepoties ar savu nacionālo lidsabiedrību?
airBaltic prezidents Martins Gauss intervijā Ligitai Kovtunai    25.10.2016

 

 

Doties uz interviju tieši tagad mani rosināja nelāgais lidojums Rīga ‒ Cīriche, kad devos uz tikšanos ar tautiešiem Šveicē un Vācijā. Par to, kāpēc tas bija nelāgs, jau rakstīju iepriekš, proti, lidmašīnai Bombardier, ar ko lidoju, nācās veikt avarijas nosēšanos Rīgas lidlaukā drīz pēc tās pacelšanās. Gandrīz trīs stundu lidojums zemu virs Tēvzemes ārēm (kamēr „izdeg” degviela) nebija viegls. Taču ‒ viss, kā redzat, beidzies labi, galvenokārt pateicoties izcilam lidaparāta apkalpes darbam un vēl arī tam, ka pasažieŗu vidū negadījās neviens histerisks cilvēks. Gaisa kuģa kapteinis un otrais pilots bija augsti profesionāli lidotāji no Zviedrijas (viņu vārdus Gausa kungs vēl nevar nosaukt, kamēr nav beigusies izmeklēšana), bet jauniņie stjuarti bija savaldības un prasmīguma paraugs. 

 

Un tomēr ‒ kāpēc notika nelaimes gadījums un kādas mācības no tās saņemtas? Sarunā M. Gausa kungs atklāti pastāsta, ka kļūme bijusi techniskas dabas ‒ iesprūdusi priekšējā šasija, un uz jautājumu, vai lidmašīna salabota un atgriezusies apritē, atbild apstiprinoši. Mans nākamais jautājums ‒ vai Bombardier lidmašīnas, ko airBaltic iepērk no Kanadas, ir jaunas? ‒ „ Jā, tieši no rūpnīcas!” 

 

Cik lidmašīnu ir airBaltic?

Divpadsmit   Bombardier CS 300 un   13 Boeing 737. Nākamajos trīs gados paredzēts iegādāties vēl 20 Bombardier. 

 

airBaltic statistiskie rādītāji tiešām ir iepriecinoši ‒ otrā drošākā lidkompanija pasaulē, lidojumu regulāritātes caurmēra procents 99,4, pasažieŗu skaits gadā ‒ 3 miljoni, kas divkārt lielāks par Latvijas iedzīvotāju skaitu, 15 tūkstoši lidojumu gadā. Tātad ‒ nopietna starptautiska lidsabiedrība, no kuŗas jāsagaida arī attiecīgs servisa līmenis. Pēc pieminētā lidojuma nācās vilties attiecībā uz klientu apkalpošanu pēc ekstremālās situācijas. 

Par to vēlreiz personīgi atvainojos! Kļūdas, kas notika pēc avārijas nosēšanās, precīzāk ‒ pēc tam, kad pilnīgi visi pasažieŗi bija veiksmīgi nogādāti atsevišķā zālē un viņiem tika piedāvāta medicīniskā, psīcholoģiskā un cita veida praktiska palīdzība, radās problēmas ar turpmāko lidojumu un attiecīgā servisa ‒ viesnīcu, ēdināšanas u. c. ‒ organizāciju. Tiešām lielākā kļūda no darbinieku puses bija tā, ka pasažieŗi tika aicināti doties uz kopējo zāli, lai paši tur, kopā ar citiem atcelto reisu pasažieŗiem kārtotu savus turpmākos lidojumus. To vajadzēja izdarīt individuāli, jau tajā zālē, kur pēc avārijas nosēšanās atradāties. Visas kļūmes ir izrunātas, izdarīti secinājumi, lai turpmākajā darbībā līdzīgas kļūmes neatgadītos. Tobrīd visiem pats svarīgākais bija fakts, ka ne ar vienu pasažieŗi nekas ļauns nebija noticis. 

 

Avarijas nosēšanās tiešām bija „maiga”‒ to varu apliecināt. Un droši došos lidojumā uz Romu, ko airBaltic man „par ciešanām” laipni uzdāvināja. Taču ‒ ļoti gribas, lai manas valsts nacionālā lidsabiedrība būtu tāda, ar ko lepojamies. 

Īstenībā jau varam lepoties ar faktu, ka Latvija ir Baltijas aviācijas centrs. Liela vai maza lidsabiedrība? Jau sarunas sākumā minējāt, ka pārvadāto pasažieŗu skaits ir divtik liels, cik vispār iedzīvotāju Latvijā. Bet ‒ Lufthansa pasažieŗu skaits ir 100 miljonu pasažieŗu. Attiecīgi, ja kļūme gadās ar pasažieriem Latvijā, tā ir liela kļūme, bet starptautiskā mērogā ‒ spriediet paši.

 

Saprotams, ka mēs nevaram sacensties ar to līmeni, kāds ir, teiksim, Emirates vai British airways, un tomēr ir svarīgi strādāt tā, lai ikviens pasažieris, kas lido ar airBaltic¸ baudītu gan tādas pašas ērtības, ko piedāvā šīs lielās kompanijas, gan nacionālo iespaidu. Mūsu lidmašīnās iekāpjot, jūs izdzirdat „Sveiks!”, bet mums jārēķinās, ka mūs uzklausa vēl 28 ‒ 30 valstu cilvēki, un arī viņiem ir jājūtas komfortabli. Protams, mēs gribam, lai mūsu vienīgā lidsabiedrība airBaltic ir pats labākais  „brends”, tāpat kā, teiksim, Latvijas Balzams, kas ir vienīgais un vislabākais. Ar to gribu teikt, ka arī mūsu zīmolam tiek izvirzītas šīs visaugstākās prasības no latviešu viedokļa.

 

Bet atcerēsimies arī to, ka airBaltic ir pati lielākā investīcija Latvijā kopš neatkarības atgūšanas. Žēl, ka Latvijas presē informācija ir vairāk negātīva un maz runā par pozitīvo. Piecus gadus strādājot Latvijā, esmu iepazinis latviešu mentālitāti, kas ir tuva manas tautas ‒ vāciešu ‒ mentālitātei un kultūrai. Un mums abām ir kaut kas ļoti līdzīgs ‒ nav raksturīgi „bārstīties” ar uzslavām. Protams, uzklausu kritiku, taču palieku pie savas pārliecības, ka airBaltic ir mūsdienīga, augoša lidsabiedrība ar nākotni. Nākamvasar atvērsim jaunus reisus, mūsu lidojumu galamērķi būs Ženēva, Aberdīna, Tampere, Gēteborga, Katānija u. c. Salīdzinot ar šā gada sākumu,  to ceļotāju skaits, kas izvēlas lidot ar airBaltic, ir pieaudzis par 10%, un tas  ir straujākais pieaugums, kopš strādājam Baltijas valstīs. 

 

Un tomēr viens negātīvs jautājums ‒ kā tikāt galā ar bēdīgi slaveno jūsu priekšgājēja Bertolda Flika „mantojumu”, kas vēl nav ne financiāli, ne tiesiski līdz galam atrisināts.

Nekomentēšu sava kollēgas darbu. Man interesē virzība uz priekšu, un mans uzdevums šeit ir izveidot Latvijā nākotnes nacionālo lidsabiedrību. Ir apritējuši pieci gadi, esmu sadarbojies ar trim valdībām. Šābrīža satiksmes ministrija, kas ir atbildīga arī par aviācijas nozari, darbojas prasmīgi un profesionāli. Pagātnes problēmas ir pārvarētas, un Latvijas valdībā pieņemts lēmums darbu turpināt. Esmu savu amatu uzņēmies un eju uz priekšu.

 

Acīmredzot ticējāt Latvijas perspektīvai, ja uzņēmāties šo amatu? Kā vērtējat biznesa vidi Latvijā?

Pirmām kārtām mūsu  aviobizness  ir atkarīgs no valsts ekonomiskās situācijas, arī no polītiskās, no attiecībām ar Krieviju. Kā jau teicu, esmu vācietis, ik nedēļas nogali lidoju uz mājām Vācijā, ļoti daudz ceļoju pa Eiropu. Līdz ar to labi redzu dzīves līmeņa atšķirības. Esmu eiropietis, un manā izpratnē Latvija ir patiesi Eiropas valsts, kas gājusi pozitīvu attīstības ceļu kopš neatkarības atjaunošanas. Latvija veiksmīgi pārvarēja krizi, kas ir īpaši svarīgi mazai valstij. Latvijai ir visi priekšnoteikumi iet uz priekšu. Tas, ka Rīga ir Baltijas aviācijas centrs, arī dod labu pamatu attīstībai.

 

Ir svarīgi, lai šeit ierastos  cilvēki un lai ieradušies viņu saņemtu to infrastruktūras līmeni, kādu pieraduši saņemt pasaulē. Tas savukārt mudina strādāt, sekmēt šo infrastruktūras attīstību, rada darbavietas utt. Aviācijas nozare Latvijā dod 3% no IKP (iekšzemes kopprodukta), un tas ir nozīmīgs cipars, augstāks nekā vairākumā valstu. Aviācijas loma nākotnē pieaugs, tas ir skaidrs. Cilvēkiem vajag pārvietoties ātri. Ir jau, protams, jauki braukt pa Eiropu ar automašīnu, taču, piemēram, ceļš no Minchenes līdz Rīgai aizņem 22 stundas. Pēc gadiem divdesmit no manai paaudzei ierastajiem pārvietošanās veidiem cars ‒ rails ‒ plans noteicošie būs pēdējie. Kāpēc tad Malta, kas ir sala, uz kuŗu var aizkuģot, drīz vien izveidoja savu lidsabiedrību? 

 

Turklāt ‒ Latvija ir tik brīnišķīga zeme ‒ tīra, droša. Kāpēc lai neatlidotu to apciemot?