Saruna par Eiropu ar latviešu "konservatīvo eņģeli"
Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas viceprezidents, intervijā Sallijai Benfeldei    04.10.2016

 

 

Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos, tagad, pēc Lielbritānijas balsojuma par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) un britu eirokomisāra demisijas, atbild arī par finanču stabilitāti, finanču pakalpojumiem un kapitāla tirgu savienību. Par „konservatīvo eņģeli” latvieti nesen nodēvēja franču eirokomisārs Pjērs Moskoviči.

 

Kā zināms, Valdis Dombrovskis bija Latvijas Ministru prezidents no 2009. līdz 2014. gadam. Viņa vadītajai valdībai bija jātiek galā ar 2008. – 2009. gada krizi, un eiro valūtas ieviešana Latvijā bija viena no Dombrovska valdības prioritātēm. 

 

Vai jūsu darba diena nav kļuvusi garāka un vai Latvijā iznāk iegriezties ārpus oficiālajiem pasākumiem?

 

Jā, darba ir kļuvis vairāk, jo papildus iepriekšējiem pienākumiem, kas pamatā bija saistīti ar Eiropas Savienības fiskālo un makroekonomisko pārvaldību, tagad ir arī finanču tirgus stabilitātes jautājumi. Latvijā tomēr sanāk iegriezties. Sākot strādāt Eiropas Komisijā, sacīju, ka gribu saglabāt saikni ar Latviju un iespēju robežās to arī daru.

 

Par Latvijā pašreiz notiekošo ir nācies dzirdēt vērtējumus, ka pie varas esošie cenšas atgriezties pagātnē, pagājušā gadsimta nostādnēs, ka notiek mēģinājumi daudzus procesus apturēt vai pagriezt atpakaļ, lai daži polītekonomiskie grupējumi atgūtu savu varu.

 

Tas varbūt vairāk ir vērtējums par polītiskajiem procesiem, bet EK nekomentē dalībvalstu iekšpolitiku.  Runājot par ekonomiskajiem procesiem, nezīmētu tik pesimistisku ainu, jo ekonomiskā izaugsme Latvijā turpinās. Ja tā palēninās, tam ir ārējie iemesli – ģeopolītiskais saspīlējums reģionā Krievijas – Ukrainas konflikta dēļ, ES sankcijas un Krievijas atbildes sankcijas.

 

Šogad specifiska problēma ir arī Eiropas Savienības fondu apguves lēnais sākums. 2014. – 2020. gada plānošanas periods rit pilnā sparā, bet fondu apguve ir vēl tikai pašā sākumā, un tas arī ir viens no faktoriem, kas bremzē ekonomiku. Ja raugāmies uz fiskālo polītiku, tad Eiropas Komisijas vērtējums par šī gada Latvijas budžetu ir – tas  kopumā atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta jeb Eiropas fiskālās polītikas nosacījumiem. Nākamā gada budžeta izstrāde vēl tikai notiek, bet no sarunām arī ar finanču ministri šķiet, ka tā iet pareizajā virzienā vismaz attiecībā uz budžeta bilanci, bet Komisija varēs dot savu vērtējumu tikai tad, kad oktobŗa vidū budžeta projekts tiks iesniegts.

 

Tomēr ne tikai Latvijā vien pastāv uzskats, ka lielās valstis var atļauties to, ko nevar mazās. Bieži tiek pieminēta Francija, arī Italija. Vai pastāv atšķirīgi kritēriji, vērtējot valstu budžetu un fiskālo polītiku?   

 

Vispirms jāteic, ka Francija un Italija ir atšķirīgā situācijā. Francija atrodas pārmērīga budžeta deficīta procedūrā, pēdējos divos gados tā pilda sava budžeta deficīta mērķus. Jautājums būs par nākamā gada budžetu, jo nākamgad Francijai ir jākoriģē budžeta deficīts – jāpanāk deficīts zem trim procentiem no IKP. Sarunas ar Francijas valdību liecina, ka tai ir mērķis panākt budžeta deficīta koriģēšanu. Vai tā būs, to mēs redzēsim, kad tiks iesniegts budžeta projekts. 

 

Italijai budžeta deficīts jau vairākus gadus ir zem trīs procentiem, bet mēs sekojam Italijas budžetam, jo Italijai ir otrs lielākais valsts parāds aiz Grieķijas.

 

Par Grieķiju vismaz daļā sabiedrības pastāv uzskats, ka valsts ar savu „dumpošanos” ir panākusi labākus nosacījumus, jo parāds samazināts. Nereti tiek apgalvots, ka arī Latvijai vajadzētu vairāk pretoties EK, tad labklājības mums būtu vairāk.

 

Grieķija ir negātīvs piemērs tam, pie kā var novest populisms polītikā. Jāpiekrīt Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera sacītajam, ka populisms problēmas nerisina, populisms problēmas rada. Diemžēl pēdējos gados to esam novērojuši Grieķijā. Protams, Grieķija ir pārdzīvojusi dziļu ekonomisko krizi, veikusi ļoti lielu fiskālās konsolidācijas pasākumu apjomu, procentos pret IKP lielāku nekā Latvijā. Ja paskatāmies uz situāciju Grieķijā 2014. gadā, varēja redzēt, ka valsts iet ārā no ekonomiskās krizes, gada griezumā tā bija atgriezusies pie ekonomikas izaugsmes, pildīja budžeta deficīta mērķus, bezdarbs mazinājās, tika radītas jaunas darbavietas.

 

Grieķija jau atgriezās finanču tirgos un ar tā laika Grieķijas valdību notika sarunas par to, kādā veidā ar piesardzības programmas palīdzību Grieķija atgriezīsies pie tirgus financējuma. Polītiskā situācija mainījās, pie varas nāca cita valdība ar stipri populistiskiem uzstādījumiem. Rezultātus diemžēl redzējām. Ja vēl 2014. gada beigās Grieķijas izaugsmi 2015. gadā prognozējām 2,5 procentu apmērā, tad populistisko nostādņu un lēmumu rezultātā bija pat neliela recesija. Atgriezās finanču nestabilitāte, tika slēgtas bankas un tamlīdzīgi. Grieķijai nācās prasīt jaunu palīdzības programmu, tikai tā vairs nebija piesardzības programma, bet jauna, ar pilniem nosacījumiem. Pašlaik Cipras valdība īsteno smagākus taupības pasākumus, nekā tas būtu bijis jādara, ja tiktu pabeigta iepriekšējā programma. Runājot par valsts parādu, tā ir ļoti nopietna problēma, jo Grieķijai tas ir ap180 procentiem no IKP.

 

Augstais parāda līmenis Grieķijai ir problēma, jo tas nozīmē, ka nāksies īstenot stingru fiskālo polītiku un līdz 2018. gadam valstij jāsasniedz 3,5 procenti no IKP primārā pārpalikuma budžetā, kas nozīmē pārpalikumu pirms valsts parāda apkalpošanas izdevumiem. Tiek vērtēts, ko var darīt, lai šo parādu slogu samazinātu, bet jebkurā gadījumā netiek pieļauta valsts parāda norakstīšana. 

 

Tātad Cipra valdības savulaik izdarītais Grieķijai nekādā veidā nav nācis par labu?

 

Nē, nav gan nācis par labu. Ekonomikā ir zaudējumi, un arī taupības apjomi ir lielāki, nekā tika plānots.

 

Kādas sekas Eiropas Savienībai var nest Lielbritanijas balsojums par izstāšanos no tās? Briti gan nav eirozonā, tomēr kādas sekas tas var atstāt uz eiro mūsu maciņos?

 

Par t.s. brexit ietekmi uz ekonomikas attīstību – pašlaik Eiropas Komisija ir veikusi tikai pirmo, provizorisko novērtējumu, un tas ir - līdz nākamā gada beigām tā ietekme uz ES kopumā sasniegs no 0,2 līdz 0,4 procentpunktiem, tātad izaugsme par šiem procentpunktiem samazināsies. Pašā Lielbritanijā ietekme būs krietni lielāka - starp 1 un 2,75 procentpunktiem. Bet vēlreiz gribu atgādināt, ka tas ir provizorisks vērtējums, precīzākas prognozes būs novembrī. Jāuzsver, Lielbritanija pašlaik vēl ir ES dalībvalsts, un tāda turpinās būt vēl vismaz divus gadus. Šobrīd tas vairāk ir jautājums par to, kā brexit uztver investori. Būtisku ietekmi uz eiro kā valūtu mēs neprognozējam. Būtisks gan bija britu mārciņas kritums. Ietekmi uz ekonomiku lielā mērā noteiks tas, kādu sadarbības modeli ar ES briti izvēlēsies – saglabās pieeju Eiropas Savienības iekšējam tirgum vai no tā aizies. Tā ir stratēģiska izvēle, kas jāizdara Lielbritanijas valdībai.

 

Nosacījumi ir skaidri – ja valsts grib saglabāt pieeju iekšējam tirgum, ir jārespektē četras iekšējā tirgus brīvības: brīva preču, pakalpojumu, kapitāla un darbaspēka kustība, jāsniedz financiāls atbalsts Eiropas Savienībai, jāpilda ES normatīvie akti. Tas ir t.s. ”Norvēģijas modelis”. Ja šiem nosacījumiem nepiekrīt un tie nav pieņemami, būs jālemj, kā veidot attiecības ar Lielbritaniju tāpat kā ar jebkuru citu trešo valsti.

 

Tomēr Eiropas Savienības ekonomiku bremzē ne tikai Lielbritānijas lemums par izstāšanos. Krievija un Ukraina, sankcijas, bēgļu krize... Ir bažas, ka Latvijā kopējā negatīvo faktoru ietekme izaugsmi varētu pilnībā apturēt.

 

Pašreizējā ekonomikas izaugsmes prognoze ES ir 1,8 procenti, bet, kā jau minēju, visticamāk, šī prognoze tiks pārskatīta uz leju novembrī. Tad arī tiks pārskatīta Latvijas ekonomikas prognoze. Kopumā var teikt, ka ekonomiskā izaugsme pēdējos gados turpinās 27 no 28 dalībvalstīm, izņemot Grieķiju, bet tā ir samērā lēna. ES ekonomiskās prioritātes ir noteiktas ar mērķi paātrināt ekonomisko izaugsmi. Tās ir trīs – investīciju veicināšana, kas paredz piesaistīt 315 miljardus eiro, gan publiskā, gan privātā sektorā, strukturālās reformas ekonomikas modernizācijai un valsts konkurētspējas veicināšanai; atbildīga fiskālā polītika.

 

Eiropas Savienība atbalsta Ukrainu un visu laiku atgādina, ka ukraiņiem ir jāveic nopietnas valsts pārvaldes reformas, jāmazina korupcija u.t.t., jo skaidrs arī, ka financiālā palīdzība neturpināsies mūžīgi, ja nekas nemainīsies, un ka sankcijas pret Krieviju var tikt atceltas. Esat sacījis, ka Ukraina izdarījusi ļoti daudz, ka tas vieš cerības. Bet nupat ASV viceprezidents Džo Baidens ir nācis klajā ar paziņojumu, ka ES var atcelt sankcijas pret Krieviju, ja Ukrainā nekas nemainīsies. Kādēļ tādu brīdinājumu publiski izsaka Baidens, nevis EK prezidents Junkers? Vai šis paziņojums tika saskaņots ar EK?

 

Arī ASV ir noteikušas sankcijas pret Krieviju, un arī ASV sniedz palīdzību Ukrainai. Tas, ka ASV arī komentē situāciju Ukrainā, nav nekāds pārsteigums, jo viņi šajā situācijā ir pietiekami cieši iesaistīti. EK uzsver, ka nosacījumi sankciju atcelšanai ir iestrādāti Minskas vienošanās dokumentos un, lai atceltu sankcijas pret Krieviju, šī vienošanās ir jāpilda. Ekonomiskā situācija Ukrainā stabilizējas, var prognozēt, ka Ukraina šogad atgriezīsies pie ekonomiskās izaugsmes, bet ir jāveic apjomīga strukturālā reforma saistībā ar valsts uzņēmumu un valsts pārvaldi, enerģijas tirgus atvēršanu, cīņu ar korupciju un vēl citiem jautājumiem, jārisina drošības jautājumi. 

 

Oktobŗa sākumā jau trešo reizi dosieties uz ASV? Kāpēc?

 

Tā ir ikgadējā Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas sanāksme, kas rēgulāri notiek Vašingtonā. Ir paredzētas arī divpusējās tikšanās ar ASV un citu valstu pārstāvjiem, lai pārrunātu gan ekonomiskās sadarbības jautājumus, gan kopumā skaidrotu ES eirozonas ekonomiskās attīstības perspektīvas.