"Valsts drošība šobrīd ir pats svarīgākais”
LR Valsts prezidents Raimonds Vējonis intervijā Brīvai Latvijai    01.09.2015

 

Kādi Latvijas valstij svarīgākie jautājumi ir jūsu – jaunā Valsts prezidenta - darbības prioritāšu pašā centrā?

 

Latvijas valsts drošība šobrīd ir pats svarīgākais! Kāda gan nozīme būs citām prioritātēm, kā, piemēram, veselībai un izglītībai, ja nebūs savas brīvas un neatkarīgas valsts? Ir jāpanāk, lai tiktu izpildīts lēmums līdz 2018. gadam valsts aizsardzības budžetu nodrošināt 2% apmērā no Iekšzemes kopprodukta (IKP). Līdz ar to tiktu nostiprināta Latvijas uzticība gan NATO sabiedroto valstu vidū, gan Baltijas valstu saimē. Līdz šim nebijām sevi pierādījuši kā uzticamu sabiedroto, solījumi netika izpildīti.

 

Mums jāpieliek visas pūles, lai nodrošinātu armijas attīstību un modernizāciju, kas arī ticis iekavēts to pašu financiālo iemeslu dēļ, un mēs vairs nedrīkstam to atļauties. Lēmumi ir pieņemti, nu tie jāīsteno dzīvē. Vēl vairāk – ja esam lūguši NATO kaŗavīru un technikas klātesamību mūsu valstī, jārūpējas arī par to, lai tiktu godam nodrošināta infrastruktūra, viss nepieciešamais, sākot no atbilstīgiem sadzīves apstākļiem un sporta zālēm kaŗavīriem līdz munīcijas noliktavām un ekipējuma nodrošinājumam. 

 

Pirms ievēlēšanas Valsts prezidenta amatā bijāt Latvijas aizsardzības ministrs, turklāt augstu novērtēts. Vai uzskatāt, ka šis amats nodots drošās rokās?

 

Esmu pilnīgi pārliecināts, ka jaunais ministrs Raimonds Bergmanis ir spējīgs un gatavs vadīt šo atbildīgo nozari. Viņš pats ir bijis kaŗavīrs, labi pārzina to vidi, par ko viņam tagad jānes polītiskā atbildība. Būdams valsts prezidents, vienlaikus esmu arī Bruņoto spēku virspavēlnieks, līdz ar to mums ar aizsardzības ministru jāstrādā tandēmā, un ir svarīgi, lai tiktu nodrošināta pēctecība un iepriekš pieņemto lēmumu ieviešana dzīvē. Esmu drošs par mūsu labu sadarbību.

 

Nule tika nomainīts arī Latvijas vēstnieks NATO.

 

Par to kļuvis arī spējīgs diplomāts, man labi pazīstams cilvēks un domubiedrs Indulis Bērziņš.

 

Šovasar aizritēja 2. Pasaules latviešu uzņēmēju un inovāciju forums, kuŗa patrons jūs bijāt. Vai tā bija laba iespēja „saukt tautiešus mājās” - ar to domājot ne tikai viņu fizisku atgriešanos Latvijā, bet gan vēl jo ciešāku iesaistīšanos Tēvzemes ekonomikā un polītikā?

 

Nedomāju, ka būtu cilvēciski, nedz polītiski korrekti tā vienkārši aicināt tautiešus šurp, atpakaļ uz dzimteni, ne tagadējos, ekonomiskos emigrantus, ne – vēl jo vairāk – tā sauktās vecās trimdas cilvēkus, nepiedāvājot konkrētu motivāciju. Proti, labi apmaksātas darbavietas, pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi u. c. Ir jābūt pamatotiem pamudinājumiem.

 

Piemēram, Cēsīs ļoti aktīvi tiek rosināta tautiešu atgriešanās...

 

Jā, arī citos Latvijas novados, kur – uzsveru – piedāvā konkrētas iespējas iesaistīties uzņēmējdarbībā. Un saskatu pozitīvu tendenci, gan ne jau atgriešanos masveidā, bet tieši labus simptomus. Ir vairāk jādomā ne tikai par mechanismu, lai šī atgriešanās notiktu, bet arī par to, kā mainīt mūsu biznesa vidi, jā, arī mentālitāti, attieksmi, attiecībā uz biznesu. Nav noslēpums, ka latvietis ir izpildītājs – precīzs, lietpratīgs, uzcītīgs darītājs, bet retāk jaunradītājs biznesā. Ne vienmēr esam gatavi riskēt, uzņemties atbildību par savām un citu cilvēku financēm. Latvijā uzņēmumi lielākā skaitā tomēr pieder cittautiešiem, nevis pašiem latviešiem.

 

Un, lūk, šai ziņā ļoti var palīdzēt ārzemju latvieši, it īpaši no Amerikas, kas ir tendēti nemitīgi mācīties, attīstīt uzņēmumus, riskēt. To labi varēja manīt pieminētajā Forumā – Amerikas latvieši mudināja – nu, esiet rosīgāki, „taisiet augšā” Latvijā savu Silīcija ieleju! (ASV reģions ar augstas technoloģijas uzņēmumiem – Red.) Jaunie cilvēki, kas ieguvuši izglītību ārzemēs, iet šo ceļu, un jāpastiprina arī Latvijs izglītības sistēmā virziens uz šo „moderno latviešu” audzināšanu. Lai mūsu spējīgie jaunieši dzīvē nepaliktu tikai izpildītāji, bet droši jaunradītāji. 

 

Pasaulē aktīvi darbojas Latvijas goda konsulu institūcija. Tikai ASV vien to ir 16 – 17. Vai sadarbosities ar viņiem?

 

Šis darbs jau sekmīgi rit. Jo Valsts prezidenta viena no funkcijām ir prezentēt Latviju pasaulē, un te darbs kopā ne tikai ar valsts vēstniekiem, bet arī goda konsuliem ir pamatā. Viņi izprot un pārzina savas mītnes zemes vidi, cilvēkus, tirgu u. c., un spēj dot lietiskus un noderīgus padomus kā polītikas jautājumos, tā ekonomikā. Latviju pasaulē pārstāv lieliski vēstnieki, bet viņi savā amatā jeb karjerā „rotē”, mainās, kurpretim goda konsuli paliek, tādējādi nodrošinot pēctecību un sakaru turpinājumu.

 

Pavisam konkrēti – vai tiks atjaunotas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvības ASV, kas krizes gados tika slēgtas?

 

Tas joprojām saistīts ar valsts budžeta iespējām. Manā ieskatā šīm pārstāvībām ir jābūt. Vēl vairāk – uzskatu, ka mūsu Zemkopības ministrijas pārstāvjiem ir jāstrādā tajos pasaules reģionos, ar kuŗiem Latvijai ir ciešāka ekonomiskā sadarbība. Tieši Zemkopības ministrijas pārstāvjiem tāpēc, ka mūsu valsts lauksaimnieki var sekmīgi ieiet šobrīd tik aktuālajā bioloģisko produktu tirgū. ASV labu potenciālu redzu Čikāgā, Bostonā, Losandželosā, kur jau ir iestrādes. Galvenie uzdevumi ir divi – no vienas puses, piesaistīt investīcijas, no otras – iekaŗot jaunus tirgus. 

 

Būdams aizsardzības ministrs, veiksmīgi iesāku sarunas par to, lai Latvija piedalītos, piemēram, Amerikas militārajos iepirkumos – ar pārtikas piegādēm, šūšanas pakalpojumiem (esmu pārliecināts, ka latvieši šo darbu padarīs ar sev piemītošo augsto kvalitāti!). Darbs ir iesākts, nu tikai jāturpina. 

 

Un par prioritātēm Latvijas iekšpolītikā?

 

Jāstiprina Latvijas reģionu vienmērīga attīstība, un arī tas sasaucas ar mūsu iepriekš pārrunātajiem tematiem. Ja reģionos būs darbavietas, labvēlīga uzņēmējdarbības vide, jaunieši nebrauks prom – ne uz Rīgu, ne tuvāk tai, kur galvenokārt koncentrējas ekonomiskā rosība, ne uz ārzemēm. Un tad būs arī vairāk cerību uz tautiešu atgriešanos.

 

Mana pirmā vizīte Valsts prezidenta amatā bija uz Krāslavu. Redzēju, cik šī pilsēta labi sakopta, kā tā attīstās, cik rosīgi rit kultūras un sporta dzīve. Malači latgalieši! Vitāli, darbīgi. Joko, ka neko nezina par kādiem „treknajiem gadiem”, jo viņiem tādu nav bijis... Un vēl te redzēju lielisku integrācijas paraugu – pilsētā draudzīgi sadzīvo latvieši, krievi, baltkrievi, ebrēji. Esmu pārliecināts, ka kritiskos brīžos protam būt saliedēti.

 

Kā Valodas referendumā, piemēram. Jūsu viedoklis par šobrīd tik aktuālo „bēgļu” jautājumu? 

 

Pasaulē šobrīd ir pārāk daudz „karsto punktu”, un bēgļu plūsma uz Eiropu ir skarba reālitāte. Latvija pieņēmusi lēmumu būt 28 Eiropas Savienības valstu un NATO dalībvalstu saimē, un mums ir jāuzņemas solidāri pienākumi. Tā ir mūsu izvēle, un mēs taču aicinām NATO valstis būt solidārām ar mums. Valdība ir pieņēmusi lēmumu par 250 bēgļu uzņemšanu divu gadu laikā – tā ir mūsu līdzatbildības daļa. Mums ir jāsaprot, ka runa ir par dzīviem cilvēkiem, kas bēg no vardarbības savās zemēs, un to labi atceras tās mūsu tautiešu paaudzes, kas bija spiestas bēgt no komūnisma represijām Otrā pasaules kaŗa laikā un pēc tam, kas bēgļa likteni izbaudījuši uz savas ādas. Amerika, Kanada, Vācija, Lielbritanija, Austrālija tolaik uzņēmās solidāritātes pienākumus.

 

Kad atkal pošaties uz Ameriku jeb kad Amerikas tautieši jūs redzēs vaigā?

 

Septembŗa beigās došos uz Ņujorku, uz ANO Asambleju. Šais dienās plānoju arī tikties ar tautiešiem. Nākamā gada sākumā iecerēts vēl viens brauciens uz Bostonu un Čikāgu, bet starplaikā plānota vizīte Vašingtonā, kur tikšos ar augstām Amerikas amatpersonām Baltajā namā.