"Man vairs nav atkāpšanās ceļa"
Veselības ministre Anda Čakša intervijā Mārai Libekai (Latvijas Avīze)    24.01.2017

 

ZZS runasvīrs Augusts Brigmanis nesen publiski apgalvoja, ka šogad prioritāte esot veselība, veselība un veselība. Savukārt Ministru prezidents Māris Kučinskis savā ziņojumā Saeimai pagājušā gada oktobrī teica, ka "2017. gads būs pirmais, kuŗā mēs iziesim no krizes radītajām sekām veselības nozarē. Šobrīd valdībai ir polītiskā griba turpināt reformas veselības nozarē." Kā, jūsuprāt, izpaužas šī polītiskā griba?

 

A. Čakša: Premjers ir ļoti ieinteresēts reformas organizēšanas darbu plānošanā. Bieži tiekamies, lai par to apspriestos, tostarp iespējamo veselības nozares financēšanas modeli. Esam pārrunājuši šāgada darbus, jo Veselības ministrijai 1. aprīlī ir jāsniedz Ministru kabinetam skaidrs redzējums, kā tiks īstenota reforma.

 

Ja iepriekš samērā vispārīgi tika runāts par to, ka veselības aprūpes sistēmā trūkst naudas, tad šobrīd valdība ir skaidri iezīmējusi, ka veselības jomai ir jātiek līdz 12% no kopējiem valsts budžeta izdevumiem. Pavasarī jābūt skaidrai nostājai par nodokļu reformu, tad arī būs zināms veselības aprūpes financēšanas avots. 

 

Izmaiņas veselības aprūpes sistēmā būs sarežģīts process, ne visiem tas būs pa prātam, un ikvienam ministram vienmēr pats grūtākais ir pierādīt ieguvumus pēc reformas īstenošanas. Tomēr esmu gandarīta, ka beidzot veselības sistēmas vajadzības valdībā ir sadzirdētas.

 

Pēc runāšanas jāseko rīcībai, un aprīlis tiek plānots kā tāds starta punkts. Ar valdības vadītāja atbalstu vien būs par maz. Nosauciet, lūdzu, savus polītiskos sabiedrotos, kad būs jāpieņem lēmums par konkrētu medicīnas financēšanas avotu un sāksies ne visai patīkamās strukturālās izmaiņas? Cik saprotams, Veselības ministrija piedāvā novirzīt medicīnai daļu no sociālā nodokļa, šo proporciju pakāpeniski palielinot.

 

Par sociālo nodokli nav taisnība, jo nav vēl izstrādātas pārmaiņas nodokļu sistēmā, sasaistot tās ar veselības aprūpei paredzētās naudas palielinājumu. Patlaban Veselības ministrija ne tikai kopā ar premjeru, bet arī Finanču ministriju strādā pie iespējami labākā financēšanas modeļa. Domāju, ka svarīgāko lēmumu pieņemšanas brīdī man noteikti blakus būs arī Augusts Brigmanis, finanču ministre Dana Reizniece-Ozola... Ceru atbalstu saņemt arī no veselības aprūpes nozares. Par reformas plānu esmu informējusi arī Vienotības Saeimas frakcijas deputātus, darīšu to arī turpmāk un ļoti ceru saņemt arī šīs partijas atbalstu.

 

Tad sāksies pārmetumi, ka nauda medicīnai pazūd kā tukšā mucā...

 

Kā pierādījums tam, ka tas tā nebūs, ir tā sauktais "zaļais koridors" onkoloģiskajiem pacientiem. Šo procesu sakārtojot, var izdarīt būtiskas izmaiņas par labu pacientiem. Strādājot pēc šī piemēra arī citās medicīnas jomās, būs skaidri redzams, kur nauda tiek izlietota un kāds ir sabiedrības ieguvums. Ģimenes ārsti patlaban ir uztraukušies, ka Veselības ministrija grasās pārbaudīt, kā ģimenes ārsti izmanto "zaļo koridoru". To nevajag uztvert kā pārbaudi, ministrija šim jaunajam procesam vēlas sekot līdzi, lai mēs saprastu, vai tas norit pareizi un vai nav nepieciešami kādi uzlabojumi. To pašu mēs darām arī slimnīcās, kur tiek ārstēti onkoloģiskie slimnieki. Man jābūt pārliecinātai, ka piešķirto naudu izmantojam efektīvi.

 

Kur jūs ņemsiet tos 180 miljonus eiro, ko esat solījusi ārstu algu palielinājumam par 15 – 20 procentiem 2018. gadā? Vai jūs zināt, cik liela ir ķirurga alga par slodzi lielākajā universitātes klīnikā?

 

Zinu gan – ķirurgam par slodzi pirms nodokļu nomaksas maksā 850 eiro...

 

Alga palielinātos par kādiem 130 eiro. Vai jūs domājat, ka ar to varēs noturēt ārstus Latvijas ārstniecības iestādē?

 

Ministrija plāno, ka, ņemot vērā paredzētos kritērijus, 2018. gadā ārsta alga par darba slodzi būs 1600 eiro jeb divreiz vairāk nekā patlaban. Tas būtu pirmais mērķis, kas mums jāsasniedz un kas būs atkarīgs no tā, kā tiksim galā ar jauno veselības aprūpes financēšanas modeli.

 

Atzīstu, ka situācija cilvēkresursu jautājumā ir drāmatiska. Taču jāņem vērā, ka prioritātes ārstniecības iestāžu pārvaldīšanā nosaka to valdes, un tieši no valdēm ir atkarīgs, vai nauda mērķtiecīgi tiek ieguldīta algās vai – gluži pretēji – valdes atrod par vajadzīgu vairāk ieguldīt celtniecībā un mazāk atbalstīt cilvēkus. Šajā ziņā dažādu slimnīcu attieksme atšķiras. Medicīna nevar pastāvēt bez cilvēkiem, un algu jautājumā man vairs nav atkāpšanās ceļa.

 

Bet kāpēc jūs skaļi neiebildāt, kad valdība pieņēma lēmumu valsts simtgades svinībām tērēt milzīgu naudas summu – 60 miljonus eiro, kamēr Igaunija trīsreiz mazāk, nemaz nerunājot par Lietuvu, kur svinībām atvēlēti deviņi miljoni? Kāpēc jūs neiebildāt, ka arī ārstu alga ir sasaistīta ar vidējo algu tautsaimniecībā, tāpat kā Saeimas deputātu un ministru algas? Polītiķi, paaugstinot savas algas, vienmēr atgādina par šo sasaisti, bet mediķiem diemžēl nav neviena lobija ne valdībā, ne parlamentā. 

 

Patiesībā es iebilstu gan. Vienmēr stāstu, cik liels financējums ir nepieciešams. Bet te man atkal jāatkārto – jābūt tā, lai nerastos šaubas par naudas izlietojumu, ka naudu, lūk, neiedos kaut kādai jocīgai sistēmai kaut kādu jocīgu lietu uzturēšanai. Vidējā personāla algas ir ļoti zemas, tāpēc medicīnas māsas strādā vairākās darbavietās, riskējot ar savu veselību un tādējādi arī radot riskus pacientu drošībai. 

 

Mēs vēlamies uzlabot pieejamību medicīnas pakalpojumiem, taču tajā pašā laikā ir daudz ārstu, kas labprāt pāriet uz privāto medicīnu. Tāpēc mēs palielinājām algu par trīs eiro (! – Red.) tiem speciālistiem, kuŗu darba specifikā nav iekļautas medicīniskās manipulācijas. Arī dzemdību speciālistiem par vienām dzemdībām tagad maksā par 50 eiro vairāk.

 

Tie trīs eiro taču ir kā piliens jūrā!

 

Ja par vienu ārstniecības epizodi valsts ārstam maksāja septiņus eiro, tad patlaban tie ir 10 eiro. Tā kā ārstam jau nav tikai viena pieņemšana dienā, kopumā augstākminētās apmaksas palielinājumam novirzīti papildus trīsarpus miljoni eiro. 

 

Kā Veselības ministrija grasās attīstīt Stradiņu slimnīcu, ja zināms, ka Rīgas Austrumu slimnīcā, kur ir palaists operāciju bloks ar 22 operāciju zālēm, to nevar nodarbināt ar pilnu jaudu, jo trūkst speciālistu, kas tajā strādā?

 

Stradiņos operāciju zāles ir morāli un fiziski novecojušas un ir nepieciešamas jaunas. 

 

Vai Rīgā, attīstot divas lielas slimnīcas, kas viena no otras atrodas dažu desmitu kilometru attālumā, netiek samazināta iespēja lauku cilvēkiem saņemt elementāru medicīnisko palīdzību?

 

Nē. Stratēģiski svarīgas ir trīspadsmit slimnīcas, no kuŗām deviņas ir katrā reģionā. Ņemot vērā iedzīvotāju daudzumu Rīgā, divas universitātes slimnīcas „nosedz” rīdzinieku vajadzības, kā arī dod iespēju saņemt augsti kvalificētu medicīnisko aprūpi visiem valsts iedzīvotājiem. Dalot Eiropas Reģionālās attīstības fonda financējumu, tika ņemts vērā, lai visos reģionos tiktu nodrošināta līdzvērtīga slimnīcu attīstība. Un vēl jāņem vērā, ka ārstēšanās slimnīcā ir dārgs pakalpojums, tāpēc ir ļoti svarīgi stiprināt ģimenes ārstu institūciju.

 

Abas universitātes slimnīcas nepārtraukti ir pilnas ar pacientiem, no kuŗiem vairāk nekā puse ir tādu, kam pietiktu ar ambulatoro aprūpi. Nesen biju darba vizītē Dānijā, kur man stāstīja, ka uz slimnīcu ved tikai tad, kad patiešām nav citu ārstēšanas iespēju. Diemžēl Latvijā primārā aprūpe vēl nav sakārtota. Turklāt, lai cik tas jocīgi izklausītos, slimnīca skaitās bīstama vieta, kur iespējams inficēties...

 

Ar C hepatītu...

 

...tajā skaitā, bet mājās cilvēks dzīvo savā vidē ar saviem mikrobiem un savu mikrofloru. Ja nav jābūt slimnīcā, tad labāk tajā nebūt.

 

Vai jūs atbalstāt Pasaules Bankas pētījumā ieteikto, ka nākotnē trīspadsmit Latvijas lokālajām slimnīcām jākļūst par labjūtes jeb paliatīvās aprūpes vietām? Vai, izsakoties saprotamāk, par vietām, kur cilvēki tiks atvesti nomirt.

 

Šim ieteikumam es nepiekrītu. Latvijā problēma ir chroniskie un gados vecie pacienti, ar kuŗiem ģimenes ārsti netiek galā mājas apstākļos – viņi ir palikuši vieni, un viņiem ir nepieciešama hospitalizācija. Nereti medicīnas problēmas nāk kombinācijā ar dažādiem sociāliem faktoriem. Apmeklējot lokālās slimnīcas, esmu pārliecinājusies, ka tur patiešām ir daudz vecu un chronisku slimību māktu cilvēku. Veselības ministrijai kopā ar pašvaldībām ir jāmeklē risinājums jautājumam, cik liela ir šī sociālā sadaļa un cik daudz ir nepieciešama veselības aprūpe. 

 

Dzemdību nodaļās ir katastrofāls mediķu trūkums...

 

Lai ir mazāk ārstu, bet viņiem jāļauj strādāt kvalitatīvā vidē, kur pacientiem patiešām var palīdzēt, neriskējot ar viņu veselību.

 

Dažās vietās varot dabūt blusas un utis... 

 

Esmu tikusies ar visiem pašvaldību vadītājiem, kuŗu pārvaldītajās territorijās ir reģionālās slimnīcas. Arī ar tiem vadītājiem, kuŗu pārraudzītajās slimnīcās ir jāveic izmaiņas. Man šķiet, ka ikviena pašvaldības vadītāja lepnums ir labi sakārtota slimnīca. 

 

Kam pēc Straupes narkoloģiskās slimnīcas likvidācijas apsolīta 13. gadsimta Straupes pils?

 

Pašvaldībai. Veselības ministrija ir vienojusies ar Pārgaujas novada pašvaldību, ka ēka paliks pašvaldībai. Visticamāk, ka šīs ārstniecības iestādes profils tiks saglabāts, tikai tas tiks citādi organizēts – tā vairs nebūs valsts kapitālsabiedrība. 

 

Vai esat potējusies pret gripu?

 

Protams, jau novembrī. Vakcinējos nu jau otro gadu. Godīgi atzīšos, mani spert šo soli pārliecināja valsts galvenais infektologs Uga Dumpis. Vakcinējusies ir visa mana ģimene, un pagājušajā gadā mēs neviens neslimojām. Arī šogad mēs visi esam sapotēti, un es uzskatu, ka tā ir laba izvēle.

 

Kā jūs sevi uzturat formā pēc stundām ilgās sēdēšanas daudzās sanāksmēs?

 

Uz Ministru kabinetu eju kājām. Aiz mana kabineta atrodas neliela telpa, kur es ik pa laikam uztaisu mazu fizisko vingrinājumu pauzīti.