Priekš citiem darbodamies*, augt pašiem
ALA valdes priekšsēdis, PBLA valdes vicepriekšsēdis Pēteris Blumbergs intervijā Ligitai Kovtunai    17.04.2018

 

 

Tuvojas ALA gadskārtējais "atskaites punkts" - kongress maija sākumā, kad izvērtē paveikto un nosprauž nākamās darbības prioritātes. Par ko esat īpaši gandarīts, kas varbūt palicis nepaveikts aizvadītā gada laikā?

 

Šis ir bijis veiksmīgs gads, ievadot Latvijas valsts Simtgades svinības, jo īpaši kultūras, informācijas un ekonomiskās sadarbības jomā. Šogad mēs kultūras jomā latviešu sabiedrībai Amerikā pasniedzām dāvanu – grupas ImantaDimanta un draugi koncertturneju, ko sponsorējām no ALA līdzekļiem. 

 

Pagājušā rudenī novadījām Spotlight Latvia - vislielāko līdz šim notikušo ekonomisko forumu, kas bija veltīts Amerikas un Latvijas ekonomiskajai sadarbībai. ALA turpina darboties šajā jomā, piedaloties PBLA organizētā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma (PLEIF) norisē, kas notiks Valmierā šī gada 28.-29. jūnijā.

 

ALA Informācijas nozare ir aktīvi darbojusies, rīkojot dažādas akcijas un seminārus, ieskaitot 3. maijā plānoto semināru ASV Kapitolijā, kas notiks ALA kongresa ietvaros un kas pievērsīsies ASV sankciju jautājumiem un Krievijas dezinformācijas apkarošanai. Esmu laimīgs, ka organizācijas finanču stāvoklis ir stiprs. Esam arī priecīgi par Latvijas prezidenta Raimonda Vējoņa tikšanos ar ASV prezidentu Vašingtonā un par to, ka Latvijas atpazīstamība un tēls ir augstā līmenī. 

 

Rit Latvijas Simtgades svinību gads, oktobrī Saeimas vēlēšanas. Ko konkrēti dara ALA šai sakarā?

 

ALA ir nodibinājusi speciālu Simtgades fondu mūsu biedru un biedru organizāciju sarīkojumu atbalstam. Esam jau piesķīruši vairāk nekā 70 tūkstošus ASV dolaru dažādu pasākumu norisei ASV, ieskaitot Bostonu, Mineapoli, Indianapoli, Čikāgu, Sietlu un pat Teksasu. Minētā grupas ImantaDimanta un draugi turneja aptvēra visu Ameriku no Austrumkrasta līdz Rietumkrastam. Rudenī plānojam rīkot vēl citus pasākumus, tostarp Linkolnā, Nebraskā, kas būs veltīts bijušajam Latvijas prezidentam Kārlim Ulmanim. 

 

Saistībā ar vēlēšanām, tāpat kā citos gados, ALA sniegs informāciju par partijām caur speciālu informatīvu izdevumu, kas tiks izsūtīts ALA biedriem. Arī ALA kongresā maijā tiek plānota atsevišķa paneļdiskusija par vēlēšanām, kā arī demografa Ilmāra Meža lekcija par polītisko stāvokli Latvijā. Visbeidzot ALA veicina arī pašu balsošanas procedūru. Sadarbībā ar Latvijas vēstniecību ASV un Latvijas Centrālo vēlēšanu komisiju sponsorējam un rīkojam kursus Vašingtonā, D.C., vēlēšanu iecirkņu vadītājiem un arī mēģinām veicināt balsotāju reģistrāciju, izplatot informāciju par portatīvo pasu staciju. 

 

Kā notiek sadarbība ar Latvijas valdību un institūcijām, kāda, jūsuprāt, ir Latvijas puses ieinteresētība, ko vēlētos uzlabot vai mainīt?

 

Februārī bijām Rīgā, kur notika dažādas augsta līmeņa tikšanās. Bijām ļoti apmierināti ar mūsu uzņemšanu, ar sarunu gaitu. Mums ir izveidojušās ciešas attiecības ar Kultūras ministriju un ministri Daci Melbārdi, kā arī ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un ministru Kārli Šadurski. Šīs ministrijas mūsu sabiedrībai palīdz gan ar padomu, gan līdzekļiem. Kultūras ministrija sniedz nozīmīgu atbalstu Dziesmu svētku tradicijas uzturēšanai ārpus Latvijas, savukārt IZM atbalsta latviešu skolas un vasaras vidusskolas. Rīgā tikāmies arī ar Ārlietu ministrijas vadības pārstāvjiem, ar kuŗiem mums ir izveidojusies visciešākā sadarbība, ko īpaši veicinājis Latvijas vēstnieks ASV Andris Teikmanis, - ar pašu ministru Edgaru Rinkēviču, valsts sekretāru Andreju Pildegoviču (kuŗš arī savulaik bija vēstnieks ASV) un diasporas vēstnieku Ati Sjanīti. Bijām gandarīti tikties ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni un Ministru prezidentu Māri Kučinski. Īpaši priecājos, ka Kučinskis ir īpaši ieinteresēts demografijas un ekonomikas attīstības jautājumos. Atliek vien vēlēties, ka Latvijas valdība turpinās vairāk strādāt pie ekonomikas attīstības, lai veicinātu cilvēku atgriešanos Latvijā vai vismaz – apstādinātu emigrāciju. 

 

Cik lielas un kādas ir ārzemju latviešu iespējas ietekmēt polītiskos, ekonomiskos, kultūras u.c. procesus Latvijas valstī? Jūs esat arī PBLA vicepriekšsēdis - kā izmantosiet šo savu statusu?

 

Ārzemju latviešiem jābūt uzmanīgiem un gudriem attiecībā uz to, kā mēs mēģinām ietekmēt procesus Latvijā. Manuprāt daži pārāk mēģina mācīt, kas un kā ir jādara. Mana pieeja ir vairāk orientēta uz dalīšanos ar mūsu “pasaules pieredzi”, lai ALA un PBLA palīdz informēt un skaidrot, kas mūsu mītnes zemēs, ārpus Latvijas, ir labi izdevies un kā tas panākts. Piemēram, būdams amerikānis, es uzskatu, ka ieguldījumi infrastruktūrā un izglītībā ir ļoti svarīgi. Ja Latvija turpinās uzlabot izglītības sistēmu, skolas, tad valstī būs arvien gudrāks un labāk sagatavots darbaspēks. Ja Latvija ieguldīs naudu infrastruktūrā – ceļos, transporta attīstībā, tā būs jo tuvāk modernajai pasaulei.

 

Izmantošu savu PBLA amatu par platformu šo ideju izplatīšanā, jo PBLA ir labi pazīstama un respektēta organizācija un tā palīdz mums atvērt daudzas durvis. 

 

Pats esat advokāts, strādājat "maizes darbu" Amerikā, tomēr esat atradis laiku darbam latviešu sabiedrībai. Tātad - ir kādi pamatīgi motīvi?

 

Man rūp Latvija un Amerikas latvieši, visa mūsu sabiedrība. Tas ir mans pamatmotīvs. Bet kā advokāts es arī labprāt piekopju mūsu profesijā plaši izplatīto tradiciju - veikt pro bono darbu. Tas atļauj dalīties ar savu pieredzi un talantiemun vienlaikus uzlabot pašam savas prasmes un iemaņas. Esmu pārliecināts, ka mans sabiedriskais darbs ir palīdzējis augt savā karjerā. Jo vairāk es publiski runāju un rakstu avīžrakstus, jo vairāk tas man palīdz tiešajā darbā, kur ir daudz jāraksta un jārunā. 

 

Jūsu ģimene, vecāki, īpaši brālis Roberts (Latvijas Goda konsuls Ilinojā) līdztekus saviem pienākumiem darbā un ģimenē daudz darījuši latviešu sabiedrības labā, ziedojuši ne tikai laiku, bet arī naudas līdzekļus. Kāpēc?

Mūsu vecāki un vecvecāki, un viņu vecāki bija aktīvi sabiedriski darbinieki. Vectēvs no tēva puses bija ietekmīgs ALA valdes loceklis. Vectēvs no mātes puses palīdzēja dibināt Čikāgas latviešu skolu. Abi mani vecāki aktīvi darbojās korporācijās, Skautu kustībā un draudzē. No viņu pieredzes drīz vien sapratu, ka ar darbu sabiedrības labā var atrast dzīves un dvēseles piepildījumu. Visbeidzot - man vienkārši patīk tikties un komunicēt ar cilvēkiem.

 

Pilnu interviju lasiet laikraksta Briva Latvija Nr. 15

 

*Rinda no Raiņa dzejoļa: Priekš citiem darbodamies, attīsti / pats savus spēkus / nerimstošā kaŗā. / Un mūžīgs darbalauks būs tavā varā, / Un mūžam jaunots spēks un ieroči.