“Latviešiem, kas šeit dzīvo, ir iespēja būt stipriem.”
Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis intervijā Terēzei Bogdanovai Londonā    26.07.2016

 

Jāņu diena Latvijā atnāca ar vēsti, ka Lielbritanijas vēlētāji lēmuši par izstāšanos no Eiropas Savienības. Kā vērtējat šī referenduma rezultātu un tā sekas, jau līdz šim piedzīvotās un vēl iespējamās, gan ES kontekstā, gan Latvijas un Lielbritanijas attiecību jautājumā?

 

Referendums ir kopumā izmainījis dienas kārtību ne tikai Lielbritanijā, bet visā Eiropā, jo valda neziņa par to, kas notiks tālāk, un tas zināmā mērā ietekmēja arī  manu dienas kārtību. Vizīte tika plānota un datumi saskaņoti jau krietni iepriekš. 

 

Lielbritanijas pilsoņi ir nobalsojuši par izstāšanos,  un polītiķiem,  manuprāt,  šis viedoklis ir jārespektē. Tāpat Lielbritanijas valdībai ir jāizdara secinājumi, kā tas ir atsaucies uz valsti kopumā un kā jāvirza izstāšanās sarunas, bet Eiropas Savienība šobrīd ir nogaidošā pozīcijā, jo tikai pēc sarunu uzsākšanas ieviesīsies lielāka skaidrība.

 

Lielbritanijā dzīvojošie ES pilsoņi, tostarp Latvijas valstspiederīgie, ir nonākuši neapskaužamā situācijā, jo neviens nav atbildējis uz jautājumu, kāda būs viņu nākotne šajā valstī pēc Lielbritanijas izstāšanās no ES. Jau esat minējis, ka Lielbritanijā dzīvojošo tautiešu interešu aizstāvība ir Latvijas prioritāte. Ko konkrēti Latvijas valsts var darīt šo interešu aizstāvībā?

 

Par to runāju, tiekoties ar valsts amatpersonām –  Lordu palātas spīkeri un Apakšpalātas spīkeri,  un vēlreiz guvu apstiprinājumu, ka Lielbritanijā mītošo ES valstu pilsoņu tiesības nav mainījušās. Lielbritanija vēl ir ES dalībvalsts, un līdz ar to Latvijas pavalstnieku tiesības šeit būt, uzturēties un strādāt ir tādas pašas kā līdz šim – bez izmaiņām. Ja notiks sarunas par izstāšanos, tad, protams, Latvija darīs visu iespējamo, lai vērstu uzmanību uz savu tautiešu interešu un tiesību aizsardzību.

 

Kāds, jūsuprāt, varētu būt iespējamais iznākums Brexit sarunām starp Lielbritaniju un ES un kā tas varētu mainīt Latvijas un Lielbritanijas starpvalstu sadarbību, arī Latvijas pilsoņu iespējas šeit mācīties un strādāt?

 

Saprotams, ka Eiropas Savienībai  sarunās ar Lielbritaniju jābūt stingrai, taču šobrīd neko nevar prognozēt. Tikai tad, kad tiks uzsākts sarunu process, būs iespējams saprast, kas un kā notiks starpvalstu sadarbībā. Neredzu gan iemeslus, kuŗu dēļ Latvijas un Lielbritanijas sadarbība varētu krasi mainīties. Latvijai ar Lielbritaniju ir izveidojušās ciešas ekonomiskās saites  – īpaši kokrūpniecības eksporta ziņā. Tāpēc ir svarīgi, lai tās turpinātos arī pēc izstāšanās sarunām. 

 

Pašlaik Lielbritanijā ir lielākā latviešu diaspora, un Latvijas valsts diasporas polītika ir aktuāla tema. Kā vērtējat līdzšinējo diasporas polītiku un kas, jūsuprāt, jādara, lai to uzlabotu?

 

Diasporas polītika ir Kultūras ministrijas kompetencē. Varu teikt, ka attiecības starp latviešu diasporu Lielbritanijā, Latvijas valsti un Lielbritanijas iestādēm, manuprāt, ir labs piemērs tam, kā iespējams uzturēt un saglabāt latvietību,  esot prom no dzimtenes. Bet, kā jau jebkuŗās attiecībās, vienmēr ir iespējas kaut ko  uzlabot. Taču pats svarīgākais ir tas, ka,  pēc maniem vērojumiem, Lielbritanijā ļoti labi sadzīvo un sadarbojas dažādas latviešu emigrācijas paaudzes.

 

Viesojoties Daugavas Vanagu fonda Londonas namā,  uzzināju par daudzajām interešu grupām, kas šeit rēgulāri sanāk un darbojas (koris, deju kopas, nedēļas nogales latviešu skoliņa bērniem – T. B.), un tās visas ir aktīvitātes, kas nostiprina un veido latvietības uzturēšanu, kā arī mijiedarbību starp dažādām paaudzēm. Tādējādi latviešiem, kas šeit dzīvo, ir iespēja būt stipriem. Un ja vēl Latvijas valsts atbalsta un cenšas atbalstīt šādas iniciatīvas, tad, protams,  ir labs rezultāts. Taču, lai izveidotos šādas labas attiecības,  abām pusēm ir ieinteresēti jāsadarbojas – kā diasporas sabiedrībai, tā arī Latvijas valsts iestādēm.

 

Jūsu dzīvesbiedre Iveta nesen kļuva par diasporas skolu patronesi. Jūsu ieskats par sadarbību starp diasporas skolām un Latvijas valsts institūcijām.

 

Pozitīva sadarbība, tomēr uzskatu, ka no valsts puses varētu būt  lielāks atbalsts, ja vien valsts budžetā būtu iespēja atvēlēt vairāk līdzekļu šim mērķim, tādējādi ļaujot izveidot vēl vairāk latviešu skoliņu kā Lielbritanijā, tā arī citur pasaulē, jo,  kā zināms, latviešu diaspora ir izvērtusies ļoti plaša. Pašlaik valsts atbalstu saņem apmēŗam simt šādu skoliņu, bet gribētos, lai diasporas latviešu bērniem būtu vēl vairāk  iespēju apmeklēt nedēļas nogales skoliņas.

 

Vai, jūsuprāt,  līdzšinējā valsts reemigrācijas polītika ir bijusi veiksmīga, lai ieinteresētu tautiešus atgriezties Latvijā? Vai paredzat, ka līdz ar Brexit tā varbūt varētu aktuālizēties?

 

Manuprāt, līdzšinējā reemigrācijas polītika nav īsti darbojusies. Savulaik izveidotais reemigrācijas plāns tuvojas izpildes beigām un, iespējams,  drīzumā būs jāstrādā pie jauna plāna izstrādes. Bet svarīgākais, manuprāt,  būtu nodrošināt Latvijas ekonomikas straujāku attīstību, lai veidotos  plaukstoši uzņēmumi, kas var piedāvāt labi apmaksātas darbavietas, tad  reemigrācija notiktu daudz aktīvāk, var teikt ‒ pati par sevi. To nevar paveikt ar kaut  kādiem „mākslīgi” veidotiem nosacījumiem. Darbavietas tomēr ir priekšnosacījums. Labs piemērs ir iniciatīvas  Cēsu pašvaldībā, kas sadarbībā ar uzņēmējiem cenšas radīt tādus  apstākļus, kādi būtu saistoši ārzemēs strādājošajiem novadniekiem, tādējādi viņus “pārvilinot” mājās. Tas ir pozitīvs piemērs tam, kā būtu jastrādā arī citām pašvaldībām un valstij kopumā.

 

Nesen apritēja gads kopš esat prezidenta amatā. Kā vērtējat šīs 366 dienas: vai ir izdevies īstenot savas ieceres un vai jūsu darba prioritāšu saraksts līdz ar notikumiem Latvijas, ES un pasaules mērogā ir mainījies?

 

Prioritātes  būtiski nav mainījušās, jo galvenā ir bijusi un paliek valsts drošība. Kā liecina  aizvadītā gada laika notikušais,  drošības jomā stāvoklis nav  būtiski uzlabojies ne Eiropā, ne pasaulē. Ir, protams, zināmi uzlabojumi, bet ne ļoti būtiski, turklāt  Eiropu ik pa brīdim satricina jauni notikumi, kā,  piemēram, Nicas terrorakts. Pirms divām nedēļām NATO samitā Varšavā tika pieņemti lēmumi par NATO klātbūtnes stiprināšanu Baltijas valstīs un Polijā,  un tas bija ļoti nozīmīgs solis, kā padarīt mūsu reģionu daudz drošāku. 

 

Otrām kārtām tie jautājumi, ko es kā prezidents aktuālizēju saistībā ar budžeta veidošanas procesu, izdevumu pārskatīšanu un nodokļu stabilitātes nodrošināšanu, ir ļoti nozīmīgi Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Ir svarīgi, lai valdība un parlaments tik bieži nemainītu likumus un nodokļus. Uzņēmējiem ir jājūtas stabili, ar pārliecību, lai viņi droši varētu investēt, attīstīties un palielināt darbavietu skaitu.  

 

Protams,  visu šajā gadā nav pilnībā izdevies paveikt, jo diemžēl viens dzīves posms man  liedza būt aktīvam, bet plāni jau tika sagatavoti vairāku gadu posmam, tātadvēl ir iespēja tos reālizēt.

 

Jums ir dota vienreizēja iespēja būt Latvijas simtgades svētku patronam. Kādus jūs vēlētos piedzīvot šos svētkus gan Latvijā, gan ārpus tās robežām latviešu diasporu kopienās?

 

Šiem ir jābūt visas tautas svētkiem, jo simtgade ir vienreiz mūžā kā cilvēkam, tā arī valstij. Mēs esam jauna valsts,  un vēl esam uz veidošanās un nostiprināšanās ceļa, bet ar jau vēsturiskām tradicijām, kā arī  ar tradicijām, kas vēl tikai veidojas. Manuprāt, ir svarīgi, lai šos svētkus gan Latvijā, gan ārvalstu latviešu kopienās mēs sagaidītu, paši aktīvi piedaloties to veidošanā:  nākot ar radošām idejām,  kā tos svinēt un  piepildīt ar vērtīgu saturu. Ir svarīgi, lai mēs ikviens līdzdarbotos mūsu pašu valsts simtgades svētku rīkošanā. Un lai mums pašiem būtu gandarījums.

 

Pārpublikācija no latviesiem.co.uk