Latvieši ir visur, un latvieši ir dažādi, bet Latvija mūs vieno!
Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Aivars Groza intervijā Tairai Zoldnerei    02.07.2019

 

 

Latviešu diaspora, tautieši ārvalstīs – kādas ir viņu vajadzības un problēmas, cerības un nākotne? Gandrīz katram Latvijas iedzīvotājam kāds ģimenes loceklis vai draugs dzīvo ārpus Latvijas. 2018. gadā Saeima pieņēma Diasporas likumu ar mērķi stiprināt diasporas latvisko identitāti un piederību Latvijai. Kā attīstīsies Latvijas un latviešu diasporas sadarbība? 

 

Ar vēstnieku Aivaru Grozu pirmo reizi tikāmies 2017.gadā, kad apmeklēju Latvijas vēstniecību Indijā, un bija prieks šo pazīšanos atjaunot šogad, Amerikas latviešu apvienības 68.kongresā Denverā. Šī mūsu saruna norit Rīgā, vēstnieka darba kabinetā Latvijas Ārlietu ministrijā.

 

Diasporas likums atkal pievērsa sabiedrības uzmanību sadarbībai ar latviešiem ārvalstīs un varbūt arī viesa jaunas cerības tautiešos, kuŗi dzīvo ārpus Latvijas. Kas jau ir izdarīts kopš likuma pieņemšanas?

 

Diasporas likums tika pieņemts pagājušā gada septembrī, bet stājās spēkā 2019. gada 1. janvārī. Tomēr strauju likuma īstenošanu aizkavēja politiskā situācija - lēna valdības izveidošanās pēc 13.Saeimas vēlēšanām un līdz ar to arī lēna valsts budžeta pieņemšana. Šajā laikā ministrijas un valsts iestādes gan ir strādājušas pie pārejas perioda uzdevumiem, lai nodrošinātu likuma stāšanos spēkā. Ārlietu ministrijas uzdevums bija izveidot Diasporas konsultatīvo padomi (DKP), un Ministru kabinetā tagad ir apstiprināts tās nolikums. 12. Jūlijā notiks pirmā padomes sēde, kuŗā puse dalībnieku būs ministriju un valsts iestāžu pārstāvji, otra puse – diasporas un nevalstiskās organizācijas. Šī padome būs galvenais mechanisms, kas palīdzēs koordinēt diasporas politiku.

 

Diasporas konsultatīvajā padomē būs pastāvīgie locekļi un divi pieaicināti locekļi, kas mainīsies?

 

Padomē būs divdesmit pieci pastāvīgie un divi rotējošie jeb mainīgie locekļi, kuŗus ievēlēs pirmajā padomes sēdē uz vienu gadu. Tās būs biedrības vai nodibinājumi, kas vismaz divus gadus ir darbojušies diasporas polītikas jomā. Ārlietu ministrija ir izsludinājusi pieteikšanos uz šīm divām vietām, un ir jau saņemti pieteikumi. Tautieši Kanadā, Jaunzēlandē, Austrālijā un citur ir izteikuši vēlēšanos piedalīties, bet ņemot vērā dažādās laika zonas un techniskās iespējas, būs nopietns izaicinājums, lai visi Diasporas konsultatīvās padomes locekļi varētu vienlaicīgi piedalīties diskusijās un balsojumos, bet – gan mēs tiksim galā.

 

Pavisam nesen tikāmies Denverā, kad piedalījāties Amerikas latviešu apvienības 68.kongresā. Kur vēl esat paspējis pabūt un apmeklēt tautiešus? 

 

Esmu amatā piecus mēnešus, un pa šo laiku esmu ticies ar latviešiem Īrijā, Londonā, Stokholmā, apmeklēju Beļģijā, Nīderlandē un Luksemburgā dzīvojošo latviešu sanāksmi Hāgā, un, protams, biju pie Amerikas latviešiem Denverā. Varu teikt, ka latvieši ir visur, un latvieši ir ļoti dažādi.

 

Ko latvieši ārvalstīs sagaida no jaunā likuma un varbūt arī no jums kā no vēstnieka? 

 

Kaut arī visus mūs vieno Latvija, tomēr cilvēku intereses un vajadzības ir dažādas. Piemēram, cilvēki pensijas vecumā, vēlas atgriezties Latvijā no Apvienotās Karalistes, un aktuāls ir jautājums, ir par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) ārvalstīs izmaksātām pensijām diasporas pārstāvjiem, kas remigrācijas rezultātā ir atgriezušies vai vēlas atgriezties Latvijā. Lielbritanijā ir arī daudz latviešu studentu. Savukārt, atšķirīgas intereses ir latviešiem Īrijā, kuŗi izbraukuši ekonomiskās krizes laikā. Protams, ka pilnīgi citāda situācija ir “vecajā diasporā” Amerikas Savienotajās Valstīs. Piedaloties ALA kongresā Denverā, mani priecīgi pārsteidza tas, kā jaunie, salīdzinoši nesen ASV iebraukušie diasporas pārstāvji spējuši iekļauties “vecās trimdas” rindās un ir vērojama laba sadarbība. Līdzīgi ir arī Zviedrijā.

 

Vēlos piebilst, ka, pēc Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra datiem, tikai apmēram 11% ārpus Latvijas dzīvojošo tautiešu meklē iespējas sadarbībai. Cilvēkus galvenokārt interesē tieši viņu konkrētās problēmas un iespējas. Tomēr gandrīz visiem ir kopīga interese saglabāt savu latviskumu un nezaudēt saiknes ar Latviju. Tas arī ir mūsu galvenais mērķis, pie kā strādāt. 

 

Vai Diasporas konsultatīvās padomes uzdevumos būs risināt ārpus Latvijas dzīvojošo tautiešu sāpīgās problēmas un aizstāvēt pavisam konkrētas intereses?

 

Padomē tautiešu intereses pārstāvēs diasporas organizācijas: Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA), Eiropas latviešu apvienība (ELA), Krievijas un citu valstu latviešu organizāciju pārstāvji. Apzinot šīs problēmas, padome varēs ieteikt gan financiālo polītiku, gan citus Diasporas likuma īstenošanas ceļus.

 

Jūs uzsvērāt, latviskās identitātes un kultūras saglabāšana ir vēlme, kas apvieno visus latviešus ārvalstīs. Kas, jūsuprāt, ir nākamais svarīgākais jautājums jūsu dienaskārtībā?

 

Viens no Konsultatīvās padomes pamatuzdevumiem būs veicināt saskaņotu diasporas polītikas izstrādi. Paredzu, ka viens no svarīgākajiem jautājumiem, ko varēsim ieskicēt pirmajā sēdē, ir turpmāko gadu darbības virzieni. Sagaidām priekšlikumus no ministrijām un diasporas organizācijām, ko virzīsim tālāk valdībai un Saeimai.

 

Kāds financējums diasporai paredzēts 2019.gadā un kā tas tiek apgūts?

 

Kopumā šogad financējums ir vairāk par trīs miljoniem eiro. Tas nav īpaši daudz, bet tas nav arī maz, ņemot vērā visas citas Latvijas valsts vajadzības. Atbalsts kultūras mantojuma saglabāšanai, dziesmu un deju svētku tradicijas turpināšanai, izglītībai – tās ir prioritātes latviskās identitātes saglabāšanai. Nākamā gada budžeta priekšlikumu mēs varētu redzēt jūlija beigās, un domāju, ka diasporai atvēlētie līdzekļi turpinās pieaugt no gada uz gadu. Arī jaunievēlētais Valsts prezidents Egils Levits ir teicis, ka diaspora ir viena no valsts prioritātēm, un tas vieš optimismu.

 

Daudz spriests par sasāpējušiem remigrācijas jautājumiem. Rodas iespaids, ka pirmie pozitīvie rezultāti jau sāk parādīties. Kā jūs redzat tautiešu remigrāciju un kā to varētu veicināt?

 

Tautiešu atgriešanās ir viena no Diasporas likuma prioritātēm, un par šo jomu ir atbildīga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). 2018.gadā tika izveidots remigrācijas koordinatoru tīkls Latvijas reģionos. Esmu ticies ar reģionu koordinātoriem, un jāatdzīst, ka liela loma te ir cilvēciskajam faktoram. Mēs varam aicināt aizbraukušos atgriezties, bet tikai cilvēki uz vietas - vai tas būtu Daugavpilī, Liepājā vai citur – redz reālo situāciju. Viņi kontaktējas ar tiem, kas vēlētos atgriezties, ar viņu ģimenes locekļiem, iegūstot informāciju un saprotot, kas, cilvēkiem atgriežoties, tiešām ir vajadzīgs. Koordinatori palīdz atrast bērniem skolas, palīdz ar padomu mājokļa iegādē, un risinot sadzīves jautājumus. Aktīvi tiek izmantoti arī sociālie tīkli. Apmēram 400 latviešu ir atgriezušies pagājušajā gadā, tieši izmantojot remigrācijas koordinatoru atbalstu. Jāteic šī programma sekmīgāk darbojas Latvijas lauku reģionos, bet Rīgā ir cita ekonomiskā situācija. Atgriezušos cilvēku skaits nav liels, bet jāņem vērā, ka projekts ir tikai iesākts, un tas noteikti jāatbalsta turpmāk. 

 

Otrs virziens remigrācijas polītikā ir veicināt latviešu studentu un profesionāļu atgriešanos. Te lielu darbu veic Latvijas vēstniecība Londonā, cenšoties apzināt un uzrunāt latviešu studentus, kas lielā skaitā mācās labākajās Apvienotās Karalistes augstskolās. Notiek savstarpēja tīklošanās, un jācer, ka liela daļa no šiem studentiem ar savu pieredzi atgriezīsies Latvijā. Tā ir mūsu cerība, jo Latvijā jau kādu laiku vērojams dažāda līmeņa darbaspēka trūkums – mums trūkst gan prasmīgu amata meistaru, gan intelektuālā daba darītāju.

 

Arvien lielāks uzsvars tiek likts arī uz sadarbību ekonomiskajos jautājumos. Kā jūs šobrīd redzat iespēju veicināt Latvijas un diasporas uzņēmēju sadarbību? 

 

Sadarbība ekonomiskajos jautājumos ir izvirzījusies par vienu no pēdējo gadu prioritātēm, un tas varētu būt veids, kā izmantot mūsu tautiešu gaišos prātus ārvalstīs. Kā veiksmīgu piemēru vēlos minēt ALA kongresu Denverā, kur paralēli notika arī Latvijas biznesa forums Spotlight Latvia. Uz to bija ieradies Latvijas Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIIA) pārstāvji un Latvijas uzņēmēji. 14. novembrī Valmierā norisināsies kārtējais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums (PLEIF), ko aktīvi atbalsta arī PBLA. Jūlijā Toronto notiks 15. Latviešu dziesmu un deju svētki, un arī tur norisinās darbs, lai savestu kopā latviešu izcelsmes uzņēmējus Kanadā un LIIA pārstāvjus. Latviešu vidū ir daudz veiksmīgu uzņēmēju, un šī sadarbība ir jāpaplašina.

 

Vai ir iesākusies ekonomiskā sadarbība arī ar latviešu uzņēmējiem Eiropā?

 

Runājot par biznesu, jāatzīst, ka ASV un Kanada tomēr ir soli priekšā, jo tā tomēr ir diaspora ar senākām tradicijām, cilvēki jau paspējuši radīt savas biznesa struktūras. Eiropā emigrācija lielākoties notika ekonomiskās krizes laikā, un ievērojami latviešu uzņēmumi vēl nav attīstījušies. Tomēr sāk parādīties nelieli un vidēji latviešu uzņēmumi, kā frizētavas, autodarbnīcas un tamlīdzīgi. Kā atbalsts un sadarbības partneri varētu būt arī latvieši, kas strādā lielos starptautiskos uzņēmumos, un tas arī ir virziens, kuŗā strādājam.

 

Tomēr domāju, ka vislielākā uzmanība jāveltī tieši jaunajai paaudzei, jo asimilācija mītnes zemēs un latviešu valodas aizmiršana notiek pārlieku strauji.

 

Un tomēr - pašreiz Latvijā divas valsts augstākās amatpersonas - Valsts prezidents Egils Levits un Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ir ar diasporas pieredzi. Ko tas nozīmē tautiešiem ārvalstīs un jums kā Speciālo uzdevumu vēstniekam sadarbībai ar diasporu?

 

Varu atbildēt vienā vārdā – tas ir iedvesmojoši! Ne tikai man kā vēstniekam, bet visiem latviešu diasporas pārstāvjiem. Gan Valsts prezidents, gan Ministru prezidents ar savu pieredzi labi saprot latviešu problēmas ārvalstīs, un tas katrā ziņā palīdzēs risināt diasporas polītikas jautājumus. 

 

Ja kāds diasporas vai Latvijas sabiedrības pārstāvis gribētu sadarboties vai izteikt kādus priekšlikumus - pie kā griezties, kur rakstīt, ko uzrunāt?

 

Ieteikumus un priekšlikumus var rakstīt uz epasta adresi: diaspora@mfa.gov.lv, un mēs tos labprāt uzklausīsim. Otrs – es ieteiktu cilvēkiem sameklēt un iesaistīties savu tuvāko sabiedrisko organizāciju darbā. To ir pietiekoši daudz gan Eiropā, gan Amerikā, gan citur.