Klāt pavasaris un Starptautiskais Baltijas baleta festivāls
Gundega Saulīte sarunā ar festivāla direktori Litu Beiris    25.03.2014

 

Šāgada festivāla preses konferencē tika pastāstīts, ka Latvijas Televīzija gatavo dokumentālu filmu par  trim  Latvijas baleta māksliniekiem. Kā vari komentēt šo ieceri?

 

Tie ir trīs laikabiedri, kam pavisam nesen bija „apaļas” jubilejas, – visi kopā dejojuši, kopā ilgus gadus strādājuši, – Zita Errs, Aleksandrs Rumjancevs un es. Dzīve jau nesākas tikai ar šodienu, kā šobrīd dažkārt pieņemts domāt. Arī Latvijas balets kopš pirmsākumiem pagājušā gadsimta 20. gados ir izgājis vairākus attīstības lokus, bet 80. gadi ir bijuši ļoti krāšņi un bagāti ar klasisko repertuāru, viesizrādēm un spilgtām personībām. Tā bija arī liela atbildība, jo bija iespēja pārstāvēt Rīgas baletu ārzemju turnejās, mēs bijām ļoti populāri, mūsmāju skatītāji nāca ne tikai uz izrādēm, bet „uz konkrētiem māksliniekiem”, iestudējumi piedzīvoja gaŗu mūžu. Tāpēc piedzima ideja izveidot filmu, akcentējot šo baleta posmu. Atainojot šo mākslinieku likteņus, parādot gan sasniegumus, gan to, ar ko viņi nodarbojas šobrīd, iecerēts atainot šo mazliet jau piemirsto mūsu baleta posmu.

Vai daudz ir dokumentālā materiāla par Rīgas baleta pagājušā gadsimta 80. gadu izrādēm?

 

Ļoti daudz! Tolaik jau izrādes filmēja, ne tā kā vēlākos gadu desmitos. Tā kā materiāla ir daudz, nav lielu problēmu šādu filmu izveidot. Zita, Lita un Saša – tie bija trīs savulaik baleta pasaulē pazīstami vārdi. Un arī šodien mēs visi darbojamies dejas mākslas laukā, gan katrs citādi – Zitai Errs ir privāta baleta studija, un viņa ir dejas mākslas profesore Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, Aleksandrs Rumjancevs ir choreografs, strādā vairākās baleta studijās, es jau 19. reizi rīkoju Starptautisko Baltijas baleta festivālu un, cik iespējams, nodarbojos arī ar choreografiju. Tagad ir zināms, ka 21. aprīlī Latvijas Televīzijā paredzēta šīs filmas pirmizrāde.

 

Tava darba dzīve met loku no pavasaŗa līdz nākamajam pavasarim, kad atkal klāt baleta festivāls. Kas vērtīgs pieredzēts šajā gadā kopš iepriekšējā festivāla?

 

Drīz pēc iepriekšējā festivāla notika pirmā Rīgas baleta teātŗa parādīšanās publikai. Tas bija veltījums Augustam Dombrovskim, atklājot atjaunoto Ziemeļblāzmas namu Vecmīlgrāvī, - uzvedums „Dvēseles stīgas” ar Raimonda Paula mūziku. Tā sakot, iesvētījām jauno Ziemeļblāzmas skatuvi, kas dejai ir piemērota vieta, kaut arī varbūt ne tik plaša, kā gribētos. Iestudējums bija iecerēts no mazām dzīves ainiņām, ko choreografēju pati, un radās ideja pulkā aicināt vēl piecus choreografus, kas samērā nesen saņēmuši  profesionāļu diplomus. Es pat nobrīnījos, ka sešu atšķirīgu autoru veidotie „stāstiņi” labi sakļāvās kopā. Bija vajadzīga īsta, dzīva mūzika, tāpēc šai iestudējumā mūzicēja vijolnieks Raimonds Ozols un taustiņinstrumentālists Raimonds Macats. Šo iestudējumu šogad parādīsim mūsu baleta festivāla atklāšanā, kas jau tradicionāli notiks Rīgas Dzelzceļa stacijā.

 

<-- Visā pasaulē slavenais flamenko dejotājs Hesus Karmona

 

Tātad sevi ir pieteicis tavs lolojums - Rīgas baleta teātris. Ko tuvāk vari pastāstīt par šo ieceri?

Tas ir projektu teātris. Kamēr Latvijai pietiek ar vienu mūzikālo teātri, t.i., Nacionālo operu, un nekas cits nav vajadzīgs, tikmēr mēs esam  projektu teātris. Cenšamies dabūt finances, lai iestudētu un skatītājiem parādītu kaut ko vērtīgu. Taču ne pašdarbības līmenī, bet ar profesionāliem spēkiem un pēc profesionāliem kritērijiem. Labprāt  uz aicinājumu piedalīties atsaucas Nacionālā baleta mākslinieki, arī vadošie solisti, profesionāli cilvēki ir arī grupā „Dzirnas”, Tāļa Sila studijā „Grande”,. Ir iecere 2015. gadā veidot baleta izrādi par Rūdolfa Blaumaņa temām, jo Blaumanis vienmēr ir aktuāls, arī tad, kad viņa jubilejas gads jau aizritējis. Bet savas „Dvēseles stīgas” šī gada laikā esam parādījuši dažādās vietās, arī nākamajā vasarā ir uzaicinājumi, brauksim un dejosim.   

 

Vēl piedzīvoju darba posmu Igaunijā. Pagājušā gada 1. jūnijā Tallinas baletskolai bija paredzēts izlaidums, pusgadu pirms tam atskanēja telefona zvans no manas kollēģes Kaijes Kirbas, kas tagad ir skolas direktore. Viņa aicināja, lai braucu iestudēt izlaiduma koncertam „Mocartianu”, choreografiju,  ko uz klasikas pamatiem pirms dažiem gadiem biju veidojusi Japānas dejotājiem. Tas bija jauki un interesanti. Kaiji gaida liels, nopietns darbs, lai augstākā laikmetīgā līmenī paceltu Igaunijas choreografijas skolu, kas savā darbībā bija apsīkusi. Galvenā soliste bija ļoti laba, strādāja ar kvēli un aizrautību, tagad jau viņa ir angažēta  teātŗa Estonia baletā.

 

Baleta duets Brandons Aleksanders un Raminta Rudzionīte pārstāvēs Tartu teātŗa Vanemuine baleta trupu (Igaunija)

 

Šī gada festivālam ir daudzpusīga programma. Kas tevi pašu tajā saista visvairāk?

 

Es ļoti priecājos, ka izdevies uzaicināt flamenko dejas grupu, ko vada slavenais Hesus Karmona (Jesus Carmona),  tik daudz ir lasīts un dzirdēts par viņu priekšnesumu. Karmonu mēdz dēvēt par  mūsdienu pirmā lieluma flamenko zvaigzni ne tikai Spānijā, bet visā pasaulē. Rīgā 29. aprīlī šī trupa sniegs izrādi „Melnais un baltais”, dienu iepriekš to būs noskatījušies jau ventspilnieki, bet 30. aprīlī spāņu flamenko deja sildīs skatītājus Latgales vēstniecībā GORS Rēzeknē.

 

Festivālā viesosies arī laikmetīgās dejas trupa Opinion Public no Briseles (Beļģijā)  un izrādīs iestudējumu Bob art, atbrauks arī Polijas Dejas teātris no Poznaņas ar izrādi „Četrdesmit”, ko iestudējis pasaules mēroga choreografs Jo Stomgrēns no Norvēģijas.

 

Tā jau ir gadu gaitā iedibināta tradicija, ka baleta festivāls iepriecina dejas cienītājus ne tikai Rīgā.

 

Jā, arī šogad būs izrādes Preiļos, Valmierā, Rēzeknē un Ventspilī, var teikt, ka, pavasarim nākot, mūsu festivāls tiek gaidīts un sirsnīgi uzņemts uz šo pilsētu skatuvēm.

 

Starptautiskais Baltijas baleta festivāls, kam sensenis ir devīze „No klasikas līdz avangardam”, palaikam skatītājiem atklāj arī kādu negaidītu dejas mākslas aspektu. Ko varam gaidīt šogad?

 

Sadarbībā ar Francijas kultūras institūtu izdevies noorganizēt divas filmu izrādes. Pirmā būs aktieŗfilma „Karalis dejo”, vēsturisks stāsts par to, kā Francijas Saules karalis Luijs XIV apguvis dejas mākslu. Otra – dokumentāla filma par Francijas Nacionālo baletu mūsdienās. Šīs filmas veidotāji baleta trupas dzīvei sekojuši trīs mēnešu gaŗumā, atainojot dejas brīnuma tapšanu un baleta dzīvi no aizkulišu puses.

 

Savukārt Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē notiks pianistes Diānas Zandbergas solokoncerts „Deja ar klavierēm”, kas sola arī kādu pārsteigumu.

 

Arī mākslinieki, kas ieradīsies uz Galā koncertu 14. aprīlī Latvijas Nacionālajā operā, cerams, sniegs spilgtus mākslas iespaidus.

 

Kas ir festivāla atbalstītāji?

 

Ģenerālsponsors ir uzņēmums LatRosTrans, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, Latvijas Dzelzceļš. Polijas Kultūras un nacionālā manatojuma ministrija, Beļģijas karalistes vēstniecība Latvijā, Spānijas karalistes vēstniecība Latvijā, Francijas institūts un Dānijas kultūras institūts.

 

Atliek novēlēt 19. Starptautiskajam Baltijas baleta festivālam veiksmīgu norisi un skatītāju atsaucību.