Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas asinsvadu ķirurgs Dainis Krieviņš,  ir  Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes profesors un Stradiņa slimnīcas Zinātniskā institūta direktors. Viņš ir viens no tiem speciālistiem, kurš uzsācis Latvijā pielietot neinvazīvu metodi sirds asinsvadu izmeklēšanā. Šo metodi ir radījis izcilais latviešu izcelsmes asinsvadu ķirurgs – Stenforda Universitātes profesors Kristaps Zariņš  kopā ar viņa bijušo doktorantu, tagad profesoru Čārliju Teiloru (Charley Taylor). Pacientam tiek veikta sirds asinsvadu datortomogrāfija un pēc tam iegūtais izmeklējums nosūtīts uz ASV uzņēmumu “Heart Flow”, kur to apstrādā ar superdatoru.  

Tikos ar Daini Krieviņu, lai uzzinātu, ko Latvijas iedzīvotāji iegūs no šīs abu asinsvadu ķirur­gu sadarbības un vai daktera Zariņa izstrādātā metode varētu tikt izmantota jau kā valsts apmaksāta, lai samazinātu mirstību no kardiovaskulārajām slimībām.

Jūs esat Kristapa Zariņa un viņa brāļa Bertrama Zariņa, traumatologa un ortopēda, izveidotā Latvijas Medicīnas fonda valdes pārstāvis. Sadarbojaties gan zinātniski pētnieciskajā jomā, gan arī studentu izglītošanā. Kā izveidojās jūsu ciešā sadarbība ar tautiešiem otrpus okeānam?

D. Krieviņš. Ar Kristapu Zariņu sadarbojos kopš 1993. gada, kad, būdams students apmaiņas programmā sešus mēnešus papildināju savas zināšanas Čikāgas universitātē, kur viņš bija asinsvadu ķirurģijas nozares vadītājs universitātes slimnīcā. Brāļi Kristaps un Bertrams deviņdes­mito gadu sākumā nodibināja Latvijas Medicīnas fondu, lai piešķirtu stipendijas studentu izglītošanai un  atbalstam Latvijas medicīnai. Vēlāk, kad profesors Kristaps Zariņš kļuva par Stenforda  universitātes Asinsvadu ķirurģijas centra vadītāju, viņš kopā ar pasaulē slaveno asinsvadu ķirurgu Tomu Fogertiju (Thomas J Fogarty) uzaicināja mani uz Stenforda universitāti, lai es varētu piedalīties asinsvadu ķirurģijas pētnieciskajos projektos. 

Kad atgriezos Latvijā, sadarbība ar Kristapu Zariņu turpinājās – mēs īstenojam projektus kopā ar da­žādām amerikāņu medicīnisko tehnoloģiju kompānijām un esam kļuvuši par lielu starptautiski at­zītu pētījumu centru, attīstot dažādas asinsvadu ķirurģijas ierīces. Mums ir sadarbības partneri Jaunzēlandē, Holandē, Vācijā, ASV.  Kristapa Zariņa loma ir bijusi milzīga – viņš ir autoritāte pasaulē, viens no aterosklerozes bojājumu hemodinamikas un izpētes tēviem kopā ar pasaulslaveno patologu Semuelu Glagovu (Seymour Glagov) no Čikāgas universitātes. 

Kristaps Zariņš pirms vairākiem gadiem kopā ar Čarliju Teiloru nodibināja firmu “Heart Flow”, kura pirmo reizi pasaulē neinvazīvi spēj izvērtēt sirds asinsvadu bojājumus. Līdz tam sirds asinsvadi tika izvērtēti ar koronarogrāfiju un dažādām ierīcēm, kas ir invazīva sirds izmeklēšanas metode. Kristapa un Čarlija pētījumu rezultātā tika izveidota pirmā neinvazīvā tehnoloģija. Tā ir īpaši svarīga tad, ja asinsvados ir izgulsnējies kaļķis un parastā  datortomogrāfijas angiogrāfija neļauj izvērtēt slimību.  

Vai šo inovāciju asinsvadu slimnieku ārstēšanā izmanto arī Latvijā?

Pateicoties jaunās izmeklēšanas metodes attīstībai, Latvija bija viena no pirmrindniecēm, kas jauno medicīnas tehnoloģiju sāka pētīt pacientu izmeklēšanā. To izdarīja kardiologi: profesors Andrejs Ērglis, dakteri Sanda Jēgere un citi kolēģi. Viņi, sadarbojoties arī ar Dienvidkorejas kardiologiem, devuši vislielāko ieguldījumu šīs metodes iedzīvināsanā.

Vai tam bija piešķirts valsts budžeta finansējums?

Pateicoties profesora Kristapa Zariņa un uzņēmuma “Heart Flow”atbalstam, izmeklējumus Latvijas pacienti saņēma bez maksas, bet pats pētījums tika veikts ar Latvijas Universitātes fonda mecenāta SIA  “Mikrotīkls” un  Latvijas Zinātnes padomes granta atbalstu. 

Jūs esat savos pētījumos secinājis, ka kāju un sirds asinsvadu bojājumi ir cieši saistīti viens ar otru – ārstējot kāju asinsvadus, nereti atklājas, ka ir bojāti arī sirds asinsvadi. Daudzi cilvēki droši vien to nezina, ka pastāv šāda mij­ iedarbība.

Pirms pāris gadiem, ar Kristapu Zariņu Ņujorkā, apspriežot nākotnes zinātnes attīstības iespējas, mums radās ideja, ka ar šo jauno tehnoloģiju varētu uzlabot asinsvadu ķirurģijas pacientiem viņu koronāro sirds asinsvadu veselību. Iepazināmies arī ar statistikas datiem, kuri apkopoti, veicot apjomīgus pētījumus. Piemēram, nesen ir veikts pētījums, kurā bija iesaistīti 168 tūkstoši ASV pacientu, kuriem bija kāju asinsvadu operācijas. No viņiem piecos gados nomira 55 procenti pacientu. Līdzīga situācija ir arī Eiropā. Piemēram, Dānijā ir izveidots kāju asinsvadu pataloģijas reģistrs, kurā iekļāva vairāk nekā 110 tūkstošus pacientu, kuriem veica kāju asinsvadu operācijas. Tur konstatēja, ka vairāk nekā 40% no šiem pacientiem nomirst no sirds asinsvadu pataloģijas piecu gadu laikā. Latvija šajā ziņā nav izņēmums.  Neskatoties uz to, ka pēdējos 30 gadus ir ļoti attīstījusies zāļu ražošana, Latvijā mirstība no infarkta joprojām ir viena no augstākajām Eiropā.  Diemžēl liela daļa Latvijas iedzīvotāju nemaz nezina, ka viņiem ir slima sirds. Cilvēks noiet nelielu gabalu un jūt, ka viņam sāk sāpēt kājas. Bet sirds vēl nesāk sāpēt.   Mēs secinājām, ja šos pacientus neinvazīvi izmeklējam, kaut gan viņiem nav nekādu pazīmju par sirds problēmām, un pareizi ārstējam, iespējams  samazināt mirstību. Īstenībā mēs esam arī pirmie pa­saulē, kuri šo metodiku izmantoja pacientiem, kuriem veikta peri­fēro asinsvadu operācija, tika izvērtēts sirds asinsvadu stāvokli. Ar jauno metodi, izmeklējot 130 pacientus, kuriem bija  kāju asinsvadu bojājumi un kuriem veica asinsvadu operāciju, tika konstatēts ļoti augsts sirds asinsvadu pataloģiju skaits.  Nozīmīgu sirds asinsvadu bojājumu atklāja diviem no trim pacientiem. Pateicoties šim izmeklējumam, 54 pacientiem veica koronarogrāfija, pēc kuras 47 pacientiem tika laboti bojātie asinsvadi ar stentiem, bet septiņiem pacientiem veikta sirds operācija. Tas arī parādīja, ka gada laikā pēc operācijas no nāves tika izglābti vismaz septiņi pacienti un vairāki – no miokarda infarkta. Piecu gadu laikā pacientu mirstība samazinājās divas reizes, bet mirstība no sirds slimībām pat četras reizes. Tas ir būtisks ieguvums mūsu pacientiem un sabiedrībai kopumā. Noteikti daudz finansiāli efektīvāks nekā miljoni, ko tērējam medikamentu iegādē. Līdzīgu pētījumu veicām arī pacien­tiem, kuriem tika operēta miega artērija insulta profilaksei. Tajā tika iesaistīti 200 pacienti.

Kā tika atlasīti pacienti šim inovatīvās ārstēšanas projektam?

Tajā iesaistījām Stradiņa slimnīcas pacientus, kuriem ir asinsvadu slimības – viņiem bija operēti vai nu kāju, vai kakla asinsvadi,vai miega artērijas. Kaut arī viņiem nebija nekādu sirds slimību simptomu, mēs viņiem veicām datortomogrāfijas izmeklējumu sirdij un sūtījām šos datus Kristapam Zariņam uz Ameriku apstrādāt firmā Heart Flow. Divdesmit četru stundu laikā saņēmām rezultātus, kurus izvērtēja Latvijas kardioloģijas komanda: kardiologi, invazīvie kardiologi un kardioķirurgi. Tos pacientus, kuriem sirdī bija pamatīgi asinsvadu bojājumi, trīs mēnešu laikā operēja vai stentēja. Viņus izārstēja, un viņi turpināja saņemt atbilstošu medikamentozo terapiju. Runājot mūsdienu terminoloģijā, pacientiem tika radīts “zaļais koridors” sirds izmeklēšanai un ārstēšanai, kas daudziem paglāba dzīvību un uzlaboja dzīves kvalitāti. 

Pagājušajā gadā šī projekta rezultāti bija nopublicēti ASV un Eiropas  vadošajos asinsvadu ķirurģijas žurnālos, bet janvāra beigās projekta noslēguma  rezultātus mēs prezentēsim Amerikas asinsvadu ķirurģijas asociācijas kongresā, kurā no 250 iesniegtajiem dažādu valstu pētījumu rezultātiem tika apstiprināti tikai divdesmit pieci un mēs esam to augšgalā. 

Kad šis projekts tiks ieviests  kā valsts apmaksāts un vairs nebūs vien  kā pilotprojekts izredzētām pacientu grupām?

Lai to ieviestu dzīvē, mums ir nepieciešama lielāka pacientu grupa. Pasaule skatās uz šo pilotprojektu  un liek saprast, ja jūs to visu pierādīsit uz lielu pacientu daudzumu randominizētā pētījumā, tad tiks mainītas sirds ārstēšanas vadlīnijas Amerikā un Eiropā. Tas nozīmē, ka vadlīnijas tiks mainītas arī Latvijas pacientu ārstēšanā. Augstākais līmenis šiem pierādījumiem ir tad, kad pacientus sadala divās grupās, kur viena grupa saņem attiecīgo medikamentu vai izmeklēšanu un ārstēšanu, bet otra grupa nesaņem. Mums tas ir jāsalīdzina. Tie pacienti, kuri piedalās šajā projektā, nezina, kurā grupā viņi tiks iekļauti. To nosaka datorprogramma, tātad tas nav mediķu vai pētnieku ietekmēts.

Kad veselības ministre bija Līga Meņģelsone, viņa pieņēma mūs ar Kristapu Zariņu, lai iedziļinātos mūsu veikumā. Mums bija Veselības ministrijas atbalsts, lai mēs šo projektu varētu iedzīvināt. Mēs saņēmām finansiālu atbalstu no valsts pētījumu programmas. Aizvadītajā gadā saņēmām arī  finansiālu atbalstu no Nacionālā veselības dienesta projektu programmas, lai līdzīgu pētījumu veiktu par kakla asinsvadiem. Ja mūsu prognozētie rezultāti apstip­rināsies, tad tie varētu kļūt par valsts apmaksātiem ārstniecības pakalpojumiem. Ja to ieviesīs valstiskā līmenī, tad katrs cilvēks, kurš nonāks pie asinsvadu ķirurga, tiks nosūtīts izmeklēt sirdi, un tā tiks pareizi ārstēta.

Mums par savu projektu būs jāatskaitās 2026. gada pavasarī.  Ja tas izdosies, tad Latvija šajā ziņā būs gandrīz pioniere. Mūs ir apsteigusi vienīgi Dienvidkoreja, kur jau šobrīd pilnīgi visiem pacientiem, kuriem ārstē asinsvadus, veic arī datortomogrāfiju sirdij ar vai bez profesora Zariņa pieminētās firmas veiktās sirds modelēšanas. Pētījumā piedalās arī kolēģi no Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas, no ASV, Holandes, Lietuvas, Somijas un Polijas. Šobrīd mums ir iespējas iezīmēt Latviju uz starptautiskās inovatīvās pētniecības kartes un būtiski palīdzēt arī mūsu pašu pacientiem dzī­vot ilgāk un laimīgāk.