Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un Ekonomikas mi­nistrs Viktors Valainis septembrī vadīja līdz šim lielāko uzņēmēju delegāciju, kas apmeklējusi ASV (70 dalībnieki), un oktobrī 130 cilvēku lielu uzņēmēju un pašvaldības pārstāvju delegāciju Vācijā. Ar Ekonomikas ministru Viktoru Valaini tikāmies skaistā oktobra dienā Ekonomikas ministrijā sarunai par Latvijas ekonomikas attīstību, perspektīvām un latviešu diasporas atbalstu Latvijas tautsaimniecībai.

Kā šobrīd varētu  vērtēt Latvijas ekonomisko izaugsmi aizvadītajā gadā?

Manuprāt, pozitīvi, jo redzu, ka mēs atgriežamies uz izaugsmes ceļa, un visi ekonomiskie rādītāji sāk uzlaboties. Pirms gada, kad stājos amatā, ekonomiskie rādītāji vadošajās nozarēs bija negatīvi, bet šobrīd tie ir ar plus zīmi un pozitīvām nākotnes tendencēm. Tas notiek, neskatoties uz ļoti stingru taupības politiku no Eiropas Centrālās bankas puses. Latvijā no tā ļoti cietām, jo pārsvarā gan publiskajā, gan privātajā sektorā kredītu ņēmēji bija izvēlējušies mainīgās likmes, kas ir pretēji praksei Rietumeiropā, kur cilvēki parasti izvēlas fiksētās likmes. Neskatoties uz to, esam vairāk nekā dubultojuši investoru interesi par Latvijas tirgu – augustā tie jau bija astoņi  miljardi eiro.

Nākamajam gadam esam iezīmējuši nopietnas nodokļu izmaiņas ar mērķi kāpināt patēriņu vietējā tirgū un palīdzēt mūsu vadošajjiem eksporta uzņēmumiem. Daļa no tā būs darbaspēka nodokļu izmaiņas, bet  tas nav vienīgais, jo mums ir daudzas reformas, kas ir iesāktas un tuvākajā laikā mēs tās noslēgsim.  

Nesen ar lielu uzņēmēju un pašvaldības pārstāvju delegāciju bijāmVācijā, un viņi arī plāno dažādas izmaiņas, lai izrautos no ekonomiskās recesijas. Jāņem vērā, ka Vācija ir viens no lielākajiem mūsu eksporta tirgiem un sadarbības partneriem. 

Mūsu mērķi paliek nemainīgi augsti, un mēs cīnīsimies par līderpozīciju Baltijas reģionā, un šogad jau esam otrajā, ne vairs trešajā vietā.

Kas, jūsuprāt, bija noteicošais Latvijas pozitīvam ekonomikas izrāvienam?

Esam mērķtiecīgi strādājuši ar ārējiem finanšu tirgiem un ārval­stu partneriem, un tam ir rezultāti. Šogad ir četras reizes lielāks investīciju portfelis no Vācijas nekā iepriekšējā gadā. 

Pavisam nesen mēs tikāmies Sanfrancisko, ASV, kur apmeklējāt vairākas ekonomiskās sadarbības pilsētas.  

Vizītes ASV un Vācijā bija ar nolūku  investīciju piesaistei, gan ekonomiskās sadarbības veicināšanai. ASV ir pasaules lielākā ekonomika, un fakts, ka ASV Latvijas ekonomikas bilancē ir tikai 10.vietā, nav pieņemams.  Jāņem vērā, ka jauno tehnoloģiju un inovāciju attīstība pamatā notiek ASV, un mēs nevaram būt tikai šo lietu patērētāji –  mums jābūt partneriem to izstrādē. Tādēļ delegācijai pievienojās vairāki  tehnoloģiju uzņēmumi un jaunattīstības uzņēmumi. ASV notika ļoti mērķtiecīgs darbs, veicinot šo sadarbību, un mēs jau tagad redzam, ka ir stipri pieaugusi investoru interese. Tieši šī brauciena rezultātā ir parādījušās nopietnas ASV investīcijas Latvijas uzņēmumos, piemēram farmācijas nozarē un enerģētikā. Savukārt Latvijas uzņēmēji arī saredz iespējas attīstīt un paplašināt savu darbību ASV. 

Uzņēmējiem ļoti svarīgs ir vietējais atbalsts ASV, lai nav jābrauc uz “tukšu vietu”. Mums jāapzinās, ka esam valsts, kas Amerikas tirgū vēl maz zināma, bet lielās  korporācijas uz nepazīstamiem telefona zvaniem lielākoties pat neatbild. ASV vizītes laikā mēs daudz strādājām, lai veicinātu savstarpējos kontaktus.

Vai jūtat atbalstu no latviešu kopienas ASV un citur ārvalstīs?

Konkurence ASV tirgū ir milzīga. Lai veidotu sadarbības kontaktus, ir ļoti svarīga to latviešu palīdzība un iesaiste, kas dzīvo un strādā Amerikā. Daudzi latviešu sabied­rības pārstāvji ir sasnieguši ļoti augstus panākumus savā profesionālajā darbā, un viņu kontaktu loks ir veidojies gadu desmitiem. Viens viņu zvans bieži vien ir stip­ri vērtīgāks nekā kāds ministrijas ieteikums. Amerikā dzīvojošie latvieši mums ļoti daudz palīdzēja arī šajā vizītē atrast īstos kontaktus īstajos uzņēmumos. 

Mēs tikāmies ar Kalifornijas Finanšu ministri Fionu Ma, kas noritēja ļoti labvēlīgā gaisotnē, jo šis pozitīvais fons bija radīts jau iepriekš gan Kalifornijā, gan Fio­nas Ma vizītē Latvijā šovasar. Viņa arī personīgi iesaistījās vairāku citu tikšanos noorganizēšanā, un viņas vadībā noslēdzām politiski nozīmīgu sadarbības memorandu starp Kalifornijas un Latvijas uzņēmēju organizācijām. 

Amerikā arī nodibinātas vairākas latviešu organizēcijas, piemēram, Latvian American Chamber of Commerce   ar vairākām apakšnodaļām dažādās pilsētās, tieši  ar mērķi palīdzēt latviešu uzņēmējiem ienākt Amerikas tirgū. Uzņēmējiem ASV vizīte bija ļoti veiksmīga. 

Latvijā tiks veidots Mākslīgā intelekta (MI) ekselences centrs, un arī ASV vizītes laikā uzņēmēji tikās ar kompānijām, kas strādā pie mākslīgā intelekta izveides.

Kāpēc Mākslīgā intelekta centrs vajadzīgs tieši šodien? Var teikt, ka attiecībā uz MI, visas valstis ir vienādā starta pozīcijā. Centra galvenais uzdevums būs palīdzēt iegūt pareizo starta atspērienu.  Ekselences centra izveidē piedalīsies četras Latvijas lielākās augstskolas, kā arī privātais un publiskais sektors. Par mūsu centru un iespējamo sadarbību  bija ļoti pozitīva saruna ar Meta pārstāvjiem par ekspertu un zināšanu apmaiņu. Sadarbība ar Meta, kam jau ir uzkrāta milzīga pieredze darbā ar MI, ļoti palīdzētu paātrināt MI apguvi arī Latvijā, tikt galā ar risinājumiem, kas pasaulē jau ir atrasti. ASV vizītes laikā piedalījos pasaules lielāko enerģētikas uzņēmumu konferencē Hjūstonā. Tur visi atzina faktu, ka MI nozīme energosektorā nākamo gadu laikā sasniegs 50% no uzņēmumu efektivitātes.

Mākslīgā intelekta centrs palīdzētu valsts un privātajam sektoram pēc iespējas ātrāk atrast ceļa karti, kā viņi MI risinājumus var ieviest savos uzņēmumos un savā attīstībā. Redzu šo centru kā MI attīstības dzinējspēku ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas līmenī. Ir tomēr arī birokrātiski izaicinājumi, jo datu ieguve un apstrāde jāsalāgo ar nepieciešamību tos izmantot. Piemērs – pirms 10 gadiem pie mums Biķernieku trasē testēja pašbraucošās mašīnas, bet tālāk nekas nenotika. Sanfrancisko ielās redzam tūkstošiem  pašbraucošo mašīnu. Tādas mašīnas brauc Amerikā, Āzijā, Arābu valstīs, bet nebrauc Eiropā – dažādu birokrātisko regulējumu dēļ, kas galu galā kavē progresu un biznesa attīstību.  No tā milzīgi cieš uzņēmumi Eiropas Savienībā, kuru izaugsme ir ierobežota, un tehnoloģiju jomā mēs atpaliekam no pārējās pasaules. 

Vācijā Latvija tika pārstāvēta ar neparasti lielu dalībnieku skaitu.

Latvijas delegācijā bija apmēram 130 pārstāvji gan no publiskā, gan  privātā sektora. Runājām par digi­talizāciju, jo Latvijā 91% publisko pakalpojumu ir digitalizēti, kamēr Vācijā tikāmies ar pašvaldībām, kurās tikai 5% pakalpojumu ir digitāli. Latviešu uzņēmēji demons­trēja digitālo pakalpojumu iespējas, un esmu pārliecināt, ka izdosies atrast jaunas sadarbības iespējas. Runājām par piegāžu ķēdēm, lai dažādi satricinājumi un ģeopolitiskā nestabilitāte pēc iespējas mazāk ietekmētu piegādes. Viens no risi­nājumiem – izveidot ražotnes pēc iespējas tuvāk, tajā skatā arī Latvijā. Runājām arī kā varam sadarboties enerģētikas jomā, un domāju, ka vienots skatījums enerģētikas attīstības jautājumos Latvijai un Vācijai būtu ļoti noderīgs.

Izskatās, ka šobrīd Latvija ar ļoti lielu enerģiju strādā, lai eksportētu mūsu uzņēmumu un pieredzes potenciālu. Skatoties nākotnē, kuras jūs redzat kā perspektīvākās tautsaimniecības nozares Latvijā?

Mums ir milzīgs potenciāls! Mēs šobrīd atrodamies eko­no­mikas pārmaiņu procesā, un pār­orientējamies uz produktu ražošanu ar daudz augstāku pievienoto vērtību. Te ir iespēja sadarbībai ar ārvalstu uzņēmumiem veidot kopīgas ražotnes, un ārvalstu uzņēmēju atsauksmes  ir pārliecinoši pozitīvas. 

Ekonomikas ministrijai ir plāns nākamo 10 gadu laikā, līdz 2035.gadam, dubultot Latvijas IKP. Kas jums dod pārliecību,  ka tas ir reāli izdarāms?

Kas ir bijuši un turpina būt izaicinājumi ekonomikas attīstībai?

Gribu uzsvērt, ka visos šajos procesos valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un premjere Evika Siliņa ir bijuši vislielākais atbalsts. Mēs runājām par divām lielām vizītēm ASV un Vācijā, un gribu teikt, ka bez valsts prezidenta personiskas iesaistes kaut ko tik lielu nebūtu iespējams paveikt. Premjere ļoti palīdz birokrātijas mazināšanas procesos, un uzņēmēji var sagaidīt pilnīgu valdības atbalstu. Tas ir komandas darbs visos līmeņos.