Atvainojiet, vai misters Tarzāns?
Ar Misuri universitātes studentu un peldētāju Uldi Tazānu Rio Olimpiadas noskaņās sarunājas Andris Kļaviņš    09.08.2016

 

Vairāki olimpisko spēļu uzvarētāji vēlāk plūkuši laurus arī kinomākslā. Vispopulārākais ir amerikāņu peldētājs Džonijs Veismillers, kas tēlojis Tarzānu tāda paša nosaukuma Holivudas filmā. Atceros, ka pēc kaŗa, kad Ventspils kinoteātrī demonstrēja šīs trofejfilmas vairākas serijas, norobežojošās barjēras pie  biļešu kases lodziņiem tika salauztas kā skaliņi. Klīda valodas, ka Tarzāna loma savulaik tika piedāvāta arī latviešu desmitcīņniekam, Losandželosas Olimpisko spēļu dalībniekam, Jānim Dimzam.

 

ASV un Austrālijā ir gan izcili peldēšanas treneŗi, gan neierobežotas iespējas treniņiem. Nepieciešams talants un raksturs. To jau pierāda Olimpisko čempionu Ilzes un Jāņa Konrādu sasniegumi pag. gs. 60. gados Austrālijā. Slavenā treneŗa Dona Talbota vadībā Ilze un Jānis  savulaik laboja vairāk nekā divdesmit pasaules rekordus.

 

Latviju Rio Olimpiskajās spēlēs pārstāvēs peldētājs Uvis Kalniņš, kuŗš šogad pabeidza mācības un treniņus Misuri pavalsts universitātē. Kopā ar viņu vienā komandā trenējās vēl viens latvietis – Uldis Tazāns. Talantīgais un centīgais 21 gadu jaunais puisis vēl šoreiz uz olimpiadu netika, bet, kas zina... Uzvārdā pietrūkst tikai viena burta.  Amerika, peldēšana...

 

Vai, iepazīstoties ar tevi,  bieži pārjautā:”Tiešām ‒Tarzāns?”

 

Gadās.

 

Tu uzaugi starp ļaudīm, kuŗi savulaik bija pazīstami sportisti un mērķtiecīgi cilvēki. Gan rados, gan jūsu dzimtai tuvākajos draugos bija pasaulslavenais baletdejotājs Māris Liepa, Latvijas rekordists peldēšanā  Juris Rode, basketbolists Inārs Bīskaps. Laikam jau lielu lomu tava rakstura veidošanā spēlēja vecmāmiņa Latvijas rokasbumbas izlases vārtsardze Irēna Bīskapa. Kāpēc tomēr peldēšana?

 

Gribēju būt hokejists. Bet tas mūsu ģimenei bija pārāk dārgs sporta veids. Skolā jau no pirmās klases peldēšanā  biju nedaudz labāks par citiem zēniem. Un tā arī pie ūdeņiem paliku. Mana speciālitāte ir brass. Mana rakstura veidošanā liela nozīme ir mammai, vecmāmiņai un trenerim. Arī tām tikšanās reizēm Jūrmalas vasarnīcā un sarunām par dzīvi, kas virmoja, kad ieradās Māris.

 

Kas ir tavs pirmais treneris? Kas trenē Misuri komandā?

 

Mans pirmais treneris ir Vitalijs Solovjovs. Viņš joprojām ir mans treneris. ASV treneris ir Deivs Kolinss, viņš būs arī Uvja Kalniņa treneris Rio Olimpiskajās spēlēs. Vēl ir divi treneŗa asistenti un sporta ārsts.

 

Latvijas Peldēšanas federācijas prezidents Kaspars Pone saka, ka profesionālam peldētājam dienā jāpeld sešas stundas, bet Latvijā labākajā gadījumā tās ir trīs stundas, jo trūkst līdzekļu. Vai  tas arī bija iemesls, kāpēc devies uz Ameriku?

 

Ja palieku Latvijā un gribu sasniegt augstus rezultātus, tad man jādzīvo „uz vecāku kakla”. Studēt un strādāt? Kad trenēšos?  ASV ir sakārtotas šīs lietas. Mācies un trenējies. Ja tu labi dari šīs lietas, tavā kontā pārskaita stipendiju, kas nodrošina visas jauna cilvēka prasības. Pirmajā gadā jādzīvo kopmītnē, turpmākajos gados mēs varam īrēt  dzīvokli, kuŗā katrs dzīvojam atsevišķā istabā.  Ja Rīgā trenējamies ciklā 3-1,t.i., trīs treniņu dienas, viena brīvdiena, tad Misuri ‒ 6-1. Pirmais treniņš ir pussešos no rīta svaru zālē, tad ir rīta un vakara peldēšanas treniņi. Katru dienu caurmērā peldam četras stundas. 

 

Tad gan gaidi brīvdienu kā Ziemsvētkus!

 

Jā, brīvdiena (nopūšas). Tad visu svētdienu es mācos. Ja atzīmes nav A un B līmenī, tad kontā ieripo mazāk dolaru. Arī mācību sistēma ir pakārtota treniņiem, ļoti elastīga. Skatos lielā mācību plānā un izvēlos, kuŗā auditorijā un kad ir man vajadzīgais priekšmets. Dažreiz sēžu lekcijā, kuŗā ir simtiem klausītāju, dažreiz – labi, ja desmit.

 

Kā atjaunojat spēkus, trenējoties tādā režīmā?

Guļam ledus vannās, strādā masieŗi. Speciālos sporta dzērienus dod ārsts. Par mildronātu sāka runāt tikai tagad, kad sākās tie dopinga skandali. Iespējams, ka kādi olimpieši to lietojuši, pie mums universitātē tas nebija dzirdēts.

 

Mani kā treneri moka jautājums, kāpēc viens, pat talantīgs, sportists, sastopoties ar treniņu grūtībām, saka ‒ man tas nav vajadzīgs, bet cits iet un cīnās. Zinātnieki atklājuši, ka daļai cilvēku smadzenēs veidojas vielas, kas stimulē tādus kā laimes hormonus ‒ endorfīnus, kad viņi ir smagi trenējušies. Kas tevi dzen uz priekšu ?

 

Man ļoti patīk peldēt. Nereti esi, liekas, izsmēlis visus spēkus, pārmēru noguris, bet tu jūties labi. Man ir arī interese, cik tālu es varēšu sevi „izspiest”, kādus vēl rezultātus uzlabot? Ja neizdodas tas, ko esmu iecerējis, es sevi mierinu, ka izdarīju visu, uz ko pašlaik esmu spējīgs. Ir jau gandarījums, ka laboju Latvijas rekordu, ka varēju piedalīties Grand Prix sacensībās Arizonā, kur startēja arī astoņpadsmitkārtējais olimpiskais čempions Maikls Felpss, Raiens Lohte. Varbūt arī izdosies sasniegt kaut ko vairāk, varbūt vēlreiz tikt uz Eiropas meistarsacīkstēm, Olimpiskajām spēlēm.

 

Kādas ir kardinālās atšķirības amerikāņu treniņu sistēmā no pašmāju?

 

Misuri universitātē ir piecdesmit peldētāju komanda. Puiši no visas pasaules. Treniņu metodikā lielas atšķirības nav, arī Latvijā ir zinoši treneŗi. Atšķirība ir pielietojumā. Ar kādu intensitāti, apjomu audzēkņi strādā. Katru dienu ir nenormāli grūti treniņi, pēc tiem ir grūti funkcionēt, pat paiet. Amerikāņi var izvirzīt augstas prasības, jo komanda ir liela, ‒ ja kāds neiztur, nav liela bēda. Kas izturēs ‒ būs zvaigzne! Un tad tu sāc domāt, kā atjaunoties, ko ēst, kaut mazliet pagulēt dienas vidū starp treniņiem. Latvijā treniņu režīms ir stipri saudzējošāks, maigi izsakoties. Vēl ir atšķirība arī sacensību rīkošanā.

 

Esmu piedalījies pasaules un Eiropas meistarsacīkstēs, bet to, ko pārdzīvoju ASV Universiadas sacensībās, atcerēšos visu mūžu. ASV peldēšana ir kā komandu sporta veids. Mēs uzvarējām! Kā puiši atbalsta katru peldējuma dalībnieku, kāda gaisotne un emocijas valda baseinā, grūti izstāstīt! Mēs esam kā labākie draugi, kā kaŗavīri, kas izgājuši cauri smagām kaujām, kuŗās var izdzīvot, tikai atbalstot vienam otru. Es citu salīdzinājumu nevaru atrast.

 

Vari dziedāt, ka gadi skrien kā prēriju zirgi, jo nupat pēc pirmā vasaras atvaļinājuma Latvijā tu lidosi pāri okeanam uz trešo kursu Misuri universitātē. Vai kaut ko, izņemot baseinus, Amerikā esi redzējis?

 

Pagājušajā vasarā ar draugiem izmetām loku pa pavalstīm līdz Oregonai, tad uz Kaliforniju, Sanfrancisko, Lasvegasu, Hūvera dambi. Dzīvojām teltīs.

 

Vai ar latviešiem esi ticies?

 

Manā universitātē ir viena latviešu izcelsmes profesore. Esmu ciemojies vienā latviešu ģimenē, esmu pat piepalīdzējis kādos mājas darbos. Nekur daudz jau netiekam, jo esam ļoti aizņemti.

 

*   *   *

 

P. S. Latvijā trūkst peldbaseinu. Noslīkušo ziņā esam pirmajā vietā Eiropā, bet Kaspars Pone stāsta, ka Izglītības un Zinātnes ministrijā beidzot ir izstrādāta peldēšanas programma skolām. Lai bērni varētu peldēt, atlicis tāds „sīkums”‒ piešķirt budžeta naudu. Savukārt, piemēram, florbola programmai, kas nebūt nav latviešu nacionālais sporta veids, jau nauda pasen kā atrasta.  IZM aizbildinās, ka trūkst baseinu un peldēšanas skolotāju, lai programmu reālizētu. Savukārt bagātās pašvaldībās, piemēram, Pierīgas Mārupē, kur jau uzceltas trīs lielas sporta halles, par nopietna baseina celtniecību tālāk par runām nav tikuši, jo sporta dzīvi vada nespeciālisti. Atliek cerēt, ka Latvijā pienāks laiki, kad par peldēšanas, kā vienas no tautai visveselīgākās nodarbes, nozīmi lems gudrākas galvas, un tad atziņas nebūs jāmeklē aiz okeana, bet savās mājās izaugs arī olimpiskie čempioni.

 

 

Uzziņai

 

Uldis Tazāns mācījies Rīgas Jāņa Poruka vidusskolā, ko absolvējis 2013. gadā. Pirmie panākumi gūti, startējot Bērnu un jaunatnes sporta skolas Rīdzene sastāvā. 2011. gadā Latvijas sprinta meistarsacīkstēs izcīnīta pirmā vieta 50 m brasā (rezultāts 28,95) un 100 m brasā (1:03,73). 2012. gadā Tazāns piedalījās pasaules meistarsacīkstēs Stambulā (25 m baseinā), 50 m brasa peldējumā  viņš ierindojās 41. vietā (28,23), bet 100 m distancē sasniedza Latvijas rekordu – 1:00,68 (arī 41.v.).

 

2013. gadā Starptautiskās sacensībās Berlīnē 50 m brasā priekšsacīkstēs Tazāns sasniedza rezultātu 28,94, kļūstot par pirmo Latvijas peldētāju, kas šo distanci veicis ātrāk par 29 sekundēm. Finālā viņa rezultāts 29,15 un piektā vieta. 100 m brasā tika izcīnīta otrā vieta (1:03,25) un labots A. Miskarova vairāk nekā 30 gadus vecais 1981. gadā sasniegtais rekords (1:03,60).  

 

2014. gadā Bufalo ASV studentu meistarsacīkstēs brasā 100 jardu distancē izcīnīta ceturtā vieta (54,65) un 200 m brasā B finālā pirmā vieta – 2:00,24.