Attālinātā darba globalizācija - vai esam gatavi?
Taira Zoldnere    12.10.2021

 

Par darba iespējām Latvijā runājām gandrīz pirms pusotra gada, kad pasaule tikko sāka atkopties no pirmā pandēmijas viļņa, kam tomēr sekoja nākamie. Kādas dinamiskas izmaiņas šajā laikā piedzīvoja Latvijas darba tirgus, raugoties no tava viedokļa?

 

Mans skats no ierakumiem ir tāds, ka esam izdzīvojuši cauri visām fāzēm. 2020.gada pavasarī, kad pandēmija tikko iesākās, darba tirgus sastinga. Uzņēmumus ietekmēja neziņa un nenoteiktība pasaulē,  jo tā tomēr bija pasaules mēroga kataklizma. Uzņēmumi nolēma nogaidīt, neriskēt. Tālāk sapratām, ka viss ievelkas, lai gan pasaules gals jau nav pienācis. Sākās praktiskas dabas jautājumi - kā  pārstrukturēties un turpināt darbu attālināti. Te runājam par uzņēmumiem, kas vairāk strādā digitālajā vidē, jo ražošanas un pakalpojuma jomai tomēr bija jāturpina darbs klātienē. Pēc mūsu pieredzes tikai 2020.gada rudenī sajutām pirmās pazīmes, ka darba tirgus mazliet atkal sāk kustēties. Tomēr domāju, ka uzņēmumi nomierinājās tikai šī gada sākumā, līdz ar vakcīnu pieejamību, un nolēma – jā, mēs turpinām augt!

 

Neizbēgami notikušas izmaiņas darba tirgū. Ko tās nozīmē darba ņēmējiem un daba devējiem?

 

Pandēmijas laikā attīstījies jauns fenomens - attālinātais darbs. Līdz ar to uzņēmumiem radās loģisks jautājums: “Kāpēc mēs meklējam speciālistus tikai Latvijā? Kāpēc mums sevi tā ierobežot, jo mēs jau tāpat strādājam starptautiskā tirgū.” Ir notikusi Latvijas darba tirgus paplašināšana. Nu jau vairākus mēnešus uzņēmums “Your Move” piedalās darbinieku meklēšanā starptautiskā vidē. Liekas, ka šobrīd darba tirgus sāk atveseļoties, lai gan nav vēl tur, kur bija pirms pandēmijas, kad bija jūtams darba roku trūkums.

 

Vai vari paraksturot Latvijas uzņēmumus, kas meklē cilvēkus tikai darbam attālinātā vidē?

 

Mūsu lielākā pieredze ir tieši sadarbībā ar jaunuzņēmumiem. Piemēram, tulkošanas uzņēmums “Lokalise” nolēma strādāt tikai attālināti un ņem darbā cilvēkus dažādos kontinentos, ieskaitot pat Dienvidameriku. Viņi strādā pāri visām laika joslām. Tāpat varu minēt “TestDevLab”, kas piedāvā IT testēšanas pakalpojumus. Sākumā viņiem bija darbinieki tikai no Latvijas, bet tagad jau strādā cilvēki no Igaunijas, Maķedonijas, un citām vietām. Varu minēt uzņēmumu “Supliful”, kas strādā ASV tirgū, un attiecīgi pieņem darbā cilvēkus no Amerikas. Cilvēks var atrasties jebkur, un zināms ierobežojums ir tikai laika joslas, lai tomēr būtu vieglāk saskaņot darba grafikus.

 

Tas pilnībā maina pieeju darbinieku meklēšanā, jo uzņēmumi vairs nav ierobežoti ar to, kādi talanti atrodami tikai Latvijā. Darbiniekus attālinātam darbam meklē ne tikai startapi, bet arī lieli, pieredzējuši uzņēmumi. Savukārt cilvēkiem atkrīt nepieciešamība mainīt ierasto vidi un dzīves apstākļus, lai sāktu strādāt citā darba vietā.

 

Bieži vien dzirdam sūdzības, ka Latvijas algas nesasniedz Eiropas Savienības vai pasaules līmeni. Vai tomēr varam likties interesanti arī atalgojuma ziņā?

 

Protams, ir reģioni, kuŗu atalgojuma līmeni mūsu uzņēmumi nevar atļauties, kā, piemēram, Kalifornija vai Londona, kur ir cita dzīves dārdzība. Tomēr Eiropas Savienības centrālajā un austrumu daļā  mēs ar algām varam konkurēt un varam atļauties šos darbiniekus. 

 

Vai šeit pavērušās jaunas darba iespējas arī latviešu diasporai ārvalstīs?

 

Neesam īpaši pievērsušies tieši diasporai tāpēc, ka tās pozīcijas, ko esam meklējuši, ir bijušas ļoti specifiskas kādām noteiktām lietām. Neesam arī daudz skatījušies uz Rietumeiropu, kur pārsvarā dzīvo latviešu diaspora. Mūsu pieredze rāda, ka tādās valstīs kā Bulgārija, Rumānija, Čechija, Slovākija darba meklētāju atsaucība ir bijusi gana interesanta, jo arī viņu valstu tirgi ir samērā nelieli. 

 

Paplašinot šo darba ņēmēju loku, ir parādījušies vairāki tīri praktiski jautājumi. Izaicinājums ir par to, kā šos cilvēkus likumīgi paņemt darbā, jo darba likumdošana un nodokļu sistēmas nav īsti piemērotas starptautiskam darbam. Principā tas ir Eiropas līmeņa jautājums – kā lai mēs sakārtojam nodokļu likumus un darba tiesības, lai Latvijas uzņēmumā mierīgi varētu strādāt, piemēram rumāņu programmētājs. Tas ir neatrisināts jautājums vispārējā starptautiskā līmenī.

 

Lai runātu par šiem jautājumiem, kopā ar biedriem no biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” 21. un 22. oktobrī rīkojam tiešsaistes konferenci “Digitālā migrācija: Darbs. Nākotne. Kopiena.” 

 

Lūdzu pastāsti vairāk par šo oktobrī gaidāmo konferenci!  

 

Konferenci, kas notiks tiešsaistē, rīkojam kopā ar biedrību “Ar pasaules pieredzi Latvijā”. Pasākumu atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem, Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA) un ārvalstīs dzīvojošo profesionāļu kopiena #esiLV. Pasaules darba tirgus darbības modeļi mainās un attīstās – arvien izplatītāka kļūst iespēja strādāt attālināti, tā saucamais digital nomad  vai digitālā klejotāja dzīves veids, kad persona dzīvo vienā, bet darbu veic citā valstī. Konferencē runāsim tieši par attālināto darbu, par digitālo diasporu migrāciju – kā piesaistīt Latvijas cilvēkus strādāt Latvijas uzņēmumos, neatrodoties Latvijā, kā uzrunāt digitālos nomadus, lai viņi pārceltos uz dzīvi Latvijā, turpinot strādāt ārzemju kompānijās, un kā paplašināt Latvijas darba tirgu ar ārzemju cilvēkiem. Lai arī uzņēmumi vēl turpina pielāgoties šīm izmaiņām, Covid pandēmijas laiks ir pierādījis, ka attālinātā darba modelis var strādāt un ir ilgtspējīgs. Konferences mērķis ir izgaismot problēmas, ar kuŗām saskaras attālinātā darba veicēji, izpētīt labās prakses piemērus, kā arī veicināt diskusiju par šo darbības veidu kā tādu. 

 

Konferencei var reģistrēties, rakstot uz konference@arpasaulespieredzi.lv, vai arī no 24. septembra mājaslapā  Digimigracija.lv.

 

Vai tiešām darba tirgus aug tikai attālinātā darba jomās?

 

Tā gluži nav. Attālinātais darbs ir jaunā darba tendence, par ko es īpaši gribēju runāt, un mūsu kompānija pārsvarā strādā ar nozarēm, kur attālinātā darba nozīme ir ļoti liela. 

 

Par citām nozarēm mums ir vairāk pastarpināta informācija. Būvniecības nozarē, šķiet, vēl joprojām valda diezgan liels chaoss, jo materiālu ražošana nenotiek pietiekamā apjomā un traucētas arī loģistikas ķēdes. Tai pašā laikā ir liels pieprasījums pēc būvniecības pakalpojumiem un speciālistiem. Tūrisma nozare joprojām cieš visos līmeņos – sākot ar apkopējām viesnīcās un beidzot ar IT speciālistiem tūrisma portālu izstrādātājiem. Neskatoties uz to, tomēr ir sajūta, ka darba tirgus atveseļojas kopumā. Mēs saņemam pieprasījumus pēc ļoti dažādiem speciālistiem: metinātājiem, atslēdzniekiem, remontstrādniekiem, ne tikai programmētājiem vai mārketinga speciālistiem.

 

Pandēmijas sākumā vērojām, ka notika zināmas remigrācijas tendences, jo kādu laiku Latvijā bija labāka epidemioloģiskā situācija kā pārējā Eiropā. Vai remigrācija turpinās?

 

Liela daļa cilvēku ieradās Latvijā uz kādu noteiktu laiku, daļa aizbraukuši atpakaļ. Vispār vērojama tendence, ka, attālināti strādājot, cilvēki pārceļas, piemēram, aizbrauc ziemā padzīvot uz Spāniju vai citu siltāku vietu. Novērots arī pretējais – cilvēki strādā ārzemju kompānijās, bet atbrauc dzīvot Latvijā.  Attālinātais darbs ļauj migrēt, mainot dzīves vietas, parasti gan uz neilgu laiku.

 

Latvijā notiek vēl viena tendence – pārcelšanās uz laukiem. Cilvēki nopērk īpašumus, strādā no savām lauku mājām un katru dienu braukt uz Rīgu uz darbu vairs negrib. Domāju, ka Latvijas apstākļiem tas ir apsveicami, jo diversificē mūsu vidi.

 

Man liekas, ka jaunas radošas idejas vieglāk, ātrāk un labāk raisās tad, kad notiek cilvēku personiska tikšanās. Vai tam var piekrist vai arī pašreiz valda uzskats, ka ar darbu tiešsaistē pilnīgi pietiek?

 

Grūti teikt par citu uzņēmumu vadītājiem, bet manā izpratnē jaunas idejas, jaunus procesus vai produktus radīt attālināti ir daudz, daudz grūtāk nekā klātienē. Cilvēku saziņa klātienē ir dabīga, ātra, viegla, un tas palīdz radošajam procesam. Tomēr vēlāk, strādājot ikdienas režīmā, šī klātiene vairs nav tik būtiska. 

 

Mūsu pieredze arī personāla atlases jomā rāda, ka pilnīgi pietiek, ja pirmās sarunas ar kandidātiem notiek tiešsaistē. Ja kandidāts ir perspektīvs, pēc tam jau var tikties klātienē. Tas ietaupa laiku. 

 

Kā jau runājām, ir vairākas jomas, kuŗās pašreiz nav pieprasījuma pēc darbiniekiem, toties IT sfēra vēl joprojām strauji aug. Vai tas nozīmē, ka cilvēki sāk pārkvalificēties?

 

Jaunuzņēmumiem vajadzīga strauja izaugsme, viņiem parasti nav laika apmācīt jaunus darbiniekus, un viņi  meklē cilvēkus, kas jau ir gatavi strādāt vai ir ar zināšanām attiecīgajā jomā. Bet ir uzņēmumi, kā ”Accenture”,  kas rīko dažādus apmācību kursus (tā sauktos bootcamp), pēc tam ir prakse, un pēc prakses labākajiem darbiniekiem tiek piedāvāts darbs. Bez tam darbojas vairākas IT prasmju attīstības skolas kā, piemēram “Riga Coding School”, kuŗām ir izveidota sadarbība ar dažādiem uzņēmumiem. Iespējas apgūt dažādas IT jomas pastāv. 

 

Par digitālo transformāciju tiek lemts arī Eiropas līmenī, un tam tiek radīti īpaši financējuma fondi. Tendence ir, cilvēki par to interesējas. Pārkvalifikācija prasa lielu mentālu darbu, bet domāju, ka nākotnē tā kļūs arvien nozīmīgāka. Jautājums par to, vai mums būs jāatgriežas birojos ir ļoti aktuāls visā pasaulē. Domāju, ka cilvēki gribēs un meklēs elastīgu darba vidi. Mēs esam lielu pārmaiņu priekšā.